Latvijas Arhitektu savienība Torņa iela 11/15, 2009. gada 10. decembris

Tēmas 
1. Rīgas  pilsētas attīstības stratēģija un tās grozījumu izstrāde
2. struktūrplāns
3. publiskās/privātās telpas mijiedarbība

Prezentācijas: 
Guntars Ruskuls (RDPAD)
Lolita Čače  (SIA ”Grupa93”)
Ausma Skujiņa

Diskusijā piedalās: arhitekti, RDPAD speciālisti, plānotāji.
Diskusijas vadītājs Uģis Kaugurs

Ievads 
E. Treimanis: Uzruna. Tēmas pieteikums.
U.Kaugurs
Īss ieskats Rīgas stratēģijā. Galvenie jautājumi diskusijai.
Ko un vai mēs vispār varam plānot? 
Kā no „Es  plānoju Rīgu” nonākt pie „Mēs plānojam Rīgu”?
Kā nonākt ja ne pie labāka plāna, tad pie labākas sapratnes?
Iespējams, ka stratēģija visumā ir  laba un pamatota, bet tā neko nepasaka no tā, ko vēlētos redzēt arhitekti  - kur un ko.
Prezentācijas
G.Ruskuls
Plānošanas dokumentu struktūra.
Stratēģijas un programmas struktūra. Stratēģijas būtība: vīzija, misija. Abiem plānošanas līmeņiem  kopīgais ir  mērķi un uzdevumi.
Rīgas pilsētas 3 galvenie  sinerģiskie mērķi: 
 izglītota sabiedrība
 kvalitatīva dzīves vide (dzīve pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamajiem rajoniem)
 A-R saikne
Stratēģijas sasaite ar teritorijas plānojumu  tiek  nodrošināta caur vadlīnijām: 
1) jāveicina policentriska attīstība
2) plānojot infrastruktūru, jāņem vērā svārstmigrācija
3) kontrolēt pilsētas morfoloģiskās robežas
5) paredzēt teritorijas privātmāju attīstībai
6) jātiecas uz to, lai uz 2018.g. uz 1 iedz. būtu nodrošināts 28 kvm dzīv. platības
Stratēģijas grozījumu darba versiju plānots uzsākt diskutēt 2010.g. janvārī.
Aktuāli jautājumi plānošanas dokumentiem:
1) teritoriāli vai nozariski,
2) telpiskais plāns – stratēģiska vīzija vai  realizācijas instruments,
3) prognozes vietas plānošanai,
4) attīstība vai dabas aizsardzība,
5) saistoši vai deklaratīvi,
Problēma nav stratēģijas izveides metodē, bet  kā atrasts pieņemamāko veidu, kā sazināties.
Vai stratēģiskajā plānā ir vieta telpiskām dimensijām? 
Vai teritorijas plānojums ir instruments? Nē – plānojums šobrīd ir kā produkts, bet ir vajadzīgs darba instruments.
L.Čače
Vai vispār ir vajadzīga stratēģija? Kas mainītos pašvaldības darbā, ja tās nebūtu? 
Apsūdzības un aizstāvības motīvs:
No vienas puses – pašvaldībai arī bez stratēģijas ir jādara darbs – jāpilda likumā noteiktās funkcijas; no otras puses – stratēģijai ir jāiezīmē paši svarīgākie attīstības mērķi, kam velta īpašu darbu/ pasākumus; turklāt stratēģijai un ar to saistītajiem dokumentiem ir pragmatiska bāze – tie ir pamatojums konkrētu projektu prioritātēm.
Uzlūkojot stratēģiju kā dokumentu, kas pasaka pašas galvenās attīstības prioritātes – jautājums: Vai 17 mērķi stratēģijā nav par daudz? Uz ko īsti ir fokuss?
Attīstības plānu var nosaukt arī par spēles noteikumiem – visiem, kas iesaistās projektos, attīstības pasākumos. Šajā aspektā kritiskie secinājumi: spēlē ir daudz vilinošu solījumu, bet ir situācijas, kad šķietami atļautas rīcības patiesībā nevar īstenot – pirmajā mirklī nepamanāmi  šķēršļi...; „spēlmaņi” ir azartiski – alkst pārkāpt noteikumus;
Svarīga lomā spēlē ir „burvju māksliniekiem”- lieli mākslinieki māk spēlēt labāk; noteikumi viņiem nav vajadzīgi.
Telpiskā stratēģija – labi redzama struktūra kartoshēmās, bet teritorijas plānojumā tā sadrumstalojas, izplūst; nav vairs redzams risinājumu motīvs, pamats. Jāmēģina iet uz jauno plānošanas sistēmu, kur viens no galvenajiem plānošanas dokumentiem – telpiskā perspektīva – grafiskā stratēģijas daļa.
U.Kaugurs
Jautājums ir – „kā aiz  kokiem nepazaudēt  mežu”? 
Diskusija
A.Kronbergs
Uz kādas tiesiskās bāzes tiek grozīta stratēģiju – atbilstoši esošajam likumam vai ņemot vērā jauno plānošanas sistēmu?
G.Ruskuls
Saskaņā ar spēkā esošo. 
G.Princis 
Šie ir tikai stratēģijas grozījumi. Protams, rēķināmies ar situācijas izmaiņām, bet jaunā plānošanas sistēma ir vēl nezināma. 
U.Kaugurs
Vai  ir kāda jēga no arhitektu  dalības diskusijā?
Vai stratēģija būs ilustrēta? 
I.Valdmane
Ar plānošanas sistēmu pašreizējā problēma  ir tāda, ka  mēs nevis plānojam, bet izkrāsojam plānus, plāni ir pārāk sadrumstaloti. Attīstības stratēģijas ( telpiskā plānojuma) sastāvā būs t.s. telpiskais struktūrplāns. Atklāta ir diskusija par stratēģijas juridisko statusu. Stratēģijai būtu jābūt politiskas dokumentam, ko pieņem ar pašvaldības  lēmumu. Stratēģiju nevajadzētu grozīt – tas ir politikas plānošanas dokuments. Ja ir jauna politika,  ir jāizstrādā jauna stratēģija. 
E.Treimanis
Jautājums Guntaram Ruskulam: kāda ir pilsētas decentralizācijas būtība? Metropoles aizņem, jeb piesaista lielas teritorijas, bet tas ir tāpēc, ka tām ir apkārtējais ekonomiskā telpas tīklojums. Vai Rīga ir līdzīga? Kā decentralizācijas ideja saskan ar koncentrācijas (koncentrētas pilsētas) ideju?
G.Ruskuls
Rīgā runa ir par iekšējo decentralizāciju – policentriskumu  pilsētas robežās- vietējiem centriem, kas balstās uz apkaimju plānošanas principu. 
Nav atbalstāms tas, kā  notiek  piepilsētu pagastos  pierobežas teritoriju attīstība.
L.Čače 
Vai pilsētas decentralizācija pašreizējā situācijā nav ilūzija? pats centrs ir patukšs; Rīga tomēr ir viena centra pilsēta.
G.Ruskuls
Zināmā mērā kustība notiek līdztekus un neatkarīgi no plānošanas – piemēram, ir biroji, kam vajag autonovietnes; centrā tā ir problēma. Šie biroji pārvietojas uz perifēriju. 
G.Princis
Daudzas lietas attīstās stihiski. Decentralizācijas (daudzcentru) ideja dzima „labos” gados, kad bija  ļoti lielai interešu koncentrācija uz pilsētas centrālo daļu. Vecrīga  un Vecrīgas siluets ir vērtība  un UNESCO nosacījumi nepieļāva interešu īstenošanas iespējas. Tā radās doma un nepieciešamība decentralizāciju virzīt apzināti. 
A.Skujiņa
Vai Ķīļa sagatavotais Latvijas IAS    konteksts ir ņemts vērā?
G.Ruskuls
Jā – ir.
A.Kušķis
Vai tagad to virzīs apzināti – atbilstoši noteiktajām apkaimēm? 
G.Ruskuls
Virzība ir no vispārīgā uz konkrēto; var uzskatīt, līdzīgi transporta sistēmai, ka tās ir nākotnes attīstībai rezervētas teritorijas, lai arī – pašlaik varbūt nav līdzekļu darbu tūlītējai īstenošanai. Ideālā situācija būtu, ja  pašvaldība nāktu ar pasākumiem,  intervenci dzīvojamo rajonu publiskās telpas humanizācijā (pieņemot, k a, piemēram, Pļavnieku vides uzlabošanai nebūs investoru intereses).
A.Kušķis
Cik centru ir plānots izveidot – piecus? Desmit?
G.Princis
Prognozēt rezultātus nevar; apkaimju projekts ir vērsts uz šo teritorijas daļu „pašpietiekamības”, jeb „pašpastāvēšanas” veicināšanu; to, kuras vietas attīstīsies – kuri būs veiksmīgie projekti, noteikts arī situācija, arī ekonomiskā situācija un tās dinamika. 
V.Valgums
Vai apstiprinātājam „īstajam” plānam ir (bijušas izstrādātas) alternatīvas?
Vai jūs ticat šim plānam?
Vai plānā ir izceltas prioritātes?
G.Ruskuls
Pilsētas galvenās prioritātes: 
- austrumu – rietumu sasaite (pamato Ziemeļu koridora nepieciešamību);
- izglītota sabiedrība (pamato budžeta pozīciju izglītības vajadzībām);
- decentralizācija (kvalitatīvas apkaimes).
I.Millers
Plānam bija vairākas alternatīvas, taču tās  „atmestas”: 
 organizēt galveno sabiedriskā transporta shēmu ap dzelzceļa loku, izmantojot dzelzceļu – tas noteiktu pavisam citu apakšcentru izvietojumu – nereāli, dārgi; 
 attīstīt jūras pusi, bet  šis variants nonāca pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem; 
 veidot ātrgaitas maģistrāļu sistēmu, kas nozīmētu prettrokšņa sienu izbūvi, apkārtējo teritoriju izolāciju – pretrunā ar šo „pierobežnieku” teritoriju attīstības interesēm.
I. Valdmane
1995.gada plānojumā stratēģiskā daļa bija ļoti skaidri noteikta un grafiski parādīta. Kāpēc atteicāties no šīs pieejas?
G. Princis
Pirmkārt 1995.gada plāns nonāca pretrunās ar normatīvajiem aktiem, kas tā pastāvēšanas laikā ne reizi vien mainījās. 2003. – 2004.g. būtiski mainījās uzstādījumi - bija vēlme teritorijas izmantošanas nosacījumus maksimāli precizēt un doma, ka šāds plānojums būs vislabākais – noteiks prasības līdz konkrētam zemesgabalam (atcerēsimies izziņas īpašniekiem par teritorijas plānojuma nosacījumiem).
A. Kronbergs
Apkaimju ideja ir pievilcīga. Vai ir domas, kā veicināt vietējo komūnu veidošanos? 
Vai ir (pasaulē) kādi pētījumi par pilsētas ideālo lielumu / struktūru (pēc kaut kādu parametru sasniegšanas pilsēta kļūst jau neērta, neveselīga)?
G.Ruskuls
Pilsētas augšanai nav pamata. Stratēģijā mēs vēlētos saglabāt/ noturēt Rīgas iedzīvotāju skaitu 700 000. 
Apkaimes un vietējās komūnas/biedrības bieži ir veidojušās kā protesta izpausme – piemēram, Kundziņsalā. Tomēr ar laiku  ir cerība, ka tās savu darbības loku paplašinās un sāks aktīvāk organizēt vietējās norises, vietējo (kultūras) dzīvi, u.tml.
I.Millers
Ir kvantitatīvi apsvērumi attiecībā uz pilsētas lielumu, piemēram, ceļā uz darbu sabiedriskajā transportā jāpavada ne vairāk kā 25 – 30 minūtes (pilsētas lielums un telpas organizācija).
A.Zvirgzdiņš
Kā  augstākās dzīves kvalitātes pilsētas tiek  minētas  Cīrihe, Ženēva - bet šīs pilsētas vienlaicīgi  netiek vērtētas kā ne tik interesantas,  kā, piemēram, Londona, kas nebūt neatbilst pieņemtajiem standartiem.. 
Apkaimes ir laba ideja, policentrisms Rīgas gadījumā vērtējams pretrunīgi. Vai neveidosies vienkārši pilsētlauki (vīzija – viens vai vairāki daudzstāvu apjomi un apkārt ne visai koptas tukšas telpas – atmatas). Viļņā bija cita pieeja – ļoti mērķtiecīgi virzīta viena jaunā  biznesa centra attīstība. Rīgā, savukārt, ir pieminētas - te Skanste, te Ķīpsala. Kreisā krasta silueta modelis (zilais putuplasta makets) apliecina absurdu – nav pamatojuma tik lielam augstceltņu daudzumam. 
Daudzo attīstības centru ideja ir vērtējama kā aplama. 
E.Bērziņš
Grūti izprast, kāpēc īstermiņa pasākumu dēļ maina stratēģiju. Attiecībā uz stratēģijas īstenošanu – vai ir saprasts, kādi mērķi un kādēļ nepildās?
G.Ruskuls
Faktiski stratēģijā tiek redakcionāli grozītas vienīgi atsevišķas tēzes – saprasta atsevišķas aplamības izteikumos. Pamatā groza attīstības programmu – ir izpildīti uzdevumi; mainījušies apstākļi, vajadzības un iespējas. 
Stratēģijas izpilde ir aprakstīta 2009.gada atskaitē (SUS). Daži mērķi nepildās tāpēc, ka ir ārpus pašvaldības kompetences; par vairāk, pašvaldība nav tiesīga iejaukties un darīt kaut ko šajās sfērās; tas pamatā attiecas uz ekonomikas veicināšanu.


II daļa. Publiskā telpa
U.Kaugurs 
„Pilsētu veido nevis mājas, bet telpa starp tām”.
 
Teritorijas plānojums ir juridisks instruments- tas neko nepasaka par pilsētu. Tas nav plānošanas instruments, jo plānojumam būtu jābūt elastīgam un mainīgam detaļās, bet nemainīgam pamatlietās, pamatprincipos.
Attiecībā uz vietējiem centriem – nav skaidrs un nebūs, kā mērīt, cik centru ir labi  un  pietiekami – pieci, desmit vai divi. 
Nav iespējams (patiesībā – ir muļķīgi) pilsētu sagrafēt rūtiņās un noklāt ar vienmērīgi izkaisītiem centriem kā šaha galdiņu; centri izvietosies tur, kur tiem būs pamats augt. 
A. Skujiņa
Vairāki piemēri par publiskās telpas struktūru pilsētu plānojumos.
Kritika par shēmu „Rīgas zaļā struktūra”- struktūra  nav nolasāma, redzamas tikai atsevišķas nesaistītas teritorijas.
Citu pilsētu piemēri: „Kopenhāgenas pirksti”, Rodžersa vīzija par Parīzi  (transporta koridoru pārvietošana pazemē, virs tā veidojot parku sistēmu), Londonas savienojumi, atvērtība pret upi. 
I. Millers
Ja grib īstenot kaut ko no redzētā, pilnībā jādeformē vēsturiskās Rīgas zaļumu sistēma, Rīgā vēsturiski nekad nav bijuši „koridori”- Rīgai ir raksturīga mozaīkveida struktūra (parki un dārzi). Otrkārt, „savienojumi, var parādīties tiki situācijā, kad plānojums nav saistošs – kā vīzija, jo pašreizējā situācijā tas faktiski iesaldētu privātu zemes īpašumu attīstību, uzliktu reālus aprobežojumus. 
A. Skujiņa
Diskusijas mērķis – ir dot iespēju izteikt viedokli. Vēlme tikai parādīt, ka var arī būt citādāk.
Tēze – vispirms mums jāsaprot ko gribam (šajā gadījumā – kādu pilsētas zaļo struktūru); un tad var izdomāt, kā to dabūsim ( arī juridiski – piemēram runājot par īpašuma attiecībām).
G.Princis
Sarunā ir tikai šķietamas pretrunas – faktiski tādu nav; diskusija jāturpina un jānonāk pie kopīga viedokļi, ko uzskatām par labu struktūru.
A. Skujiņa
Zaļā struktūra nav kaprīze; zaļie koridori un vispār ārtelpa pilda daudz dažādu funkciju – aberāciju piesārņojuma samazināšanu; tikai tā var nodrošināt principu – 10 minūšu gājiens līdz parkam vai citai atpūtas vietai; apkaimju nepieciešamība – publiskā telpa.
A.Ločmanis
Vai šajos piemēros var nolasīt pilsētu administratīvās robežas? Tas ir cits pilsētu mērogs; un tie ir pilsētu un piepilsētu situācijas piemēri.
E.Treimanis
Atgādinājums, ka diskusijas mērķis ir sniegt viedokļus.
Ieteikums pamatot apkaimju ideju, jo jāsaprot, vai šādi var nodrošināt cilvēkiem nepieciešamo dzīves kvalitāti, pakalpojumus,  piemēram, sabiedrisko transportu. Vai tā nav izšķērdīga rīcība ar resursiem un infrastruktūru. 
Problēma (Rīgā) ir nevis pārapdzīvotība, bet slikta infrastruktūra; varbūt labāka ir koncentrācija? Daudzās vietās ir secināts – ir slikti, ja pilsēta „izplūst”.
V.Valgums
Varbūt laiks sanākt un uzzīmēt savu / mūsu vīziju?
E.Bērziņš
Ir īpatnēji, ka stratēģija ir jāgroza tādu  Kultūras mantojuma  galvaspilsētas pasākuma pēc.
G.Princis
Iet  runa par programmas grozījumiem. Programma ir jāprecizē, lai pilsēta ieplānotu investīcijas 5 gadu laikā. 
.... (?)
Ir milzīga plaisa starp stratēģiju un TP  un TIAN juridisko stīvumu.
Par stratēģiju un struktūrplānu – varbūt mūsu plānošanas sistēmā pietrūkst deklaratīvu, bet saistošu lietu (dokumentu)?
U.Kaugurs
Nemainīgajām lietām nav jābūt piesaistītām pie kadastra robežām.
G.Princis
Aicina klātesošos nākt ar priekšlikumiem. Kā  atrasts „vidusdokumentu”-  no „lielgabalu” pozīcijām  pāriet uz diskusiju.
L.Čače
Vai elastīgu plānu būs iespējams administrēt? 
G.Princis
Ja var novienoties par principiem, un strādāt  ar profesionālu  attieksmi.
Ieteikumi nākošo diskusiju tēmām: 
A.Skujiņa
Transports.
U.Kaugurs
Likumdošanas jaunā sistēma. 
L.Čače
Prognozes un vietas plānošana.
U.Kaugurs
Pilsētas policentriskuma pamatojums.
I.Valdmane
Ieteikums uzaicināt Andi Kublačovu  - ar prezentāciju, kas tika par Rīgu un Ziemeļu koridoru sniegta .... konferencē.