LAS trešā diskusija par Identitāti arhitektūrā.
15.09.2011. Arhitektu namā, Torņa ielā 11, Rīgā
 
Reģistrējušies 22 diskusijas dalībnieki.
 
Diskusiju vada Andris Kronbergs.
 
Jēdziens
Sarunas ievadā A.Kronbergs kavējas pie jēdziena Identitāte apzīmējumiem dažādās valodās. Piedāvā lietot latviskos apzīmējumus.
Identitas, idem – latīņu
Sameness, oneness – angļu
Toždestvo – krievu
Patība, tāpatība – latviešu
 
Turpinājumā saruna tiek vadīta četrās daļās:

• Pārskats par iepriekšējo diskusiju tēmām un runātājiem

LAS valdes priekšsēdētājs E.Treimanis informē, ka pirms šīs diskusijas notikušas jau divas diskusijas par šo pašu tēmu.
 
Pirmajā, 1.06.2011. uzstājās 6 runātāji –
A.Mailītis – attēlu sērija par identitātes vizuālajām izpausmēm savos projektos, simbolu nozīme, identitātes demonstrējums sev, savējiem  vai citiem, svešiniekiem.
N.Balgalis – „zaļā Latvija” – mūsu identitāte, kuras vērtību vēl neapzināmies
G.Šnipke – Fotostāsts „Iedomu pilsētas”
P.Bajārs – „Citāti Latvijas arhitektūrā” – kā aizgūti paņēmieni kļūst par savējiem
T.Kokins – „ Identitāte” – priekšlasījums par fona apbūvi kā identitātes raksturotāju, viendabīgums vai raiba dažādība – piemēru apskats un iztirzājums.
U.Lukševics – „detaļas” – par detaļu nozīmi – identitāte neslēpjas detaļās, bet tādā arhitektūrā, kas rada tās lietotājam prieku.

Kopējais sarunas virziens nebija uzstādīts, līdz ar to bija grūti uztaustīt vienojošus pavedienus – katram runātājam savs problēmas uzstādījums. Secinājums – jāturpina sarunas, cenšoties precizēt sarunas virzienu.
 
Otrajā, 14.07.2011. aicināti savas domas par tēmu izpaust dažādu nozaru pārstāvji un arhitekti ar dažādos virzienos fokusētu profesionālo darbību.
A.Skujiņa – par K.Framptona kritiskā reģionālisma teorētiskajiem uzstādījumiem – būtu labi tos respektēt.
D. Bormane – filozofe – „Identitātes prakses domāšanas ainava” – identitātes apzināšanās aspekti no vispārcilvēciska, nevis profesionāla rakursa.
A.Mailītis – „Ceļā uz identitāti” – slaidrāde un video bez komentāriem – par identitātes vizuālo iemiesojumu paša radītos arhitektūras darinājumos
A.Kronbergs – „Metode un prakse” – kā savā radošajā darbībā izpauž savā personā ieprogrammēto identitātes kodu.
I.Strautmanis – „Latviskā telpa” – savas grāmatas, kurā skarti diskusijas tēmas motīvi, pieteikums.
E.Lībaže – stāstījums par maģistra darbu „Lielmēroga dzīvojamo rajonu ārtelpas identitāte” – par apbūves kompleksa telpiskās identitātes iedarbības , vietas rakstura un emocionālās uztveres aspektiem.
E.Bērziņš – Rīgas centra telpas identitāte – par arhitektu grupas „Māja”projekta pieteikumu saistībā ar 2014.g Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, kā arī par vēlamo tēmas sašaurinājumu līdz konkrētiem arhitektūras un pilsētplānošanas aspektiem.
O.Nikodemuss – ģeogrāfs – „Latvijas lauku ainava cilvēku domās un prātos” – par pētījumu par to, kā cilvēki uztver lauku un pilsētas ainavas identitāti.
Kopumā diskusija parādīja, ka atsevišķi tēmas aspekti eksistē paši par sevi,tie ir specifiski un plaši, katrs atsevišķas diskusijas cienīgs. Vienkāršots vispārināts identitātes jēdziena sakausējums ir apšaubāms.  Nav iespējams turpināt diskusiju bez konkretizēta virziena.
 
Papildus iepriekšējo diskusiju kopsavilkumam E.Treimanis piedāvā kā iespējamu Identitātes jēdziena iztirzājumu no pozīcijas – Esošā, faktiski piemītošā identitāte, kādu to redz citi, pret iedomāto, vēlamo, ideālo, ar kādu gribētos identificēties pašam indivīdam vai to kopumam. Kā iespējami piemēri abiem gadījumiem tiek minēti daži arhitektoniskās identitātes varianti.
 

• Dažu jēdzienu un tēmu atgādinājums

A.Kronbergs atgādina un saviem vārdiem komentē iepriekšējā diskusijā A.Skujiņas pārstāstītos K.Framptona Kritiskā reģionālisma teorētiskos uzstādījumus par apakštēmām:
Kultūra un civilizācija
Avangarda attīstība un noriets
Attiecības starp civilizāciju un kultūru
Teritoriālais faktors, piederība
Attieksme pret vietu
Vietas „ sajušana”
 

• Par arhitektonisku risinājumu un principu sakarību ar vietu, klimata faktoriem, kontekstu

A.Skujiņa detalizēti analizē dažus piemērus, kur autori atkāpušies no tradicionāliem slīpo  jumtu risinājumiem par labu aizguvumiem no ārzemju paraugiem. Diskutē ar A.Kronbergu un citiem par to, cik lielā mērā šie risinājumi ir pamatoti un cik lielā mērā formāli aizguvumi pēc ārējām pazīmēm bez saprātīga pamatojuma.
Diskusija aizvirzās par tēmu kas ir Rīgas identitāte – vai jūgendstils vai makrotelpiskais izkārtojums ar Daugavas telpu vidū, kas krustojas ar galvenajām transporta artērijām.
 

• Par teritoriālā faktora ietekmi, arhitektūras izglītības šodienas pieredzi un identitātes problemātiku

A.Kronbergs rosina diskutēt par to, kā arhitektūras studijas ārzemēs ietekmē identitātes veidošanos. Uzaicināti vairāki ārzemēs studējuši jauni arhitekti, kuri izsaka sekojošas atziņas:
-studējot ārzemēs, vietas  īpatnību un savdabības uztaustīšana ir pastāvīgs, aktuāls temats,
- konkrēto studiju vietu, pilsētu, bieži izmanto kā „treniņu vietu” studiju uzdevumos, vietas faktoram liela nozīme studijās,
- studentam, piemērojoties studiju vietas situācijai,viņa  paša identitātes jautājums nav tik svarīgs kā, piemēram, ārējie procesi, faktori un iespaidi,
- studijas ārzemēs nemaina studējošā cilvēka identitāti, toties var labāk aptvert sev pašam būtiskās lietas,
- salīdzinājums ar citu studiju biedru uztverēm, var secināt, kas pašam ir svarīgāks, resp. tuvoties savai identitātes apziņai
Diskusijas turpinājumā klātesošie izsaka viedokļus:
-par ietekmēm nevajag uztraukties, tās vienmēr ir bijušas, no tām rodas uzslāņojumi, kas vēlāk iesakņojas un viss ir labi,
- agrāk varēja neuztraukties, jo attīstība bija lēna. Tagad ir turbulences veida attīstība, kas tiecas visu sajaukt un vienādot, bet zūdot īpatnībām, pazeminās vietas pilsētbūvnieciskā, ainaviskā u.c. kvalitāte,
- vai Zahai Hadidai ir sakars ar identitāti?
- nav viennozīmīgas atbildes,
- vai nebūtu pareizāk veidot jaunu identitāti nevis krāmēties ar veco?
- vajag reaģēt uz izaicinājumiem un tādejādi radīt savu jauno seju,
- vai mūsu profesijā šodien ir kādi izaicinājumi? Kādi tie ir?,
- jā, tā ir procesu un organizācijas uzlabošana profesijā, pie tā strādā LAS,
- kā ir citās valstīs?
- jāatver kultūras tirgus, lai konkurence visu saliek pa vietām
 
Līdz ar to laiks, ko bija nolemts veltīt diskusijai, ir pagājis. Klātesošie ar apmierinātām sejas izteiksmēm pamet LAS zāli.
Par diskusijas tālāko attīstību nolemts vienoties atsevišķi.
 
 
Pierakstīja
E.Treimanis