Rīgā, 2008. gada 19. jūnijā plkst. 19.00

Pēc Ausmas Skujiņas ierosinājuma diskusija par pilsētvidi degardējošo Bastejkalna ūdens kaskādes rekonstrukciju notiks 19.jūnijā plkst. 19:00 Arhitektu namā, Torņa ielā 11. Diskusijā piedalīties aicināsim arī Rīgas pilsētas galveno arhitektu Jāni Dripi, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi, Ainavu arhitektūras biedrības un Vides departamenta pārstāvjus,  kā arī visus interesentus.

PROTOKOLS

Diskusiju vada – J. Alksnis
Protokolē – S. Berga

1. J.Alksnis atklāj diskusiju klubu: piesaku nepatīkamu tēmu, kuru mums klātesošo profesionāļu un uzaicināto dalībnieku vidū vajadzētu izdiskutēt, saprast radušās situācijas cēloņus, likumsakarības, un nobeigumā Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Diskusiju klubs varētu pieņemt rezolūciju. Diskusiju kluba viedoklis tiktu publicēts, lai nākotnē līdzīgas kļūdas neatkārtotos. Lūdzu, lai klātesošie iepazīstina ar sevi.
2. J.Alksnis: pirms sarunas esam uzrakstījuši dažas tēzes, pieturas punktus par radušos situāciju – tiek teikts, ka ir veikts remonts esošajam parka labiekārtojuma objektam – Bastejkalna ūdenskrituma kaskādei. Gribu sacīt, ka tas nav remonts, bet rekonstrukcija, ko pārrunājām arī ar kolēģiem, apskatot situāciju uz vietas. Remonts ir esošo elementu attīrīšana, pārkrāsošana u.tml, bet, ja būvei tiek nomainīta visa apdare, nomainot gan apdares materiālu, gan būves konstruktīvo būtību, visa pamatkonstrukcija teknei, pēc Būvniecības likuma tā viennozīmīgi ir rekonstrukcija. Pat tad, ja tas būtu tikai remonts, Rīgas vēsturiskajā centrā nevar veikt darbus bez saskaņota projekta, bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atļaujas. Rodas jautājums, kā var galvaspilsētas centrā - Rīgas vēsturiskajā centrā notikt būvdarbi bez saskaņota projekta, bez būvatļaujas. Ja nav projekta, kurā aprēķināts veicamo būvdarbu apjoms, uz kāda pamata var sagatavot tāmi, pieprasīt naudu? Kā var notikt būvnieku atlases konkurss, ja nav projekta? Uz kāda konkursa materiālu pamata veikts konkurss, jo minēts, ka konkursā pieteicies tikai viens dalībnieks? Uz kāda pamata viņi veikuši tāmēšanu? Pirms nedēļas VKPAI tika lūgts darbus apturēt, bet joprojām darbi turpinās. Ir veikta nelikumīga būvniecība bez izdotas būvatļaujas Rīgas centrā. Lūdzu to komentēt Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” (Rīgas dārzi un parki) pārstāvjiem, lai īsumā pastāstītu, kā tas iesākās un turpinājās, pēc tam klātesošie varētu izteikt savas domas, noskaidrot abu pušu viedokļus un pieņemt rezolūciju sabiedrībai. 
3. A. Kalnkaziņš (Rīgas dārzi un parki): mums ir lielas problēmas ar strūklakām, gan Ziedoņdārzā, gan Esplanādē un citur. Esam gājuši visādus ceļus un lauzušies, lai budžetā panāktu līdzekļus, lai kaut ko varētu izdarīt. Pirmo reizi tika panākts finansējums Operas strūklakai, kas arī bija remonts, neviens to pat nepamanīja, nebija nekādas rezonanses. Arī Esplanādē sataisījām strūklaku, kura šobrīd jau ir izdemolēta un nedarbojas. Panākt, lai strūklakas darbotos, un pierādīt, kā tā ir nepieciešamība, tas nav tik viegli. Par Bastejkalna ūdens kaskādi – mēs tiešām domājām, ka tas būs remonts līdzīgi kā visi iepriekšējie. Gāju un runāju ar dažādām firmām, visi būvnieki, tajā skaitā arī lielie – Skonto u.c. – atteicās, nevienam nebija interese to uzņemties, nerunājot pat par naudu. Jūs sakāt, ka nav bijusi diskusija, bet bija atklātais konkurss, diskusija par to jau notiek no pērnā gada aprīļa. Jūs to esat uzzinājuši pirms nedēļas, bet diskusija par to notiek jau gadu gan mēdijos, gan citviet. Saprotu, ka šeit ir pieļauta kļūda, bet tad, kad to ieraudzīju, bija jau par vēlu. Pievienojos jūsu uzskatam, ka šeit pieļauta kļūda, un to atzīstu. 
4. J.Alksnis: bet darbus jūs nepārtraucāt tajā brīdī, kad ieraudzījāt, kā tur izskatās? 
5. A. Kalnkaziņš: lūdzu, atļaujiet man pabeigt, jautājumus varēs uzdot pēc tam, es sāku ar situācijas anotāciju. Tieši tāda pati situācija ir pie Kongresu nama. Meklējām būvniekus, kuri varētu sataisīt. Redzējām, ka plāksnes krīt nost, hidroizolācija bojāta un smiltis var ieiet trubās, visa sistēma var aizdambēties ciet. Mēs pieņēmām lēmumu, kas tobrīd bija ļoti nepopulārs, aizslēgt Kongresu nama strūklaku, jo pēc tam strūklaku būtu jāuzspridzina, palaist vairs nevarētu. Tieši tāda pati situācija ir Ziedoņdārzā. Mēs meklējām, apzvanījām dažādus ainavu arhitektus, prasījām visiem, kas saistīti ar vēsturisko centru, kādas tur izskatījās vardes u.c., meklējām pa dārzi un parki arhīviem, visur ejam līdzīgu ceļu. Par dārzi un parki priekšnieku strādāju vienpadsmit gadus, un vienpadsmit gadus Ziedoņdārzs ir izpuvis, par to nav nevienas diskusijas. Līdzīgi ir Līvu laukumā. Esam uztaisījuši visas ūdens sistēmas, bet finālā to strūklaku mums vispār atņēma, lai gan mēs to rekonstruējām. Ir pieļautas kļūdas, bet mēs taisām, lai pilsētā vispār kaut kas būtu. Kaskāde ilgus gadus nedarbojās, pārplūda, ūdens gāja pa zālienu uz leju, vēlējāmies kaut ko darīt. Diemžēl nonācām pie situācijas, kas šobrīd ir nepatīkama. Es to atzīstu, tāpēc esmu piekritis atnākt, lai kopīgi pārrunātu un meklētu risinājumus, kā situāciju vērst par labu. Esmu dzirdējis priekšlikumu uztaisīt apkārt žogu, ko turētu vēl desmit gadus, kamēr dabūtu finansējumu, lai par jaunu visu uztaisītu. Mēs, gan būvnieki, gan Rīgas dārzi un parki pārstāvji, esam atnākuši, lai rastu risinājumu, lai situāciju maksimāli vērstu par labu. Starp citu, uz diskusiju mani neviens nebija uzaicinājis, es pats piezvanīju, un man teica, ka varot atnākt. Es uzaicināju būvniekus, es uzaicināju vietniekus. Es nezinu, kāda jums bez mums būtu bijusi diskusija.
6. A. Skujiņa: tā bija.
7. J. Skalbergs: vai jums pašam ir personīgais viedoklis, piedāvājums, ko darīt šajā situācijā?
8. A. Kalnkaziņš: mēs ar būvniekiem jau runājām. Pirmais – gribam izveidot sadarbībā ar ainavu arhitektiem skici, vizualizāciju, kur parādīt, uz ko mēs ejam, saskaņot ar Dambja kungu. Kopā ar būvniekiem, ar ainavu arhitektiem, ar arhitektiem – visi varētu nākt mums talkā, lai situāciju vērstu par labu. 
9. J.Alksnis: arī viens no mūsu ieteikumiem šodien, ir sarīkot plenēru vai kādu ainavu arhitektu konkursu, kur pāris dienās varētu radīt interesantu redzējumu par to. Nevēlamies meklēt vainīgos, bet, manuprāt, Rīgā process ir labi organizēts. Ja institūcija vēlas veikt darbus, saprotot, ka tas nav remonts, bet diezgan apjomīga rekonstrukcija, vajadzēja iet uz Būvvaldi. 
10. P. Blūms: man arī nav vēlēšanās taisīt raganu medības, bet normālā sabiedrībā ir jābūt mehānismam, kā ir jārīkojas un kurā brīdī, lai tādas lietas neatkārtotos. Vēl jo vairāk - tā nav privātpersona, kas veikusi šīs darbības, tā ir galvaspilsētas domes amatpersonas darbība. Es nesaprotu, vai tā bija legāla būvniecība vai nelegāla, neatkarīgi no tā, cik grūti jums ir gājis. Otrkārt, vajadzētu saprast, kā tas vispār varēja notikt. Kāds mehānisms to pieļauj mūsu sabiedrībā? Ja tas bijis likumīgi, tad es noņemu jautājumu, ja nav – tad, kā tas varēja notikt visu acu priekšā. Vai tiešām esam aunu bars vai profesionāļi, kuru nojautām vajadzētu doties uz kaut kādu nākotni. Lai noskaidrotu, kas tur ir jādara, vienkārši jāizdara darbs, kas nav izdarīts pirms tam – dokumentācija. 1951. gadā uz Rīgas 750 gadu jubileju jūsu iestāde veica lokālus restaurācijas darbus, jo tad bija uzskats, ka tā ir izcila Rīgas vērtība. Ir rakstīts, ka 1947. gadā Bastejkalna apstādījumi un iekārtojumus ticis uzmērīts. Vai tas glabājas vēstures muzejā, grūti pateikt, bet kartiņā ir tāda informācija. Tāpēc nevar runāt, kā tā nav vērtība. Tas ir reģistrēts kultūras piemineklis. Visus darbus vajadzēja sākt ar inventarizāciju un izpēti objektam, kas celts 19.gadsimtā. Ja man jāsaka, vai kaut kā var apspēlēt to, kas tur ir. To betona kasti var tikai aplipināt ar klucīšiem. Vairs nevar veidot to gultni, kāda bija. Tā bija maksimāli pietuvināta dabiskajai gultnei. 
11. U. Zommers (Rīgas dārzi un parki): pēdējo gadu laikā visas strūklakas, kas tika atjaunotas, Rīgas dārzi un parki vienmēr tās ir uzskatījusi un veikusi kā remontu. Tādā veidā ir remontēta Operas strūklaka, Līvu laukuma strūklaka, kas šobrīd vairs nav, tādā veidā pašreiz tiek remontēta Kronvalda parka strūklaka, arī Ziedoņdārza un Esplanādes strūklakas. Ņemot ārā visu līdz baseina pamatnei, remontējot un atliekot atpakaļ tā, kā tas ir bijis. Ar Esplanādes strūklakām tas mums ir izdevies, pārmetumi nav izskanējuši. Tagad tas notiek ar Kronvalda parka strūklaku, neskatoties, ka tā ir būvēta pēc projekta, pašā būvniecības procesā ir pieļautas tehnoloģiskās kļūdas, par ātru bija ielaists ūdens, kas bija par pamatu tam, ka plāksnes sāka krist nost trīs gadu laikā pēc uzbūvēšanas. Arī, ķeroties klāt Bastejkalna kaskādei, kur daudzas teknes sala iespaidā palika platākas un tecēja, mūsu pieeja bija tāda, ka tas būs remonts. Pagaidām neviens, izņemot VKPAI pārstāvjus, nav mums pateicis, kā tā ir būvniecība. Mūsu ideja bija atlikt atpakaļ tā, kā tas ir bijis.
12. P. Blūms: es atvainojos, ka pārtraucu. Ja man skatās acīs un saka, ka neatšķir rekonstrukciju no remonta, šeit nav ko runāt. Jūs pazemojiet būvnieku. Vai tiešām būvnieks neapzinājās, ko viņš dara? 
13. U. Zommers: pajautājiet būvniekam, vai apzinājās vai neapzinājās.
14. J. Sirmais (SIA „JS & J Ūdensmeistars”): bija uzmērījumi, bija noteikti apjomi. Par to, kā bija noteikts tāmējums - pamatideja no pasūtītāja bija novērst ūdens noplūdi, kas ir kalna iekšpusē. Ne tikai sals, arī koki ar saknēm bija pacilājuši un darījuši savu. Vienā brīdī kultūras pieminekļiem bija jāsaka stop, tad, vai iekonservēt un atstāt, tur neko nedarīt.
15. J.Alksnis: saņemot šādu priekšlikumu būvēt, vai jums nelikās, ka vajadzētu saņemt būvatļauju?
16. J. Sirmais: jā, es apzinos, lai saņemtu būvatļauju, jābūt būvprojektam.
17. J.Dambis: ja skatāmies uz vēsturiskajiem parkiem, ir iespējams veikt remontdarbus, ja kaut kas sabojājies. Nākošais iespējamais ir restaurācija vai veicam jaunu būvniecību. Ja veicam remontdarbus, tad dokumentācija ir stipri vienkāršāka, ir tikai apraksts, veicamo darbu apjoms, aprēķins, un, ja nav nekādu problēmu, pēc esošā parauga viss tiek atjaunots. Ja veicam restaurāciju, kā šajā gadījumā prasītos, tā sastāv no izpētes daļas, kas notiek, arhīvā izpētot vēsturiskos materiālus, tad izpētes objektā, tad restaurācijas projekta un atļaujām, darbi ar visu fiksācijas procesu, un pēc tam notiek nodošana. Ja konstatējam, ka kaut kas ir bojāts un autentiski vairs atjaunot nevaram, tad ir jauns risinājums. Ja mēs izbūvējam jaunu kaskādi, arī šāds variants pastāv, tad ir dizaineru, arhitektu ideju konkurss par jaunu risinājumu, kas kļūtu par nākotnes kultūrvēsturisku vērtību, tādu, kas der šajā vidē. Tas, kas šobrīd iznācis, ir pārpratums. Žēl, ka atbildīgās amatpersonas nespēj novērtēt zemo estētisko kvalitāti un visa procesa atbilstību normatīvajiem aktiem. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, kur privātīpašniekam piesienas par viena loga nomaiņu vai jumta izbūvi. Kā varēja notikt tas, ka pašvaldība, veicot tik apjomīgus būvdarbus, pilnībā ignorēja normatīvos aktus? LAS būtu jāpieņem konkrēts skatījums. Esmu sagatavojis manu skatījumu, kā es to novērtēju: 
- Atzīt, ka Bastejkalna ūdens kaskādes atjaunošana ir vērtējama kā būvniecība, kam saskaņā ar Būvniecības likuma Vispārīgiem būvnoteikumiem un citiem normatīviem aktiem ir nepieciešams būvprojekts, būvatļauja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.
- Novērtēt izpildīto Bastejkalna ūdens kaskādes atjaunošanas darba rezultātu kā vēsturiskajam veidolam neatbilstošu, Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei neraksturīgu, no estētiskā viedokļa zemas kvalitātes risinājumu. Norādīt, ka izpildītie darbi ir jaunbūve, kas atzīstama par nelikumīgu būvniecību.
- Konstatēt, ka pēdējo gadu laikā Rīgas vēsturiskā centra parku un zaļo zonu restaurācijas, labiekārtošanas un kopšanas darbu kvalitāte ne vienmēr ir apmierinoša.
- Lūgt Rīgas domes atbildīgās institūcijas nodrošināt Bastejkalna ūdens kaskādes atjaunošanu, ievērojot spēkā esošās tiesību normas un panākot jaunu risinājumu, kas atbilst Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vides kvalitātes līmenim.
- Aicināt Rīgas domes atbildīgās institūcijas pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvai Rīgas parku kopšanai, labiekārtošanai un attīstībai.
18.  J.Alksnis: pirmkārt, jāsecina - galvenā kļūda bijusi tā, ka neviens nevarēja pateikt, ka darbi ir nelikumīgi. Otrkārt, netika sastādīts visparastākais būvniecības pieteikums, kas tiktu aiznests uz Rīgas būvvaldi. Tiklīdz tas būtu iesniegts, tiktu iedarbinātas mehānisms, kas uz projektēšanas noteikumu pamata prasītu veikt izpēti, veikt to profesionāļiem un process notiktu kā pieņemts.
19. A. Kalnkaziņš: esam vairākkārt prasījuši naudu projektēšanai, mums ne reizi nauda nav dota. Pagājušajā gadā bija pirmā reize, kad mums iedeva naudu Operas strūklakai. Kad es runāju ar būvniekiem, es tiešām domāju, ka tas būs remonts. Arī mēs atzīstam, ka pasākums ir neveiksmīgs, zināmu vainu jāuzņemas arī man, un esam atnākuši, lai izdiskutētu, ko mēs visi kopā varam darīt, bet daudzas lietas esam remontējuši, pēc būtības mēs pat nevaram celiņa segumu mainīt. 
20. D.Veinberga (ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības pārstāve): vēsturiskajā centrā nevarat.
21. A. Gremze (Rīgas dārzi un parki): Vērmanes dārzā restaurējām dārznieka namiņu, tas ir gatavs, viss ir kārtībā, dārznieki priecājas par jaunām telpām, bet viens mīnuss – nav ūdens, jo projekts tiek saskaņots vairāk kā gadu, un vairāk kā gadu nevaram saņemt būvatļauju.
22. A. Kalnkaziņš: tas ūdensvads ir 10 metrus garš, taču birokrātija ir milzīga. Daudz esam izdarījuši, daudzas lietas izdevušās, taču beidzot ir situācija, kurā esam kļūdījušies. Tāpēc esam atnākuši, lai kopīgi runātu un meklētu risinājumu.
23. J. Krastiņš: kā tas reāli tika izgatavots, vai tiešām nebija nekādu zīmējumu?
24. J.Alksnis: to izrunājām jau diskusijas sākumā.
25. J. Krastiņš: tajā brīdī, kad betonēja vannas, jau bija skaidrs, ka tur top kaut kas kropls. Vajadzēja taču kaut kādus zīmējumus. Kā strādāja būvnieki? 
26. A. Kalnkaziņš: pēc profesijas neesmu ne arhitekts, ne būvnieks. Visi to ir redzējuši jau sen atpakaļ. Kad jūs redzējāt, ka tur top kaut kas kropls, kā jūs sakāt, kāpēc kaut viens no visiem cilvēkiem ar mani nesazinājās? Mans telefons visiem ir pieejams.
27. J.Alksnis: pirmkārt, nedrīkst spriest pēc nepabeigta darba. Otrkārt, es nezinu, vai tur bija būvžogs, vai bija viss uzrakstīts.
28. J.Dambis: nepiekrītu iepriekš teiktajam. Ja nemaldos, tad pagājuša gada 7. novembrī mūsu inspektors ir apsekojis objektu un konstatējis, ka tur uzsākta nelikumīga būvniecība, sastādījis aktu un jums nosūtījis. Pēc tam saņemta jūsu atbilde, ka tur notiek tikai remontdarbi un viss precīzi tiek atjaunots pēc tā, kas tur ir dabā, un nekas nemainīsies. Līdz ar to, ja no institūcijas saņemam šādu apliecinājumu, ka viss autentiski tiks salikts atpakaļ, mēs gaidām. Tanī brīdī, kad redzam, ka solījumi ir absurdi, ka tur notiek pilnīgi kaut kas cits, tad seko darbu apturēšana. Ja jūs brīdī, kad jums norādīja, ka tur viss notiek bez projektiem un atļaujām, būtu reaģējuši un visu nokārtojuši........(J. Dambis tiek pārtraukts – protokolētāja piezīme). Varbūt vēl citas Rīgas domes institūcijas to, kas ir būvniecība, neuzskata par būvniecību? Varbūt neizpratne par būvniecības normatīvajiem aktiem ir vēl lielāka?
29. J. Skalbergs: kas praktiski ģenerēja ideju tādā veidā krāmēt akmeņus? Man tas liekas tik dīvains un ārkārtīgi neprofesionāls, nav konsekvences. Kādas ir šīs būves izmaksas?
30. A. Kalnkaziņš: izmaksas ir simts tūkstoši. 
31. J. Krastiņš: avīzē bija minēts trīs simti tūkstoši?
32. A. Kalnkaziņš: trīs simti tūkstoši ir visas strūklakas. Mēs tāpat uztaisījām Esplanādes un Operas strūklaku.
33. J.Alksnis: jau sākumā teicu, ka liekas dīvaini prasīt Rīgas domei konkrētu summu darbiem, kuru apjoms, kvalitāte, materiāli nav zināmi. Šķiet, ka prasītā nauda ir saņemta un tā jāapgūst pēc iespējas izdevīgāk.
34. A. Skujiņa: es gribētu, lai attiecības mūsu starpā nesabojātos. Celtnieki darījuši visu tik labi, cik sapratuši. Vajadzētu atrast ceļu, kā to labot. Ne jau celtnieki vien ir vainīgi. Domāju, ka daļa vainas arī Dambja iestādei (t.i. VKPAI – protokolētāja piezīme), jo līdz galam neizsekoja, vai tā ir rekonstrukcija, arī Būvinspekcijai, arī Brūzis vainīgs, arī tie arhitekti, kas staigāja mierīgi garām un izlikās, ka neko neredz, arī es. Tagad nevajadzētu meklēt vainīgos, bet gan ceļu, kā to labot, pieņemt rīcības plānu, radīt shēmu, sākt ar to, kas nav izdarīts, noteikt kas, kad un ko no darbiem darīs.
35. D.Veinberga: es tomēr gribētu saprast, kā tas notiek Rīgā. Cik man zināms vides politiku īsteno Vides komiteja, Vides departaments. Cik esmu strādājusi Rīgas pilsētā par galveno ainavu arhitekti, skatos, ka Vides departaments pasūta un īsteno projektus, skaņo pēc visas likumdošanas, bet paralēli Vides departamentam darbojas Rīgas dārzi un parki. Lūdzu, vai Kalnkaziņa kungs varētu paskaidrot, kāds statuss ir Vides departamentam un Rīgas dārzi un parki? Kuras sfēras Rīgas ainavas veidošanā pārstāvat tieši Jūs un kurus objektus viņi projektē un īsteno par Vides departamentam no domes budžeta piešķirtām naudām? Viņiem ir arī piešķirta budžeta nauda projektēšanai, kāpēc ir tā, ka jūs arī gribat projektēt atsevišķi kaut ko, vai nevarat projektēt, vai nesaņemat naudu projektēšanai un rīkojaties, jo gribas būvēt, gribas rekonstruēt?
36. A. Kalnkaziņš: mūsu struktūra veic dārzu, parku uzturēšanu un rekonstruēšanu. Vides departaments ir tas, kas projektē un dod pasūtījumu. Mēs, protams, ejam visu ceļu gan caur Vides departamentu, gan caur Vides komiteju, gan caur Rīgas domi. Tas nav tā, ka mēs gribam un mums iedot, tas ir normāls cikls.
37. D.Veinberga: kāpēc Jūs nezinājāt, ka ir jāprojektē? Tas ir nekompetences jautājums.
38. A. Kalnkaziņš: ja reiz tas ir nekompetences jautājums no manas puses, kāpēc Jūs to nenorādījāt, sākot ar Operas strūklaku, ar Esplanādi, tur bija tieši tas pats?
39. D.Veinberga: tāpēc, ka mēs neviens neredzam, kad ejam garām, nevar zināt, kas tur notiek, jo nav būvtāfeles, nav informācijas.
40. J.Alksnis: diskusijas laikā esam atzinuši, ka šī ir ļoti nopietna vieta Rīgā, pateicām jums, kā tas būtu bijis jādara, tagad jāpieņem rezumē – dokuments, kurā kopīgi saliekam punktus, kas jādara.
41. J. Krastiņš: vakar LAS valdes sēdē aplūkojām šo jautājumu, atzīstot, ka vajadzētu profesionāļu sarunas rezultātā pieņemt rezolūciju, kas kalpotu par pamatu dokumentam, ko pieņem LAS valde. Process ir neprofesionāli virzīts, nerunājot par to, ka absolūti neprofesionāli izpildīts. Uztaisīta pilnīgi cita būve, masīva, kapitāla un nevietā. Briesmīgākais šajā gadījumā ir tas, ka jau nedēļu tas skan plašsaziņas līdzekļos un tie, kas ir atbildīgi par to, ironizē par tiem, kas aizrāda. Piemēram, avīzē raksts, ka vaina esot akmens šķirnē. Bastejkalnā strautiņš bija jau kopš 19. gadsimta nogales, tas bija ainavas elements, neuzkrītošs, elegants papildinājums. Ko mēs redzam šobrīd – visa Bastejkalna nogāze ir ar blīvām akmens čupām, kas izlien ārā no reljefa, totāli izkropļo vidi un ir nesaderīgā izpildījumā. Zemajā pļavas daļā ir monolīti, bezgaumīgi, vienmuļi vaļņi, kam nav nekā kopīga ar ainavu elementu. Lai Rīgai nebūtu jākaunas par vidi, mans priekšlikums ir tikai un vienīgi izjaukt, kur tas iespējams, visu iztīrīt. Vienīgā iespēja ir nojaukt vidi degradējošo būvi. Tagad prasīsiet, par kādu naudu. Ja zinājāt par kādu naudu uzmūrēt, tad pratīsiet arī nojaukt.
42. S. Ņikiforovs: šeit ir divas situācijas. Viena ir tā, kad reaģējam uz lietām, kas ir notikušas vai tuvu noslēgumam. Tas ir labi, bet vienlaikus žēl, jo vajadzēja rīkoties ātrāk. Piedāvājam savu profesionālu atbalstu Kalnkaziņa kungam, lai lietas tiktu vērstas par labu, un lūgums, lai viņš cieši pieturas pie ieteikumiem, ko šodien izteiksim. Otra situācijā ir tā, ka nākotnē vēlamies procesus virzīt pozitīvā gultnē. LAS var piedalīties ar profesionālu padomu, gribētu uzaicināt Rīgas dārzi un parki un Vides departamentu dalīties ar saviem plāniem attiecībā uz veicamajiem remontdarbiem, varam apspriest un piedāvāt savus pakalpojumus, jo zinām, ar ko mūsu kolēģi nodarbojas. Cik zinu, tad dienas kārtībā ir Ziedoņdārzs. Vēlamies, lai tas atbilstu priekšstatiem, kā mēs to iedomājamies, lai vieta ir sakārtota.
43. J.Alksnis: LAS var palīdzēt noorganizēt profesionālu metu konkursu vai plenēru. 
44. S.Ņikiforovs: galvenais, lai vēršas pie profesionāļiem. Kalnkaziņa kungs mūs reizi gadā varētu iepazīstināt ar saviem plāniem uz nākamo gadu. Varam sarunas organizēt biežāk un preventīvāk.
45. A. Kalnkaziņš: esam situācijā, kur cietušas ir visas puse. Varbūt šis ir precedents, pēc kura beidzot paradīsies diskusija un mehānisms, kā mēs varam rīkoties nākotnē, domāt, kā atrisināt šo kļūdu un nepieļaut līdzīgas nākotnē. Jūs pirmo reizi sakāt, ka labprāt runātu par mūsu plāniem, mūs nekad neviens nav aicinājis, ne uz ainavu arhitektūras biedrību, ne citur, esam gatavi stāstīt, sniegt savu redzējumu. Sarunu gribu beigt ar zināmu pozitīvismu. Atkārtoju, ka savu kļūdu esmu atzinis, labprāt dzirdētu jūsu priekšlikumus, ko varam darīt savu iespēju robežās.
46. J.Alksnis: mehānisms jau sen ir izdomāts. Sadarbība veidojas, profesionāli ierosinot būvniecības ieceri, attiecīgas organizācijas adekvāti rīkojas, ir noteikta procedūra.
47. J. Dambis: vispirms varat konsultēties ar Rīgas domes institūcijām, tur ir profesionāļi, kas zina kārtību, kaut vai Būvvaldē.
48. V. Brūzis: šādos gadījumos, kad tiek fiksēta nelikumīga būvniecība, jāveic padarītā darba tehniskā un arhitektoniski kultūrvēsturiskā ekspertīze, jānosaka, kas nojaucams, kas saglabājams. Pēc tehniskā slēdziena un ekspertīzes jāiesniedz būvniecības pieteikums. Kopā ar ainavu arhitektiem jāizstrādā priekšlikumi. Nekad tur vairs nebūs tā, kā bija iepriekš.
49. J. Krastiņš: cik saprotu, tad Brūža kungs ierosina garu, birokrātisku procedūru.
50. P. Blūms: piekrītu Viesturam Brūzim, jo tiesiskā valstī pastāv kārtība, kādā veidā būvniecības rezultāts tiek novērsts. Otrkārt, jābūt pietiekoši izsmeļošai informācijai par to, kā bija sākumā, kā pārveidojās laika gaitā, kādu saņēmām 2001.gadā. Jāizdara profesionāls secinājums par to, kas tas bija, ko mēs saņēmām, ko varam iegūt esošā veidojuma transformācijas rezultātā. Tad, saliekot visu kopā, iespējams varam domāt par citu veidojumu, kas nebūs identisks līdzšinējam, bet vajadzētu būt vismaz saderīgam ar visu pārējo, kas tur ir, tajā skaitā ievērojot, ka sākotnēji tur bija šūnakmens. Dolomīti ir nākuši klāt laika gaitā nevajadzīgi daudz. Šūnakmens tradīcija jeb travertīns nāk pie mums no Dienviditālijas, tā ir zināma stila izpausme. 
51. A. Gremze: vēlētos profesionālu konsultāciju – šodien saņēmu uzdevumu Dziesmu svētku parka baseinā nodrošināt ūdens projām netecēšanu līdz Dziesmu svētkiem. Dziesmu svētki ir 5. jūlijā, cik ir laiks atlicis, kāda juridiskā procedūra, ko man darīt?
52. V. Brūzis: ja jūs aizlīmēsiet ar ruberoīdu uz piecām dienām, jums neviens neko neteiks. Ja visu nojauksiet, tad jāsaņem būvatļauja. 
53. A. Gremze: jautājums bija par termiņiem, ja pasaka vakar, ka vajag šodien.
54. J.Alksnis: aicinu ķerties pie diskusiju kluba rezolūcijas, ko varētu veidot 4 – 5 punktu, un tie ir:
- pieprasīt reāli apturēt darbus,
- nepieļaut izdarīto darbu turpmāku finansēšanu,
- pasūtīt eksperta slēdzienu... 
(J. Alksnis tiek pārtraukts – protokolētāja piezīme.)
55. U. Zommers: kas to pasūtīs, Arhitektu savienība? Jums jāpieņem lēmums savas kompetences ietvaros. Pasūtīt, uzdod ekspertīzes mums var būvinspekcija vai dome.
56. S. Ņikiforovs: mūsu viedoklis ir rekomendējošs, mēs nevaram jums neko paģērēt.
57. J.Alksnis turpina: būvinspekcijai jāsastāda akts, ka ir veikta nelikumīga būvniecība. Jāveic izvērtējums, tam var kalpot ainavu arhitekta sagatavots eksperta slēdziens, pēc tam var pasūtīt veikt pirmsprojekta un teritorijas ainavisko izpēti. Jāizvērtē, kas nojaucams, kas saglabājams no konstruktīvās bāzes, uz kuras varētu veidot kaut ko ainaviski veiksmīgāku. Visa virszemes daļa nav baudāma, un tā jāņem nost.
58. P. Blūms: nevar izvirzīt šādas pretenzijas, bet, kamēr taisa ekspertīzi un visu pārējo, būtu loģiski pasūtīt izpēti, lai rastos kaut kāds faktisks priekšstats.
59. V. Caune: tad jāpieņem koncepcija, ko tālāk darīt.
60. J.Alksnis: tālāk būvniecības pieteikums un Būvvaldei jāuzraksta noteikumi, jāpieaicina profesionāļi, lai radītu metu vai idejas skici, kā var šo vietu sakārtot.
61.  A. Kalnkaziņš: juridiskais ceļš ir jāiet.
62. P. Blūms: jautājums būvniekiem – vai tas ir nodošanas stadijā?
63. J. Sirmais: jā, gatavs.
64. P. Blūms: kā izskatīsies tā vieta, kamēr noritēs visa procedūra, kas ilgs vismaz pusgadu? Kas notiktu tad, ja līdz problēmas atrisināšanai tur palaistu ūdeni. Tas nevar tecēt, ja būve nav pieņemta?
65. J.Alksnis: ūdens jau tur tek!
66. P. Blūms: vai tad būve ir pieņemta?
67. J. Dambis: tas nav ticis uzskatīts par būvi, tur nav ko pieņemt. Pirmais, ko mums dokumentā jāatzīst, ka veiktie darbi ir būvdarbi atbilstoši Būvniecības likumam un Vispārīgiem būvnoteikumiem un, ka ir nepieciešams būvprojekts, būvatļauja un VKPAI atļauja. Pēc tam jārunā, kādā kvalitātē mēs produktu novērtējam. Rezultātā ir iegūts vidi degradējošs objekts. Tikai tālāk LAS var lūgt Rīgas domes atbildīgās institūcijas nodrošināt Bastejkalna ūdens kaskādes atjaunošanu, ievērojot esošās tiesību normas, un veikt nepieciešamās darbības, lai panāktu jaunu risinājumu, kas atbilsts Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vides kvalitātes līmenim. 
68. S. Ņikiforovs: Jura Dambja teiktais vēl jāpapildina, norādot, ka mums rūp vides kvalitāte arī pārējos Rīgas dārzos, parkos un apstādījumos. Nākotnē aicinām Rīgas dārzi un parki izvairīties no līdzīgām kļūdām un pārkāpumiem, un turpmāk, veicot darbus, tos koordinēt ar kompetentām iestādēm. LAS un Ainavu arhitektūras biedrība ir atvērta konsultācijām un ar liekāko prieku sadarbosies.
69. J. Krastiņš: tas, kas notika kanālmalas remonta un pārbūves darbos apmēram pirms pieciem vai sešiem gadiem, kur uztaisīja pilnīgi kroplo rotondu pirms tiltiņa, kad Blaumaņa pieminekli izkropļoja un ielikta pilnīgi telpiskā nevietā, tur bija piesaistīti ainavu arhitekti. Tas projekts bija ļoti neveiksmīgs un vājš.
70. A. Kalnkaziņš: lai protokols nofiksē kritiku par kanālmalu un par ainavu arhitektiem, jo kritika iet pār mūsu galvu. Tad, kad tika projektēta kanālmala, Rīgas dārzi un parki speciālisti vispār netika piesaistīti, nevienā reizē. Netikām uzaicināti ne uz vienu pasākumu, kad kanālmala tika rekonstruēta. Vēlos visiem uzdot retoriski jautājumu - ja reiz Rīgas centrs un kanālmala ir vēsturisks objekts, un, kā Dambja kungs teica, šobrīd ar katru gadu vide tiek degradēta un paliek aizvien neglītāka, vai zālē gulošie cilvēki....
71. D.Veinberga: tas nav jautājums par šodienas tēmu!
72. A. Kalnkaziņš: lūdzu, atļaujiet man pateikt līdz galam, vai es jūs pārtraucu?
73. S. Ņikiforovs: šīs dienas diskusija ir par konkrētu objektu, bet jautājums ir vietā. Nākotnē būtu noderīga diskusija par kanālmalu kopumā.
74. A. Kalnkaziņš: problēma ir tāpēc, ka vieni nezina, ko otri dara. Ainavu arhitekti kaut ko dara, bet mēs to nezinām, un otrādi. Vieni pieņem lēmumus par vienu vietu un kaut ko dara, citi par citu vietu un kaut ko dara. Iet runa par attieksmi - kad tapa kanālmalas rekonstrukcija, mūsu viedoklis nebija vajadzīgs. 
75. S. Ņikiforovs: šodien par kanālmalu nerunāsim, jo jātiek pie rezultāta, bet kanālmalas temats ir ietilpīgs un interesants. Kļūda ir tā, ka neizskatām to kompleksi, nav informācijas apmaiņas starp Rīgas domes struktūrām. Ierosinu sarīkot diskusiju par kanālmalu kopumā, kurā uzaicināt piedalīties Rīgas domes, Vides departamenta u.c. pārstāvjus. Tagad parādās kanālmalas apgaismojums, arī Stockmann problēma.
76. A. Skujiņa: aktuāla tēma ir par apgaismojumu, kas, manuprāt, tūlīt tiks realizēts. Ir bijis konkurss, ir konkursa uzvarētājs.
77. A. Kalnkaziņš: to organizē Īpašumu departaments.
78. J.Alksnis: punkti, kas veidotu mūsu rezolūciju:
– LAS pieprasa apturēt nelikumīgas būvniecības procesu, 
– būvinspekcijai jāsastāda akts par nelikumīgas būvniecības faktu,
– veikt teritorijas vēsturisko un ainavisko analīzi,
– sagatavot eksperta slēdzienu par notikušās nelikumīgās būvniecības rezultātu un ainaviskajām kvalitātēm, uz šī pamata ierosināt konkursu metam vai idejai,
– uz konkursa rezultātu pamata, kurā tiktu ņemti vērā eksperta slēdzieni un ainaviskā analīze, veikt projekta izstrādi, sastādīt tāmi.
79. A. Kalnkaziņš: to nevar apturēt, tas ir beidzies.
80. S. Ņikiforovs: teksts jāvienkāršo, saskaņā ar Jura Dambja teikto - atjaunot šo objektu videi raksturīgajā kvalitātē, pieaicinot kompetentus speciālistus.
81. D.Veinberga: un balstoties uz vēsturisko izpēti.
82. U. Zommers: lūgums iekļaut rezolūcijā arī punktu, ka LAS palīdz apzināt biedrus, kuri izteiktu gatavību piedalīties konkursā, citādi atkal pieteiksies viens kandidāts. Kurš no klātesošajiem būtu gatavs piedalīties? 
83. J.Alksnis: tātad, nevis apturēt darbus, bet LAS pieprasa atzīt nelikumīgas būvniecības faktu Bastejkalna ūdens kaskādes pārveidošanā.
84. S. Ņikiforovs: Juris Dambis bija precīzi formulējis, jāizmanto viņa sagatavotie punkti, papildinot:
- LAS ir gatava līdzdarboties pozitīva rezultāta sasniegšanā,
esam norūpējušies, lai arī citu dārzu, parku un apstādījumu sakopšana notiktu likumu robežās, un lai sasniegtu kvalitāti, kas atbilstu Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vides kvalitātei.
85. Ilze Rukšāne (ain.arh. studente): ne tikai dārzi un parki, bet visa publiskā ārtelpa.
86. S. Ņikiforovs: rezolūcija vēl jāpapildina ar punktu - ierosinām sarīkot diskusiju par kanālmalu, īpaši akcentējot tos pasākums, kas paredzēti tuvākajā laikā.
87. J.Alksnis: nolasu punktus rezolūcijai: 
- balstoties uz vēsturisko izpēti un eksperta slēdzieniem, un pieaicinot profesionāļus, veidot pēc iespējas kvalitatīvāku pārbūves ieceri, kas atbilst Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vides kvalitātes līmenim,
- LAS ierosina un atbalsta daudz aktīvāk apspriest jautājumus par publiskās ārtelpas kvalitāti un attīstību pilsētā, 
- LAS aicina nākamo diskusiju sarīkot par kanālmalu, īpaši akcentējot tuvākajā laikā tur iecerētos pasākumus.
88.  D.Veinberga: par būvžogu, kamēr jautājums atrisināsies paies vairāki mēneši. Kamēr notiek ēkas rekonstrukcija, esam pieraduši, ka tās priekšā ir skaists tents ar apdruku ar fasādi. Ja mēs varētu aiz skaista būvžoga noslēpt šobrīd neizdevušos objektu.
89. U. Zommers: tur nebūs būvžoga.
90. D.Veinberga: pašvaldības iestāde nedrīkst šādi būvēt vēsturiskajā centrā, nevienam citam tas netiek atļauts.
91. J.Alksnis: rezolūcijas teksts tiks nosūtīts klātesošajiem izskatīšanai.
Diskusiju slēdz plkst. 20.45.
Diskusijas vadītājs    J. Alksnis
Protokolēja     S. Berga