Rīgā, 2008. gada 24.janvārī plkst. 19.00

TĒMA
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles 
un tai piegulošo teritoriju detālplānojums (1. redakcija)


PROTOKOLS

Diskusiju vada – J. Alksnis
Protokolē – S. Berga
1. J.Alksnis atklāj diskusiju klubu: šīsdienas diskusijai pieteiktā tēma ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk LNB) un Rīgas koncertzāles un tai piegulošo teritoriju detālplānojums, 1. redakcija, aicināti piedalīties projekta autori, kā arī par projektu sagatavota recenzija, ko veicis Juris Lasis. Sākumā dosim vārdu autoriem „Grupa93”, tad recenzentam un pēc tam klātesošie aicināti piedalīties diskusijā, kuras rezultāts būtu projekta uzstādījumu profesionālā izdiskutēšana arhitektu lokā.
2. E. Bērziņš iepazīstina ar projektu, par to pastāstot un parādot sagatavoto prezentāciju. E. Bērziņš: par recenzentu tika uzaicināts arī arhitekts Andris Roze, un šeit ir viņa recenzija. Konstatējot nelielo klātesošo skaitu, E. Bērziņš atzīst: mēs neesam diez ko labā situācijā, detālplānojums nav pateicīgs prezentācijai, tās ir tikai kā rāmis gleznai. Pagājušajā gadā Rīgas dome nolēma, ka LNB jātaisa detālplānojums, pēc trīs mēnešiem tika nolemts, ka tas nepieciešams arī koncertzālei. Tika pieņemts lēmums izstrādāt vienotu detālplānojumu, kura mērķis ir noteikt infrastruktūras nodrošinājumu un attīstības iespējas, zem infrastruktūras jāsaprot arī transports. Uzreiz sapratām, ka, ja darba uzdevumu izpildīsim tīrā veidā un formāli, tad nekur tālu netiksim. Runa iet par galvaspilsētai svarīgu vietu, tāpēc par galveno mērķi (virsmērķi) mums kļuva jautājums, kā integrēt LNB un koncertzāli pilsētas mainīgajā vidē. Papildus tam septembra beigās vēl bija izmaiņas, kad tika precizēta vieta jaunajam Rīgas administratīvajam centram. Uzdevums, ko izvirzījām – jāveicina administratīvo centru saistība Daugavas kreisajā krastā un pilsētas jauno brendu starptelpas attīstība, un, domājot par starptelpu starp šiem diviem objektiem, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir transports, pašlaik starptelpā ir transporta mezgls. Par pamatnostādnēm – pēctecība. Pirmkārt, mēs pieņēmām, ka koncertzāle ir akceptēta ar Ministru Kabineta rīkojumu, konkursā uzvarējušais arhitektu biroja „Sīlis, Zābers un Kļava” projekts. Plānošanas situācija – Rīgas attīstības plāns, kas pašlaik atvērts grozījumiem, tas ir labi, jo ir lietas, kas jāgroza, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns, kas galvenokārt nosaka zonējumu, turpretim Rīgas attīstības plāns daudz ko būtisku pasaka transporta ziņā. 
Priekšnosacījumi – Uzvaras bulvāra ass pastiprināta vēl vairāk līdz ar Fletcher Priest Architects uzvaru konkursā jaunajam Rīgas domes administratīvajam centram, Kreisā krasta silueta koncepcija, Klīversalas detālplānojums, kas pašlaik ir iestrēdzis, kā arī virkne tuvumā perspektīvās attīstības projekti ar savstarpējo ietekmi. Viens no nosacījumiem transporta risinājumiem – Zemgales tilts, Klīversalas apbūve ar ļoti lielu kapacitāti, jaunā administratīvā centra detālplānojuma risinājumi, Ķīpsalas dienvidu gala apbūve, kā arī pēdējā brīdī parādījās iecere tramvaja tīkla attīstībai - doma veidot tramvaja līniju, kas kreisajā krastā ietu no Podraga līdz Lucavsalai. Vēl pie pamatnostādnēm – prioritāte gājējiem un sabiedriskajam transportam, jo pasaulē pierādīts, ka transporta problēmas nav atrisināmas, to atzīst pasaules speciālisti. Pasaulē jau ilgāku laiku runā par transporta nomierināšanu, tas tiek risināts ar sabiedriskā transporta attīstības palīdzību. Strādājot pie detālplānojuma domājām arī par to, lai nesarežģītu darbu tiem kolēģiem, kas nāks pēc mums, lai neliktu iekšā nosacījumus, kas tiem var būt saistoši. Starptelpā nepieciešams vietējs vai starptautisks konkurss. A. Rozes recenzijā norādīts un es tam piekrītu, ka vajag konkursu arī tiltam, ja to transformē par gājēju tiltu, jādod unikāli risinājumi, nebūtu pareizi, ja tas paliek tāds, kā tagad. Akmens tilts mums rada problēmas, jo izrādās, ka plāns ir saistošs, bet pašām domes struktūrām tas nav saistošs. Ja plānā tilts ir iezīmēts kā gājēju, tad tā ir mūsu galīgā situācija, uz ko mēs strādājam, bet šim risinājumam ir ļoti spēcīga opozīcija, un tieši domes transporta struktūrās. Mēs konceptuāli uzlabojam sabiedrisko transportu. Nepateicu, ka LNB projekts paredz pazemes pāreju Uzvaras bulvārī, bet, ņemot vērā, ka Akmens tilts paliek par gājēju tiltu, tad būvēt šo tuneli ir noziegums, tā iz izmesta nauda. Atsakāmies no šī tuneļa. Mūkusalas ielas loma – tāpat kā Akmens tiltam tai nav būtiskas nozīmes, plūsma ir maza, mēs ar 2018.g. to pārtraucam, lai gan kustība iespējama. Tā visa rezultātā esošo satiksmes mezglu transformējam, mūsuprāt, racionālākai izmantošanai, to esam nosaukuši par atklāto publisko telpu. Uz 2012.g. būtiskas izmaiņas transportā vēl nav, bet uz 2012.g. pēc plāna jābūt pabeigtam Raņķa dambja savienojumam ar Vienības gatvi. Uz 2018.g. jābūt arī Zemgales tiltam, taču tilts it kā aiziet garām, nav krustojuma, pēc plāna apakšā paliek Mūkusalas iela. Ir transportnieki, kas uzskata, ka to vajag savienot, piezemējot līdz ielas līmenim, bet tas plānā nav. Turpretim 2018.g., kad mums ir gājēju tilts, rodas iespēja likvidēt pieturas uz Mūkusalas ielas, likvidēt pārsēšanos un veidot vienotu pieturvietu, un to sabiedrisko transportu, kas gāja pa apli, virzīt apkārt bibliotēkai pa Valguma ielu. Par gājējiem – viens no uzdevumiem ir savienot krastmalas, nevar teikt, ka pašlaik tās nav savienotas, ar atrakciju, ar iekārtu tiltu zem tilta.
Tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams publicēt pilno tekstu!!!!
Diskusiju slēdz plkst. 20.40.
Protokolēja    S. Berga