Rīgā, 2008. gada 14.februārī plkst. 16.00

Diskusiju vada – J. Alksnis
PROTOKOLS

Protokolē – S. Berga
1. J. Alksnis atklāj diskusiju klubu: šī ir pēc kārtas otrā diskusija par Andrejsalas detālplānojumu. Pirmo reizi tikāmies, kad izstrādātāji prezentēja pirmo redakciju. Diskusija beidzās ar to, ka vēlējāmies konkrētāk saprast katrai vietai izstrādātos apbūves noteikumus, kā arī tika skarti jautājumi par gaisu, vējiem, ūdensmalu rīdziniekiem u.c. Šīs dienas diskusiju ierosināja arhitekte Ausma Skujiņa, viņas pārdomas lasāmas a4d portālā. Dodu vardu Ausmi Skujiņai.
2. A. Skujiņa: pateicos klātesošajiem, kas tik kuplā skaitā atnākuši. Domāju, ka arhitektu starpā diskusijas noris daudz mierīgāk nekā mākslinieku starpā. Ja es domāju citādāk nekā mani kolēģi, tas nenozīmē, ka es viņus ienīstu. Negribu vērsties pret konkrētiem cilvēkiem, es uzskatu, ka mans pienākums ir aizstāvēt vērtības, kas nepietiekami tiek aizstāvētas. Pretenzijas esmu uzrakstījusi mājas lapas a4d diskusiju daļā. 
3. A. Skujiņa nolasa pa punktiem portālā uzrakstīto un komentē:
• Tūlīt notiks teritorijas privatizācija, bet nav izdalīta tā daļa, kurai vajadzētu palikt pilsētas īpašumā - publiskā telpa. Ar sarkanām līnijām norobežota ir tikai Andrejsalas iela, bet tas ir nepietiekami.
• Nepārliecina Daugavmalas risinājums. Šīs upes esamība un nozīme Rīgai un Latvijai tiek pilnībā ignorēta. Viss pakļauts nākamo teritorijas īpašnieku interesēm. Man nav pieņemama iespēja par Daugavas krastu privatizāciju, kas tūlīt, tūlīt var notikt. Atruna par "tauvas joslu" liek atcerēties žogus un vārtiņus Jūrmalā Lielupes krastos! Vai tas ir pieņemams risinājums Daugavai Rīgas centrā?
• No transporta speciālistiem esmu dzirdējusi pārliecību par tilta nepieciešamību Hanzas ielas turpinājumā, bet plānos tam nav rezervēta teritorija.
• Daudz ir informācijas par slikto gaisa kvalitāti Rīgā, bet nekas nav dzirdēts par konkrētu rīcību tās uzlabošanai. Attīstības plānā ir norāde uz iespēju izmantot Andrejsalas krastmalu gaisa plūsmu ievadīšanai no Daugavas telpas pilsētas teritorijā - aerācijai. Projektā redzamais krasta apbūves risinājums nav uz to orientēts.
Ja būtu josla pietiekami plata un būtu atvērumi pret teritoriju, kam nepieciešama aerācija , katrā gadījumā es tos projektā neatradu, tikai ielu šķērsgriezumus.
• Neveidojot pietiekamu izmēru labiekārtotu un ar kokiem apstādītu krasta joslu un nesasaistot to ar netālo Dziesmusvētku parku, tiek zaudēta iespēja atsākt veidot iznīcībai pakļauto zaļumu sistēmu Rīgas pilsētā.
To, ka nav zaļumu sistēmas Rīgas pilsētā, tas jau ir dauzu speciālistu konstatējums, ko var atrast vairākās publikācijas. Šeit palaiž garām iespēju to atjaunot.
• Pagājušā gada vasarā konferences "Pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība un atjaunošana mūsdienu vidē" laikā Lionas pilsētas(1,6 milj.iedz.) vicemērs demonstrēja Rhone upes krastu labiekārtošanas darbus. Tas ir lielisks piemērs. Arī Andrejsalas krastmala atrodas aizsardzības zonā!
4. A. Skujiņa: galvenais, ko gribu panākt šajā sarunā, ir sabiedriskās teritorijas jeb publiskās telpas atzīšanu. Gribu apgalvot, ka mums visiem pieder šī telpa. Pilsēta nedrīkst savu plānošanas politiku veikt tā, ka to ignorē. Ja diskusijas rezultātā atzīs, ka manas prasības nav pamatotas, tad domāju tas liecina par to, ka neesam pietiekami iedziļinājusies, un es to daļēji saprotu. Ilgu laiku pilsētas plānotāji dzīvojuši ar ilūziju, ka visa zeme pilsētā pieder mums, runā par vienotu telpu, kur sarkanās līnijas neko neizsaka. Uzskatu, ka jānodala privātais īpašums un sabiedriskais. Esmu dzirdējusi atrunas no projektētājiem par to, ka ar privāto var visu sarunāt, visu pieļauj, kaut kādi līgumi, krastmalu varēs izmantot visi. Tā nav, jau sākumā jānosprauž skaidra robeža.
5. J. Alksnis dod vārdu recenzentam arhitektam Dainim Bērziņam.
6. D. Bērziņš: runāšu ne tikai savā, bet arī mana kolēģa Edvīna Vecumnieka vārdā, jo mums abiem tika izteikts piedāvājums no Arhitektu savienības puses sagatavot īsu recenziju par darbu, abi arī tikām vakar trīs stundas no Kušķa kunga puses izvadāti pa objektu, bijām tādās vietās, kurās savu mūžu nebijām bijuši. Savu iespēju robežās iepazināmies ar darbu, lielu darbu, ko vairāki autori veikuši vairāku gadu garumā. Manis sacītais jāuztver kā dažādu un subjektīvu iespaidu summa, iespējams, pieskaršos lietām, kur vilciens jau pirms vairākiem gadiem aizbraucis, bet uzskatu, ka man jārunā par visu izjūtu gammu. Ņemot vērā skatu punktu dažādību, kas tiek analizēta projektā, tas ir viens no visvairāk analizētākajiem pilsētbūvniecības projektiem pēdējos gados. Projekta tapšanā piedalījušies gan prominenti nīderlandiešu arhitekti, gan kolēģi uz vietas. Pēc tam rezonanse no sabiedrības, tagad otrs lasījums, tāpēc var teikt, ka vilciens jau tālu aizgājis. 
Sākšu ar mazu analīzi, vai projekts vispār kā tāds, vai tas padara šo vietu labāku – sliktāku, vai to vispār vajag darīt, vai tas kopumā Rīgu ietekmē labāk – sliktāk. Atgriežoties pie ekonomiskajiem jautājumiem, man nav bāzes, lai teiktu tas ir šādi vai tādi, varu tikai vēlreiz šos jautājumus akcentēt. Tas, ka Rīga iegūst pieeju vietai, kas atrodas gandrīz vai pilsētas centrā un kas vēsturiski lielos gabalos bijusi bloķēta sabiedrībai, tas ir pozitīvi. Jautājums, kas tajā vietā ir šobrīd. Daudzas teritorijas no estētiskā viedokļa varam uztvert kā degradētas, arī no ekoloģiskā viedokļa, piemēram, bijusī mazuta bāzes vieta – piesārņota. No otras puses tur atrodas infrastruktūra – dzelzceļš, akvatorija kuģiem, graudu elevators. Pacēlu jautājumu, kā balansējas infrastruktūras pazaudēšana, kas tur ir, un tie ekonomiskie ieguvusi, kas radīsies, ja teritorija mainīs funkciju uz tādu, kāda paredzēta šajā projektā. Projekta realizācijas rezultātā, vai vieta kļūs labāka - sliktāka, kā tas ietekmēs apkārtējās teritorijas, kādi ir riski, ja vieta tiešām izveidosies tāda, kāda ir projektēta, vai zaudēs vērtības no esošās arhitektoniskās substances? 
Esošo substanci es vērtēju kā atsevišķus objektus – stacija, spēkstacija, vecais elevators. Atbilde – jā, pozitīvi, tā vieta iegūs. Ekonomiskie jautājumi, man nav atbildes, es nezinu, vai aprēķini, kas ir apjomīgajā nīderlandiešu darbā, es nezinu, vai tur ir atbildes. Ekoloģiskie jautājumi – liekas, ka drīzāk uzlabos, tiks likvidēts mazuta piesārņojums, varētu rekonstruēt lietus ūdens pārplūdes kolektoru, ko tāpat pilsētai vajag rekonstruēt. Vai tur ir dabas pamatne? Domāju, ka tā nav dabas pamatne, tur ir nejauši ieauguši koki un koki, kas stādīti alejās, bet tie nav palikuši kā vērtība no iepriekšējiem laikiem. No ekoloģiskā viedokļa – uzlabosies. Vai lielais cilvēku daudzums, kas tur plānots, radīs problēmas apkārtējiem rajoniem? Iespējams, ka jā. Ja šodien braucam pa Eksporta ielu, tad mums tas ir apgrūtinoši, iela pilna ar smago transportu. Andrejsalai attīstoties, bet paralēli neattīstoties Hanzas ielas šķērsojumam un Ziemeļu šķērsojumam, projekts radīs lielas problēmas apkārtējiem un pašiem būs milzīgas problēmas. Projekta sekmīgu attīstību redzu tikai tad, ja pilsēta risina tai būtiskos jautājumus attiecībā par transportu. 
Vieta mums patiks, ja būs dzīvotspējīga un ilgtspējīga, bet ir viena problēma - atvēziens ir ļoti liels fiziski no iedzīvotāju daudzuma un no investīciju daudzuma, kapitālam ir jābūt ļoti lielam. Es pagaidām projekta priekšlikumā neredzu, ka varētu uzbūvēt vienu gabaliņu un vēl vienu un tas būs baudāms. Varētu būt skaisti, ja būs pabeigts par apmēram 80 procentiem. Vienmēr ir risks, ja investīcijas apraujas. Piemēram, tad paliekam pie tā, ka ir uzcelti 5 lieli bloki, bet 15 nav, kuru vietā paliek šķūnīši, tad draud bankrots šiem 5 blokiem, vai to vietu ir kapitāli jāpārdomā. Tad projekts iestrēgst un dažus gadu desmitus tur neko nevar izdarīt. Nav jēgas celt divstāvu mājas, kur bija plānoti 14 stāvi. Tur es redzu risku projekta filozofijā. Ja kapacitāte mazāka, tad risks arī mazāks.
Par projekta mērogu – Rīgā daudz vietu, kuras prasīt prasās, lai tur investē. Lucavsala, Ķīpsala, Torņkalns, Zaķusala, Jaunā preču stacija, Skanstes iela – tie visi projekti kaut kādā mērā ir salīdzināmi ar šo plānoto kapacitāti. Taču ir daudzas vietas, kur neviens neplāno, bet kur investīcijas vajadzīgas vēl vairāk, jo vietas ir vēl sliktākas. Ja atļaujam, vai mums pietiks spēka visus lielos projektus uztaisīt. Vai mums pietiks spēka, lai vēl ķertos, piemēram, pie Krustpils ielas, bloka māju rekonstrukcijas u.c. Saistībā ar bankām pašlaik ir rezonanse, tagad apstājas tas un tas, bet tie ir sīkumi salīdzinoši ar to, kas šeit ieplānots. 
Par transportu – ļoti laba doma par tramvaju. Objekts sasniedzams, ja tiek izbūvēti abi šķērsojumi, domāju, ka Ziemeļu šķērsojums ir pat svarīgāks. Ja objektu var veiksmīgi sasniegt, nebraucot pa Eksporta ielu, ja nav tā, kā šodien var iebraukt ostā. Uzskatu, ka tas ir nepareizi, prasība nodrošināt autostāvvietas katram objektam gruntsgabala ietvaros. Rīgas centrā esošā struktūra ir noformējusies, bet šeit, kur viss sākas no jauna, vajadzēja jau paredzēt vietas lielajām daudzstāvu autostāvvietām. Daudzumu noteikt nevis no tā, ko prasa centra apbūve, kur jau ir atkāpes, bet, kas nodrošinās 100 procentus vietas. Lielas daudzstāvu garāžas, jo citur stāvēt nedrīkstēs. Piemēram, ejot pa Brēmeni, kur drīkst braukt visur ar mašīnu, bet uz ielas stāvēt nedrīkst, mašīnas neredz, ir lielas daudzstāvu autostāvietas, savukārt Vecrīgā braukt nedrīkst, bet visur stāv mašīnas. Neatradu veloceliņus. (Protokolētāja piez. – kāds no klātesošajiem oponē, ka veloceliņi ir.) Pēdējās nedēļās ziņas, ka ir lieli, grandiozi plāno par bijušās preču stacijas attīstību un jaunas stacijas izveidošanu, tad man liekas, ka šeit jau ir tik daudz kas no dzelzceļa, varbūt šeit to nevajag mest ārā, bet iesaistīt dzelzceļa tīklā.
7. J. Alksnis dod vārdu projekta izstrādātājiem „Grupa93”, lūdz pastāstīt par projekta saturu, kā tas mainījies no pirmās redakcijas, un komentēt jautājumus par Daugavmalas platumu, kas būs ar zemes juridisko statusu, transporta vietas u.c. jautājumiem, kas iezīmējas.
8. L. Čače: jau trīs gadus strādājam pie detālplānojuma, darbs ir interesants, aizraujošs un sarežģīts. Manuprāt, mūsu risinājums ir labs, ko arī gribētu pastāstīt par pēdējo detālplānojuma redakciju, akcentējot tos aspektus, kas šeit izskanējuši jautājumos. (Protokolētāja piez. – paralēli stāstījumam tiek rādīta prezentācija.) Vieta pilsētas kontekstā – ne pārāk aktīva ostas darbība. Diskusija par to, vai labāka – sliktāka. Tā ilgus gadus ir bijusi pilnīgi noslēgta ostas teritorija, rīdzinieki nav zinājuši, kas tur atrodas. Tāpēc aicinājums no Rīgas domes, kas izskanēja darba uzdevumā, bija pārveidot to par pilsētas centra sastāvdaļu. Izveidot tradicionālu dalījumu – pakalpojumi, mājokļi, atpūta, tātad visu šo funkciju kopums teritorijā, kā papildinājums Rīgas vēsturiskā centra tūrisma piesaistes un darījumu funkcijām. Noteikumi, pēc kā strādājam, diktēti no RVC teritorijas plānojuma par centra apbūves teritorijām ar visām no tā izrietošajām papildus prasībām, gar krastmalu ir t.s. apstādījumu daļa, iezīmēta arī ostas teritorija. Apbūves intensitāte noteikta maksimāli 500 procenti, kā arī tika iecerēts veidot intensīvi apbūvētu vietu.
Pirmais plānošanas posms interesants ar to, ko piedalījās Rems Kulhāss, kas izstrādāja varētu teikt ambiciozu un drosmīgu attīstības vīziju. Projekts aptvēra lielāku teritoriju gan Eksporta ostu, gan Andrejsalu. Tas tika novērtēts kā Rīgas centram svešāds, bet no šī risinājuma esam pārņēmuši tālākajā plānošanas procesā galvenos OMA biroja principus. Proti, lineāro struktūru, kas iezīmē asi no Andrejsalas uz eksporta ostu, t s. otrās apbūves principu, kas nodrošina labu skatu ari tālākām vietām, t.s. būvtelpu principu – aploksnes, kuras ietvaros var tikt veidota arhitektūra, un satiksmes organizēšanas principu. 
Pirmā redakcija tika izskatīta profesionāļu vidū un vispusīgi apspriesta sabiedrībā. Tika veikta vizuālās ietekmes analīze, ko izstrādāja kolēģi no biroja „Forma”. Tika apspriestas divas stratēģijas – ar aktīvāku un augstāku apbūvi Eksporta ielas frontē un zemāku salas vidusdaļā un risinājums ar atsevišķiem augstākiem akcentiem salas vidusdaļā un zemāku Eksporta ielas frontē, bet šis risinājums neguva atbalstu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē un citu speciālistu lokā. Sākām strādāt pie detālplānojuma pilnveidošanas, pie galīgas redakcijas. Orientējoties vairāk uz Rīgas vēsturiskā centra, vēsturiskās apbūves un vispār salas vēstures respektu, tapa plānojuma struktūra jeb teritorijas organizācija. Vēsturiski sala nekad nav bijusi bagāta ar objektiem. Viens no būtiskiem vēstures lieciniekiem ir vecais dzelzceļa trasējums, kas mums plānojumā iezīmējās kā viena no būtiskākajām ielu struktūras vietām. Andrejsalas iela, kas dod lineāro komponenti, ko vēl vairāk pastiprina Eksporta iela. Loģiskie savienojumi ar pilsētu Hanzas, Pētersalas un Katrīnas iela. Tālāk kā elementus šai struktūrai pievienojam vēsturiskās ēkas - vecais elevators, spēkstacija, arī nelielā bijusī muitas ēka. 
Lielākā vērtība, arī mūsuprāt, ir krastmala. Uzskatām, ka mūsu risinājums ir pilnīgi adekvāts. Šī plānojuma rezultātā, ja plānojuma prasības tiek ievērotas, vai tā būs privātā vai publiskā teritorija, mēs iegūstam krastmalu, kādas Rīgā faktiski nav. Mums ir krastmala, kurai tieši pievēršas daudz dažādas funkcijas un aktivitātes. Zemais krasts, kur var pastaigāties pa laipām u.c. Par krastmalas platumu – te (tiek rādīts attēls – protokolētāja piez.) mēs redzam, ka cilvēki ērti jūtas 15 metru platā krastmalā. 15 metri ir minimālā platība, kas noteikta detālplānojumā, šī ir vieta pie vecā elevatora. Neuzskatu, ka mūsu klimatiskajos apstākļos būtu veiksmīgs risinājums atvēlēt kā minimālo neapbūvējamo platību 30 vai 50 metrus. Ko jūs tur darīsiet novembrī, es gribētu jautāt retoriski. Ja runājam par zaļajām struktūrām, galvenais savienojums ar Viesturdārzu, par to mēs diskutējām detālplānojuma pirmajā redakcijā. 
Publiskā telpa detālplānojumā ir ļoti daudzveidīga. Viens no galvenajiem struktūras elementiem visā salā ir muzeja laukums. Respektējot vēlmi būvēt Laikmetīgās mākslas muzeju, tam ir atvēlēta pietiekoši plaša vieta, ietverot arī laukumu. Zaļie savienojumi ar krastmalu no Eksporta ielas puses uz Daugavu.
Neuzskatu, ka visam ielu tīklam jānosaka sarkanās līnijas. Šis ir ilgtermiņa projekts, ielu izvietojums var nedaudz mainīties, kāpēc mums tādā gadījumā būtu jātērē līdzekļi, veidojot detālplānojumu. Šīs - praktiski gājēju vai ierobežotas kustības joslas noteiktas ar būvlaidēm. Manuprāt, tā ir pietiekoši stingra prasība apbūves noteikumos. Publisko telpu papildina privātas vai pusprivātas teritorijas, to prasa arī apbūves noteikumi. Pārdomāts, arī apbūves noteikumos ietverts aicinājums, ir risinājums, par to, ka blīvākajā lineārajā Eksporta – Andrejostas ielas frontē būtu veidojama publiskā iekštelpa – pasāžas. Tā varētu būt komerciāli aktīva un visai intensīvi apbūvēta telpa, kaut vai atgriežoties pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem. 
Par apstādījumiem (tiek demonstrēts prezentācijā – protokolētāja piezīme).
Ielu tīklu var redzēt satiksmes risinājumā. Ielu tīkls dalās – galvenajās satiksmes ielās, Andrejostas iela, pirmkārt, savieno teritoriju ar pārējo pilsētu, ierobežotas kustības ielas, kas apkalpo teritoriju un tā varētu teikt - vēl vairāk ierobežotas ielas. Labs risinājums ir tramvajs, kas varētu mīkstināt transporta sastrēgumu problēmas. Nedomāju, ka Rīgas centrā vajadzētu nodrošināt 100% auto novietošanu. Tieši mūsu projekts vērst uz dažāda veidā gājējiem un velosipēdistiem orientētām teritorijām.
 (Tiek komentēti prezentācijas attēli - protokolētāja piezīme).
 Ja runājam par minimālo publiskās ārtelpas platību, tas varētu būt daudz vairāk kā 8 hektāri, neskaitot tās platības, kas ir jāievēro atbilstoši apbūves noteikumiem. Ainava ļoti dažāda, parki, skvēri, krastmalas promenāde, bulvāri, alejas, pagalmi, muzejs ar savu laukumu. 
Pa telpisko organizāciju vairāk varam spriest apbūves priekšlikumā, kur jūs redzat varētu teikt pilsētas centra tipa apbūvi, kurā izceļas vairāki t.s. enkuru objekti - vecais elevators un spēkstacija. Faktiski visa apbūve ir sešu stāvu un rekomendējam krastmalā arī zemāku, augstāks akcents, kas nepārsniedz 56 metru augstumu, varētu būt salas ziemeļu daļā.
Te (tiek demonstrēts prezentācijā – protokolētāja piezīme) mēs redzam, kāds veidosies siluets, īstenojot mūsu ieceri.
Padomāts arī par funkcijām, kādas varētu savietoties salā – sabiedriskās aktivitātes, muzejs, jauktas izmantošana un komercfunkcijas Eksporta ielas frontē, salas vidusdaļa vairāk atvēlēta dzīvojamai funkcijai, ziemeļos domāts arī par viesnīcām. Paldies! 
9. V. Trops (Latvijas būvinženieru savienība): mēs ar Daugavas šķērsojumu Hanzas ielas zonā nodarbojamies jau sen, kopš tā brīža, kad tas tika neapdomīgi vispār izslēgts no ģenplāna. Vienmēr visos ģenplānos esam zīmējuši Hanzas šķērsojumu kā primāro, tagad pēkšņi tas ir pazudis. Vispirms tas pazuda no Ķīpsalas, centāmies to atgriezt, vairākkārt rakstījām garas vēstules. Ameriks mums apsolīja, ka šķērsojums atgriezīsies. Tad, kad parādījās Andrejsalas detālplānojuma sabiedriskā apspriešana, es kā mūsu savienības funkcionārs paņēmu vēl līdzi Pučiņu un Briedi un ļoti nopietni uzsvērām jautājumu, ka nedrīkst savās savtīgās interesēs izmest tik svarīgu šķērsojumu. Šeit parādās tuneļa variants, kas vēl pie tam nav izstrādāts. Šajā sakarā aizsūtījām vēl vienu vēstuli Rīgas mēram, uz to atbildi deva Attīstības departaments, rakstot, ka risinājums Hanzas ielas turpinājuma šķērsojumam pār Daugavu vēl nav noteikts, jo šogad tiks pasūtīts tehniski ekonomiskais izvērtējums. Tāpēc gribu pateikt, ka ir diezgan nopietnu iemeslu uzskatīt galīgo redakciju par priekšlaicīgu. Šajā jomā mēs vēl sabiedriski darbosimies un centīsimies panākt, lai detālplānojuma pašreizējā redakcija netiktu akceptēta starp Rīgas domes deputātiem. (Protokolētāja piezīme - V.Trops nodod diskusijas vadītājam J.Alksnim rakstiski noformētu viedokli, kas pievienots protokola pielikumā.)
10. E. Pučiņs: kur būs tuneļa izvads?
11. J. Alksnis: pirms pāriet pie jautājumu un atbilžu sekcijas, man bija doma vēl dot vārdu pilsētas galvenajam arhitektam un Rīgas domes pārstāvjiem. 
J.Alksnis dod vārdu pilsētas galvenajam arhitektam Jānim Dripem.
12. J. Dripe (pilsētas galvenais arhitekts): ar autoriem esam diezgan daudz diskutējuši par šo projektu. Par telpiskajām plānojuma lietām – man prieks, ka visi elementi: muitas māja, vecais elevators, spēkstacija, dzelzceļa sliedes, ir atgriezušies, to atzīmēja jau recenzents. Šeit parādās sešstāvu apbūve kā loģisks turpinājums, šāda pat apbūve ir gar visu Eksporta ielu, sākotnējās ieceres bija daudz ambiciozākas. Mugurkaula daļā 12 stāvi. Tikai vienā vietā augstāks akcents līdz 56 metriem, kas ir salas pašā ziemeļu daļā. Šķiet, ka panākts samērā loģisks un pilsētai derīgs kompromiss. Par tuneli - es kā cilvēks, kas respektē iepriekš izstrādātos plānošanas dokumentus, ar to rēķinos. Tunelis ir paredzēts attīstības dokumentos. Zaļais ķīlis tiek realizēts šajā teritorijā. Man šķiet, ka tas, par ko mēs varētu diskutēt – precīzi noteikts joslu platums. Būtu labi, ja grafiski un paskaidrojuma tekstos tos precīzi definētu kā atsevišķas servitūtus, publiski pieejamas zonas. Būtu precīzi jānosaka pagaidu jeb īslaicīgas izmantošanas būvju augstums. Gribētu, lai precīzi dokumentos fiksējas šis skvēriņš. Teksta daļā to, ko jūs rakstāt par netraucētu gājēju un velosipēdistu un operātājtransporta plūsmu šajā teritorijā, ēkām vajadzētu izvietoties tā, lai tās netraucē, jo viņu kustība ir prioritāra. Jau sarunās ar Kulhāsu mēs teicām – lūdzu rūpīgi pārdomāt, jo tādas vietas Rīgā, kas varētu eventuāli attīstīties, ir vairākas – Lucavsala, Mūkusala, Zaķusala, Skanstes ielas – kopā kādas vienpadsmit. Skaidrs, ka vienlaicīgi to nerealizējam. Par lineāro plānošanas ideju, ko iezīmēja Kulhāss - Rīgai nav lineāras plānošanas tradīcijas, tā vairāk ir radiāla, izejot no centra. Tās ir lietas, ko mēs atrunājām, šeit vairāk ir attīstītāja biznesa intereses.
13. J. Alksnis: salīdzinot ar pirmās redakcijas materiāliem, var redzēt, ka viss ir palicis divas reizes zemāks. Manuprāt, vajadzētu parādīt shēmas to ko jūs mums radījāt – plata, gaiša sabiedriskā krastmala visā Andrejsalas garumā. Ja to parādītu uzskatāmāki, tad arī daudz jautājumu atkristu. Arī par gradāciju. 
14. J. Alksnis dod vārdu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem un lūdz komentēt, kā vērtē projekta galīgo redakciju.
15. J. Asaris (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija): gribu sākt ar to pašu, ko Dripes kungs teica – mēs vērtējam detālplānojumu, pirmkārt, kultūras mantojuma aspektā, un jāsaka, ka šeit ir lietas, kas iepriecināja. Pirmkārt, tas ko jau minēja, spēkstacija, elevators, muitas namiņš, skelets, ko izdevās panākt diskusijās un ko arī pilsēta atbalstīja, tas, ka saglabāts dzelzceļa trasējums. Tie bija pamatelementi, kam mēs pievērsām uzmanību jau pirmās redakcijas apspriešanas gaitā. Diskutējām arī par zaļās zonas savienojumu, lai Eksporta ielā paredzētā apbūve nebūtu uztverama kā vienlaidus liela masa. Bērziņa kungs minēja kā risku, ja investīcijas kādā mirklī nobremzējas un viss tas netiek pakāpeniski secīgi attīstīts. Mūsu izpratnē vairākās diskusijās plāna izstrādes autori paliecināja, ka primārais ir vēsturiskie objekti un darbības, kas notiek ap viņiem. Ja iegūstam to, ka tiek sakārtots vēsturiskais mantojums, atklāti sakot, mūs pārmērīgi neuztrauc iespējamie nākamie attīstības soļi. Protams, nedrīkstētu būt situācija, kad kaut kas tā teikt paliek pusratā. Iespējams, ka Irēna Bākule kā ilgstoši kultūras mantojuma jomā strādājoša arhitekte varētu no savas puses papildināt. 
16. J. Alksnis: kā jūs to no savas puses vērtējat?
17. J. Asaris: galīgo redakciju vērtējam kā pieņemamu.
18. I. Bākule (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija): debatējām par transporta pārvadu, par tuneļa variantu - gribētu pievienoties Būvinženieru savienībai un tuneli atstāt kā pēdējo risinājumu. Vēl bija iebildes pret zaļajiem jumtiem, jo tie būs praktiski tikai tiem, kas tur strādās. Teorētiski izskatās labi, bet tās ir milzīgas investīcijas. Labi zinām vēsturē, ka viss, kas ar lielu vēzienu ieprojektēts, Rīgā jau no pašiem projektēšanas sākumiem plāni bija lieli, bet realizēja maz. Šeit iesāks, uzbūvējot divpadsmit stāvu namus, un ko tālāk, kurš varēs pateikt, kā tālāk attīstīsies. Par tuneli – tas prasīs miljonus.
19. J. Alksnis dod vārdu Rīgas domes pārstāvim Gvido Princim.
20. G. Princis (Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas plānošanas pārvaldes vadītājs šobrīd):  nezinu, vai debatēs ir rādīts viss speciālistu saraksts. Domāju, ka jauno laiku vēsturē šis ir nopietnākais projekts, kāds bijis. Gan resursi, kas piesaistīti, ir ievērojami, gan speciālisti, gan finanses. Domāju, ka risinājums kopumā ir vēlams un atbalstāms. Risinājums ir kompromiss, kas nekad nebūs pilnīgi atbilstošs nevienam. Pirmkārt, vēlreiz uzsveru, ka šī vieta nekad nav bijusi publiska vieta, radām pilsētvidi, kur tāda nekad nav bijusi, šeit radām jaunu publisko ārtelpu. Runājot par nosacījumiem, kas šobrīd sagatavoti saistošos noteikumu veidā, tie ir pašvaldības saistošie noteikumi. Tas, ka kādam var šķist, ka nosacījums publiskā ārtelpa nav pietiekams, lai tur realizētu publisko ārtelpu - no normatīvu viedokļa saistošie noteikumi ir visstingrākie un saistošākie. Dokuments kopumā ir inovatīvs. Protams, ir atsevišķas lietas, kas uzlabojamas. 
Te tika pieminēti lielie projekti, ar ko Rīga dzīvo, mēs departamentā ar tiem visiem dzīvojam ikdienā. No ekonomiskajiem apsvērumiem mums nav iespēju tos ietekmēt, bet no departamenta puses tie būs lielie infrastruktūras objekti. Dienvidu tilts jau šobrīd ir būves stadijā, ļoti nopietni strādājam pie Ziemeļu šķērsojuma, publiskā transporta attīstība pilsētā ir prioritāte, Hanzas šķērsojums, Zemgales šķērsojums, vēl pāris šķērsojumi, kas iecerēti pie dažādiem attīstības scenārijiem, vēl viens Lucavsalā iespējams - par tiem nav aizmirsts, pie tā strādā. 
Šī gada ietvaros departaments paredzējis veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti Hanzas ielas šķērsojumam, tiek izskatīti divi varianti. Tuneļa ieeja – izeja šobrīd provizoriski iezīmēta pie Skanstes ielas sākuma Daugavas labajā krastā un pie Slokas ielas Daugavas kreisajā krastā. Arī tilta variants tiek apsvērts, nevar noliegt tilta varianta pozitīvās iezīmes, bet ir arī negatīvās iezīmes - Hanzas ielas tilta šķērsojums Ķīpsalā tika juridiski likvidēts jau 2002. gadā. Veiksim izpēti, tad vēlreiz atgriezīsimies pie šī jautājuma. Andrejsalā gan attīstītājs, gan zemes īpašnieks potenciāli respektē variantu arī ar tiltu. Tilta risinājums Andrejsalā principā ir iespējams.
21. J. Alksnis: pienācis laiks diskusijai, aicinu uzdot jautājumus.
22. A. Skujiņa ierosina vēl dot vārdu Ijai Niedolai.
23. I. Niedola (inženiere, transporta plānotāja): inženiera būve nekad nav pašmērķis, mums vajag nodrošināt pilsētas dzīves veidu, mums vajag nodrošināt kustību. Ja paskatāmies risinājumus, kādi bija attīstības plānā, tad savienojums Eksporta ielas un Hanza ielas mezglā, šī projekta ietvaros mums vajag rezervēt vietu krustojumam. Tilts ir zems, bet tunelim jābūt apmēram 20 - 25 metru dziļumā, tad iziet no tuneļa varam tikai tālumā pie Sporta ielas. Pareizā pieeja - vajag atgriezties un vēlreiz risināt, kāda jēga tunelim un kāda tiltam. Vajag novērtēt, vai šeit iespējams pieslēgties tilta turpinājumam, ja ir – tad viss kārtībā, ja nav – tad domāju, ka tas ir priekšlaicīgs risinājums.
24.  D. Bērziņš: jūs teicāt, ja tilts būs zems, cik metrus jūs domājāt? Kā tas savienojas ar kruīzu kuģu nākšanu uz pasažieru ostu? 
25. I. Niedola: tie ir inženiertehniskie risinājumi. To var atrisināt. Taupot laiku diskusijai, zems tilts ar izgriežamu daļu.
26. V. Trops: mūsu sekcijā savā laikā darbojās arhitekte Krūskopa, kas brauca uz Pēterburgu un konstatēja, cik lieliski tur darbojas tilti, ko paceļ. Tilts var būt zemais, no kā var viegli nobraukt un pa to var virzīt sabiedrisko transportu, pa tuneli to praktiski nav iespējams izdarīt. Prinča kungs teica, ka tilta variants vēl ir iespējams, darbs nopietni tiks risināts vēl šogad. Ziemeļu šķērsojums ir neiedomājami dārgs, lai gan institūcijas jau nodibinātas, arī zemes īpašnieki jau darbojas.
27. A. Skujiņa vaicā G. Princim: domājot par to, lai netiek privatizēta telpa gar krastu, jūs sakāt, ka juridiski iespējams norobežot privāto telpu no publiskās. Kā to iespējams izdarīt?
28. G. Princis: ar saistošajiem noteikumiem.
29. A. Skujiņa: jūs uzskatāt, ka 15 metri. Es skatījos projektā, tur ir vairākas līnijas. Ir līnija, kas saucas aizsargjosla, ir arī apbūves līnija un tauvas josla, kas ir 10 metri. Kura pēc jūsu domām ir robeža starp publisko un privāto telpu?
30. G. Princis: es neuztvēru jautājumu, kāpēc to vajag norobežot?
31. A. Skujiņa: ar šo jautājumu esmu nodarbojusies ļoti nopietni, esmu pat konsultējusies ar kolēģiem no Sietlas. Tā ir tikai pļāpāšana par šīm lietām, ja robežas netiek juridiski noteiktas, tas nav nopietni.
32. G. Princis: šīs ir apgrūtinājums, ko attīstītājs ir uzņēmies labprātīgi.
33.  A. Skujiņa: es uzskatu, ka šis projekts nav sabiedrības interesēs, arhitekti ir izstrādājuši projektu pilnīgi pasūtītāja interesēs, manas intereses ir apietas.
(Protokolētāja piezīme – vairāki diskusijas dalībnieki runā vienlaikus.)
34. E. Pučiņš: ģenerālplāns un ģenerālplāna detalizācija ir divi dokumenti, kas var aizstāvēt un nodrošināt sabiedrības intereses pret privātām interesēm. Negribētos, lai kopā ar autoru radošajiem panākumiem, tiktu apstiprinātas kļūdas, līdzīgi kā tas tika izdarīts Ķīpsalā, šeit ir tieši tas pats. Toreiz steigā deputāti nobalsoja un kļūdas nevar izlabot līdz pat šai dienai. Saka, ka ģenerālplānā ir paredzēts tunelis. Viņš ir nopietni pamatots? Nē! Šodien vispār grūti pateikt, ko vajadzētu pēc 15 vai 20 gadiem, priekšā vēl daudz projektu, kas jārealizē. Domāju, ka tunelis ģenerālplānā parādījās galvenokārt tāpēc, lai nomierinātu sabiedrību, jo sākās protesti. Daugavas pārejām pilsētas struktūrā ir stratēģiska nozīme. Tilti, kas ir pilsētas iekšpusē, tiem jādarbojas, jānodrošina visu rajonu, centra un citu, katras mājas iedzīvotāji vajadzības. Tātad tām pārejām jābūt organiski saistītām ar pilsētas ielu, maģistrāļu un ceļu struktūrām. Tāpēc atkārtoju jautājumu, kur būs izeja no tuneļa? Priekšdarbos mēs redzējām, ka izeja ir te. (Protokolētāja piezīme – norāda vietu kartē.) Tātad nav nekādas sasaistes ar Eksporta ielu. Tas nozīmē nošķelt Viestura parkam veselu platu joslu. Tāpēc pareizi, kas teica, ka tuneļa izvads būs tālāk. Šāda maģistrāle šim rajonam praktiski neko nedod, arī kaimiņiem nē – Citadele, Vecrīga. Niedolas kundze pareizi teica, ka tā ir nākotne un par to ir jādomā, bet nevajadzētu šodien apstiprināt apšaubāmus risinājumus un zaudēt iespējas un rezerves. Es domāju, ka Andrejsalā var darboties, bet jānovelk līnija un jāpasaka, ka tā daļa ir rezerve nākotnei, kur nenotiek nekāda būvēšana. Atceraties, ar ko sākās un beidzās ziemeļu pāreja. Sākās Daugavas šaurākajā vietā, bet tagad beidzas ar tuneli sešu kilometru garumā no kapiem līdz Spilves pļavām. Paskatieties, kā veidojas gali Dienvidu tiltam, kādas tur ir problēmas, nekas labs. Nevajag šodien radīt situācijas, lai nākotnē pār dārgu naudu būtu vai nu jāatpērk vai jālabo.
35. L. Čače: pievienojos domai par stratēģisko nozīmīgumu un pilsētas iekšējo savienošanu. Runājot par Hanzas šķērsojumu, šī vieta atbilstoši mūsu transporta speciālistu izstrādātajiem variantiem, atbilst gan tilta, gan tuneļa variantam. Jautājums ir ietverts.
36. E. Treimanis: daudz esam dzirdējuši un bijušas diskusijas, ne vienu reizi neesmu redzējis pat ne visprimitīvāko shēmu, kā tas tilts noies lejā. Šodien diskusijā Princis teica „jā” tam visam ir vietas. Transporta speciālisti, kas ņēma dalību, teica formāli – ja pietiek vietas tad labi, ja nē – tad ir jāpadomā. Pasakiet autori, kāpēc nevar parādīt to shēmu.
37. V. Māziņš: Internetā jau vienu gadu ir pieejams PDF faila formā vairākos variantos. Četru līmeņu cilpas vēsturiskā centra tuvumā, kas nobloķēs skatu uz Vecrīgu, neviens neatļaus. Rīgas domē transporta speciālisti uzsvēruši, ka tam tiltam ir sabiedriskā nozīme. Sabiedriskajam transportam nav vajadzīgas vairāku līmeņu cilpas.
38.  A. Skujiņa aicina izteikties speciālistu, kuru ir uzaicinājusi uz diskusiju – Kristīni Āboliņu. 
39. K. Āboliņa: esmu no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, zinātņu doktore, Latvijas Universitātes docente, pētniece. Nodarbojos ar izpēti par pilsētas attīstības problēmām. Šis detālplānojums liek man uzdot daudzus jautājumus, jo pētu tās problēmas, kas pilsētā ir un kāpēc viņas ir. Tāpēc man bija interese atnākt uz šo akciju. Pirmais jautājums – jūs runājat par velosipēdistiem, bet kur viņi tālāk brauks, kāda viņiem ir interese? Uz pilsētu tālāk nav neviens ceļš, līdz 2018.gadam nav paredzēts. 
(Protokolētāja piezīme – V. Māziņš atbild, taču vienlaikus runā vairāki diskusijas dalībnieki.)
40. K. Āboliņa: es skatos kā cilvēks, ja es tur dzīvošu, pašā galā, un man būs divi bērni, kas ir jānogādā uz bērnudārzu. Pastāstiet kādā veidā?
(Protokolētāja piezīme – V. Māziņš lūdz K. Āboliņu norādīt vēlamo dzīves vietu kārtē. K. Āboliņa to norāda.)
41. V. Māziņš: šeit būs bērnudārzs. 
(Protokolētāja piezīme – V. Māziņš norāda bērnudārza vietu kartē, kas ir blakus K. Āboliņas norādītajai dzīves vietai.)
42. K. Āboliņa: ņemot vērā, ka bērnudārzā vietas ir pieejamas, nevis tuvākajā bērnudārzā, bet tur, kur ir brīvas vietas, lai es kā cilvēks varu ērti nokļūt līdz pilsētai, tāpēc ir priekšlikums tramvaju pārcelt pa galveno ielu nevis pašā malā.
43. V. Māziņš:. tas jau ir pa galveno ielu. Varat atnākt uz mūsu biroju un iepazīties ar materiāliem.
44. K. Āboliņa: kur būs zaļā zona, ja būs Hanzas tilts? Ja būs Hanzas tilta variants, tad nebūs vairs zaļās zonas vispār.
45. J. Dripe: šodien pilsētas transportu risina divi departamenti, tā ir viņu kompetence, nevis pilsētas arhitekts. Es pamatā pārraugu arhitektūras kvalitāti. Ja Gvido saka, ka analizēs, tad jāsagaida analīzes beigas. Man patīk rēķināties ar esošo akceptēto dokumentāciju, kur šodien ir iezīmēts tunelis. Ja ir tunelis, tad zaļumi paliek, ja tilts, tad jāmeklē citi risinājumi.
46. K. Āboliņa: pie šī jautājuma man ir priekšlikums atstāt rezerves variantu zaļajai zonai. Vēl ir jautājums – cik ir jāuzber, lai nebūtu applūstošā teritorija?
47. V. Māziņš: 10 centimetri.
48. K. Āboliņa: ceru, ka ir ņemts vērā, ka klimata pasiltināšanās ietekmē Baltijas jūra šajā reģionā celsies līdz 50 centimetriem. Jautājums, kas ir komercfunkcija, uz kādiem klientiem esat orientējušies? Kas ir klienti komercfunkcijai, ko esat paredzējuši, kāpēc viņi būtu ieinteresēti tieši uz šejieni braukt?
49. V. Māziņš: ir pieejami nekustamo īpašumu aģentūru pētījumi. Šeit akurāti jāizver, kāda veidā teritorija vispār tiks attīstīta. To jau uzsvēra recenzents. Zonu izvēle lielā mērā atkarīga no tirgus pētījumiem. Piesardzības aspekts, ar ko paši rēķināmies, lai neradītu nepabeigtas būvniecības efektu. Par funkcijām šobrīd, ņemot vērā ilgtermiņa plānojumu, trūkst vietas lielām publiskām telpām, mēs veicām komercpārrunas. Šajā gadījumā mums sakrīt viedoklis arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par vērtīgākajiem objektiem Andrejsalā, komercapbūve izvietojas tuvāk Eksporta ielai. Ideja par kultūras un mākslas inovatīvo klāsteri jeb tādu grupu. Neceram uz ļoti lielu biroja platību. Izvēlēsimies attīstāmās zonas, skatīsimies, lai funkcijas būtu dažādas, lai nebūtu viens – divi torņi.
50. K. Āboliņa: vai Jums ir sarunas ar potenciālajiem iedzīvotājiem? Es sapratu, kas šim detālplānojumam ir ārkārtīgi īpašs – tur nav vietējo iedzīvotāju.
51. V. Māziņš: tur cilvēki dzīvo no 1954. gada, tur ir māja ar 12 pilniem dzīvokļiem. Arhitektiem iesaku to apmeklēt, kamēr iedzīvotāju nav pārbūvējuši jumtu, ēka no staļinisma laika. Iesaku neizsniegt būvatļaujas jumta pārbūvei. Starp citu, tur ir pat vairākas ģimenes, kas ir piedalījušās ēkas būvniecībā. Mums ir ļoti labs kontakts ar viņiem. 
52. K. Āboliņa: par potenciālajiem iedzīvotājiem nav īsti pamatots, varam jau runāt par to, ko mums vajag. Varu nosaukt iemeslus, kāpēc es tur negribētu dzīvot. Veselīgs rajons ir tad, ja ir daudzveidība.
53. V. Māziņš: iesaku mājas lapā izlasīt sociālo pētījumu, mēs domājam par daudzveidību.
54. M. Bērziņa: kamēr muzejs un tam piederošās ēkas nav uzceltas, vajag atstāt maksimāli to, kas šobrīd funkcionē.
55. D. Bērziņš: applūstošās teritorijas ir kuriozs Latvijas situācijā.
56. V. Trops: vai tas ir par tēmu?
57. D. Bērziņš: jā, tas ir par tēmu. Jūs jautājāt, vai neapplūdīs tā vieta. Man ir prospektiņš par analogu vietu, kas pašlaik tiek realizēts Hamburgā. Iesaku aizbraukt apskatīties. Prognozējamā līmeņa maiņa no pašreizējā ir, ja Elbā pūš spēcīgs vējš no Ziemeļjūras, ja ir paisums, ūdens celsies maksimāli par sešiem metriem, applūdis pilnīgi viss pirmais stāvs, bet neviens neatsakās no būvniecības, tikai tas tiek adekvāti risināts. Ir dzelzs aizvērtņi, tiek nodrošināta sanitārā transporta un ugunsdzēsēju transports piebraukšanu. Bailes no aplūstošajām teritorijām radušās no tā, ka mums gadījies, ka dzīvojam vietā, kur ūdens līmenis nemainās.
58. K. Āboliņa: es redzu Kongresu nama strūklaku, ko nebija iespējams uztaisīt, lai ūdens netek cauri uz autostāvvietu. Tas likums nāk no Eiropas un ir rakstīts uz tūkstošiem cilvēku nelaimes, uz milzīgiem aprēķiniem, ka tas ir dārgāk būvēt applūstošajā teritorijā.
59. V. Trops: vajadzētu ierakstīt rezolūcijā, ka pagaidām atturēties no salas dienvidu daļas apbūves līdz jautājuma tālākai atrisināšanai – tilts vai tunelis. 
60. J. Alksnis: es negribētu pieņemt rezolūciju, es gribu vaicāt Ausmai kā diskusijas ierosinātājai, vai uz tiem uzstādījumiem, ko tu biji šodien izvirzījusi, ir gūts skaidrojums.
61.  M. Kārkliņš: es gribētu ieteikt līdzīgi kā ģimenes strīdā nevajag paplašināt strīdu loku, ja strīdas par cepšanu, tad tikai par cepšanu. Mums jāatceras Ausmas ierosinātos jautājumus. Mums kā profesionāļiem jāatceras, ka projekti tiek izstrādāti pēc noteikumiem, ko dod pilsēta noteiktā laikā. Detālplānojuma izstrādātāji nevar atrisināt globālas lietas, kas vēl nav atrisinātas. Dažas tēmas jau pārspēj šobrīd apskatāmo jautājumu loku. Ja diskusijas vadītājs pasekotu līdzi jautājumiem, ko apspriež, tad mēs paši ietaupītu mūsu laiku. 
62. J. Dambis (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs): domāju, ka šeit jārunā plašāk, pieskaroties tēmai, par kuru jārunā gandrīz pie katra projekta, par vienu procentu applūstošo teritoriju. Zinām, ka tā ir problēma neprecīzi uzrakstīta likuma dēļ, jo, ja skatāmies pēc būtības, tur varētu būt trīs mērķi – ainavas aizsardzība, ēku tehniskā drošība un varbūt bijusi arī vēlme nodrošināt cilvēku drošību. Par pilsētu runājot, domāju, ka applūšanas problēma tur ir vismazākā un to var tehniski atrisināt. Tad nebūtu uzbūvēta Venēcija un Āraišu ezerpils, nevarētu pastāvēt uz ezera. Konkrēti par šo vietu – autori izstrādājuši projektu, rēķinoties ar konkrētiem noteikumiem, kas bijuši. Mums šeit ir produkts, kas ir pietiekami profesionāls. Par transportu – skaidri redzams tas, ka Rīgā nav atrisināta transporta problēma. Nedomāju, ka ir reāli uzbūvēt tik garu tuneli, cik konkrētajā vietā prasītos, tas būtu divas reizes dārgāks kā tilts. Pilsētas pārstāvji teica, ka Ķīpsalas jautājums juridiski tika likvidēts 2002. gadā un tur neko vairs nevar darīt. Negribētu tam piekrist. 1995. gadā pilsētas attīstības plāns paredzēja tilta vietu un tas ir spēkā līdz jauna plāna apstiprināšanai, kas ir 2006. gadā. Attīstības plāns vienmēr stāv augstāk par visiem detālplāniem. Tilta jautājums, kas nav atrisināts, nav šīs komandas uzdevums. Runājot par vietu, svarīgi ir radīt kvalitatīvu cilvēka dzīves telpu, īpašu vērību pievēršot publiskai ārtelpai, kas ir vērtīgākā vieta plisētā, kas pieder sabiedrībai. Pilsēta nav privāts objekts, bet kolektīva attiecību sistēma, šeit labs piemērs, ka to mēģina sakārtot. Atrodoties uz ielas pilsētas vēsturiskajā centrā, Eiropas pilsētās, zinu, ka 99 procenti gadījumos publiskā telpa pieder pašvaldībai, kur sākas apbūve, tas pieder privātajam. Tā ir garantija. Ir vietas, kur teritorija pilnīgi pieder privātajam, tad pašvaldība uzliek apgrūtinājums, piemēram, ka var staigāt cauri. Tā darbojas Aizsargjoslu likums, tauvas josla. Šeit visa teritorija laikam būs privāta vai būs dalīts teritorijas īpašuma veids?
63. V. Māziņš: viss nevar būt privāts. Privātam nav liela interese uzturēt publisko. Liela daļa privāto labprāt no tā gribētu tikt vaļā. Izstrādājot konkrēto risinājumu un iezīmējot, ka tā būs publiskā teritorija, plānojām, ka pašvaldība būs gatava to pārņemt.
64. J. Dambis: tas ir viens no atslēgas jautājumiem, kur jābūt pilnīgai skaidrībai. Ja krastmala ir pašvaldības īpašums, tad nav par ko satraukties, te viss būs sakārtots. Ja ir privātīpašums, tad ir jāskatās, kādā veidā var uzlikt apgrūtinājumus un tos ierobežojumus, lai tas tā mūžīgi paliek, lai ļautu sabiedrībai pārvietoties. Par to šeit ir uztraukums, vajadzētu iedot skaidrību. Attēlos mēs redzējām skaistas bildes, un tas tā varētu būt, bet bieži dzīvē notiek tā, ka zīmē vienu bildi, bet dabā realizētais pēc gadiem būs cita bilde. Vajag paskatīties, vai noteikumos ir pietiekami stingri ielikts, lai bilde būtu tāda, ko rādīja, lai krastmala netiek aizbūvēta, lai nenonāk šaurā lokā un lai teritorija nav tikai tiem, kas tur dzīvos, bet visiem. Šeit jāievieš skaidrība, tas mazinās arī mūsu diskusijas laiku.
65. E. Treimanis: šī duālistiskā un divkosīgā attieksme, es nezinu, no kuras pusēs tā ir, vai no pilsētas, vai no attīstītāja. Tiešā izpausme ir tā, ka sarkanās līnijas tiek aizstātas ar apgrūtinājumiem. Tam nav loģiska pamatojuma. Visi zina, ka vajag ielas, komunikācijas, bet šeit nav skaidrības, tāpēc es jums prasu. Tas nav labs detālplāns, kas parāda divkosīgu pieeju. Nav taisnība, pasakot, ka mēs darām pēc noteikumiem un mums nav iespēju tos mainīt. Noteikumi reizēm tiek izsniegti nepareizi un tos vajag mainīt. Ja tiek taisīts zemais tilts, kas liekas loģiski, kas paliks pāri no trīszaru shēmas, kas tur paliks? 
66. M. Kārkliņš: kas izdod tehniskos nosacījumus, valsts vai sabiedriska organizācija?
67. E. Treimanis: man nav jāvadās pēc tehniskajiem noteikumiem, es varu izteikt savas domas. Šeit vajadzēja būt iezīmētiem ceļu izkārtojumiem. Kad tu zīmē mājai fasādi, tu uzskati par savu godu un pienākumu paskatīties uz kontekstu, kas ir apkārt. Tieši tāpat ir plānošanā. Kā var ignorēt šādu lietu? 
68. S. Ņikiforovs: līdz šim projekts risinājās loģiskā notikumu secībā, bijis ļoti nopietns darbs, balstoties uz to informāciju, kas bijusi autoru rīcībā. Esmu iepazinies ar tām divām grāmatām.  Šeit arī jāsaprot katra cilvēka uzdevums un atbildība, kas darbojas projekta ietvaros. Mēs risinām savā kompetences lauciņā, protams, baltoties uz iepriekšējiem lēmumiem, tai pat laikā var būt situācijas, kad konkrētais risinājums var likt atgriezties un pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus. Vai tādā gadījumā  nepieciešams apturēt visu projektu? Rema Kulhāsa grupa, kas bija atbraukusi, rēķinājusies ar to, ka Rīgā ir samērā primitīva transporta sistēma, Rīga ir centriska ar izteiktiem radiāliem zariem, monocentriska. Viņš šo struktūru uztvēra, un holandieši nav uz revolūcijām, viņi ir praktiski. Neesmu redzējis visu detālplānojumu, būtu svarīgi, lai nepazustu visa hronoloģiju, lai būtu Rema Kulhāsa bilde ar visām grāmatām, lai beigās dienasgaismā ieraudzītu visu, kas uzzīmēts. Holandē mazi kvartāli, Rīgā ir lieli, balstās uz zemes gabalu noteikto lielumu, sarkanās līnijas prasa komunikācijām, transportam, bet tālāk par piekļūšanu konkrētām ēkām - šī ir glumā vieta visā pasākumā. Kas ir starpprodukts, vai tas arī ir ar Kulhāsa ziņu?
69. V. Māziņš: Kolhāss nepiekrita, ka kaut kas tiek mainīts.
70. S. Ņikiforovs: tad tas ir kompromiss. Par būvlaidēm nevis sarkanajām līnijām - jābūt sakabei. Esam redzējuši perversus gadījumus, kad no skaistā vizuālā tēla beigās caur sarkano līniju projektu, izpārdod zemes gabalus un, katram atsevišķi attīstot, iegūstam rezultātu, kas atšķiras no kopējās kompozīcijas kā diena pret nakti. Nav satraukuma par zaļajiem ķīļiem. Ja pilsēta maina savu lēmumu, tad tai jāuzņemas pilnīga atbildība par to. Kulhāss un citi, attīstītāji paņēmuši par pamatu no pilsētas attīstības plāna – iztrūkst jaudīgs sabiedriskais transports, nav komunikācijas ar kaimiņu rajoniem. Labi zinām, kāda ir visu jauno rajonu kapacitāte, ja tos saskaita kopā., Tā ir milzīga ļaužu masa. Visi dodas uz centru, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B, visi iet caur centru. Šis jautājums jāuzdod pilsētai. Mēs pilsētas attīstītas plānu uzskatām par svētu govi, bet jājautā tieši pilsētai, vai tā ir realizējusi savu mājas darbu. Tāpēc jārisina publiskais transports, kas nepieblīvē esošās ielas un ātri aizbrauc prom.
71. V. Māziņš: sākumā mēs zīmējām tiltu, pēc tam tuneli. Ne velti mēs uz šo zonu skatāmies kā uz pirmo, lai tad, kad būs skaidrs šķērsojums, var veikt pārplānošanu.
72. V. Trops: ja jūs neakceptēsiet zemo tiltu ar transporta izkārtojumu deguna priekšā, tad jūs pārvērtīsieties par Manhetenu. Jums jādomā par to, ka jūs teritoriju pilsētas centrā pārvērtīsiet pa tādu, kur nav ceļa ne uz kurieni.
73. V. Māziņš: ja ir tunelis, tad nav sabiedriskā transporta, ja ir zemais tilts, tad ir sabiedriskais. Kāds ir vajadzīgs platums tiltam, lai divās joslās ietu sabiedriskais?
74. V. Trops: pietiek ar Ziemeļu šķērsojuma platumu. Akmens tilts varētu būt kā promenādes tilts.
75. J. Alksnis: es uzskatu, ka tas, ko redzēju iepriekšējā reizē, bija daudz ekstrēmāks, nekā tagad. Es redzēju atbildes uz jautājumiem, kas bija iepriekšējā reizē. Jautājums ir parcelācija un sarkanas līnijas.
76. A. Skujiņa: mani baida tas, ka teritoriju tūlīt noprivatizēs. 
77. V. Māziņš: tā jau ir privatizēta.
78. A. Skujiņa: vēl nav.
79. V. Māziņš: valsts ir izteikusi neatsaucamu piedāvājumu.
80. A. Skujiņa: es biju pirms nedēļas oficiālā iestādē,  kur man pateica, ka tā pieder valstij. Ja tā ir privāta, tad šī saruna ir nokavēta un projekts ir uztaisīts pēc privātām vajadzībām. Saruna ne pie kā nenoved, netiek domāts par pilsētnieku interesēm. Mani dzen rīkoties patriotisms. Es nepateicu, ko tajā projekta labu redzēju. 
81. L. Čače: man žēl, ka saruna ne pie kā nenoved un nepārliecina. Varbūt tāpēc, ka arhitekti neprot lasīt detālplānojumu. Trīs gadus esam domājuši par to, lai tieši aizstāvētu pilsētnieku intereses.
82. J. Alksnis: materiāls grafiski ir korekts un normāls.
83. A. Skujiņa: bet par īpašumiem!
(Vairāki sarunas dalībnieki runā vienlaikus – protokolētāja piezīme).
84. A. Skujiņa: es uzskatu, ka projektētāji strādājuši kvalitatīvi. Valters Māžiņš dažkārt ļoti skaisti runā. Bet tas, ka publiskai telpai jāpieder pilsētai un pasaulei, tas tā ir. Ļoti daudz ir literatūras, kur tas ir noformulēts. Ja ir sabiedriskās aktivitātes telpas, kas pieder privātajiem, var uzlikt sankcijas, bet ir jābūt telpai, kas pilnībā pieder sabiedrībai. Es uzskatu, ka Daugavas krastam tādam ir jābūt. Es uzskatu, ka tad jau jāsūdz tiesā tie, kas atļāvuši tos privatizēt. Brīnos, kā Latvijas iedzīvotāji var būt tik imūni pret šīm prasībām.
85. V. Trops: lūdzu ierakstiet protokolā, ka mēs no Būvinženieru savienības rakstīsim vēstuli Rīgas domei, lai izslēdz no detālplāna dienvidu daļu, kamēr nav atrisināts tilts vai tunelis.
86. A. Skujiņa: un vēl ierakstiet, ka es tiesāšos.
87. D. Bērziņš: ir jauki, ja valstij pieder milzīgi krastu gabali, bet nav jauki, ja tie izskatās tādi, kādi tie izskatās. Mēs kā sabiedrība nespējam panākt, lai par mūsu nodokļu maksātāju naudu saved tos kārtībā, lai tur nevar nolauzt kaklu. Privāts par savu naudu to var savest kārtībā, lai es to vietu varu baudīt, jo mēs to nevaram panākt ar mūsu kopējo naudu. 
88. K. Āboliņa: nāciet uz Ķīšezera krastmalu, tālu tur netiksiet. Kāpēc nevaram iezīmēt sarkano līniju gājēju ielai?
89. V. Māziņš: man ir īpašums, kur ir gājēju iela, bet nav sarkanās līnijas. Es par to maksāju zemes nodokli, uzturu to kārtībā. Arhitektu savienībai vajag aktīvi piedalīties, kad varēs iesniegt priekšlikumus krastmalai, aicinu aktīvi iesaistīties.
(Diskusijas rezultātā kopējs viedoklis netiek panākts; liela daļa diskusijas dalībnieku jau aizgājuši pirms diskusija tiek slēgta – protokolētāja piezīme.) 
Diskusiju slēdz plkst. 19.00
Diskusijas vadītājs     J. Alksnis
Protokolēja      S. Berga