Rīgā, 2007. gada 20. septembrī plkst. 19.00

PROJEKTS MIERA IELĀ 2, RĪGĀ
PROTOKOLS

Diskusiju vada – J. Alksnis
Protokolē – S. Berga

1. J.Alksnis: diskusija sasaukta, pateicoties vasaras sākumā notikušajam konkursam par apbūvi Miera ielā 2. Projekts, kas uzvarējis konkursā, mazliet atšķiras no Rīgas vēsturiskā centra apbūves noteikumiem. Diskusija sasaukta arī tāpēc, ka Rīgas pilsētas normatīvajos aktos paredzēts diskutēt par radušos precedentu. Ja atklātā konkursā uzvar izcils projekts, ir pieļaujamas atkāpes no vēsturiskā centra apbūves noteikumiem, ja to atbalsta vēsturiskā centra padome un saskaņo pieminekļu aizsardzības inspekcija un būvvalde. Gan projekta autori, gan citi klātesošie vēlas profesionāli aprunāties par priekšlikuma rašanās cēloņiem, argumentiem. J. Alksnis dod vārdu projekta autoram Andim Sīlim.
2. A.Sīlis: ja konkursu vinnē priekšlikums, kas definējis redzējumu, kas ir pretstatā esošajiem apbūves noteikumiem, ko darīt? Birkam un Ņikiforovam jāuzraksta padomei, tad divas profesionālās padomes – Rīgas vēsturiskā centra padome un Galvenā arhitekta kolēģija lemj - drīkst vai nedrīkst atkāpties no noteikumiem. Konkursā tika iesniegti dažādi priekšlikumi, tajā skaitā tādi, kas vispār nerisināja stūra vertikālo akcentu. Mūsu redzējums – šī situācija prasa speciālus paņēmienus, lai radītu arhitektoniski izteiksmīgu ēku, kas balstīti uz to, ka veidojam spēcīgu stūra akcentu. Bija priekšlikumi, kur vispār nebija veidots stūra akcents; citiem, līdzīgi kā blakus gruntsgabalā esošais Zenico projekts, kas pašlaik atrodas attīstības stadijā, tika piedāvāts apaļais stūra akcents. Jautājums, ko tālāk darīt, jo žūrija izvēlējusies risinājumu, kurā, lai panāktu arhitektonisko izteiksmīgumu, mums bija jāpārkāpj noteikumi. Projekta priekšlikumā jau skaidri definējām divus punktus, kas neatbilsts noteikumiem. Pirmkārt, ir norma, ka stūra akcents nevar būt lielāks par 5% no stāvu platības. Pretī ir butaforisks tornītis, mēs projekta risinājumā paredzējām stūra akcentā izvietot sabiedrībai publiski pieejamu telpu – restorānu. Būvmasa ir nevis 5%, bet vairāk kā 7,6% - tā ir viena no normām, kas tiek pārkāpta. Otra – ēkas uz Brīvības ielas vienmēr bijušas pietiekami ekspresīvas jumta daļā, spilgti izteikti erkeri. Mums likās, ka tas jāņem par pamatu arī šeit. Mēģinājām to veidot arhitektoniski izteiksmīgu un izspēlēt motīvu, jumta ainaviskās kvalitātes transformējot arhitektoniskā valodā. Daudzi saskata līdzības ar koncertzāli, lai gan es tam nepiekrītu. Dzegas augstums ir 21,3 m, kas ir specifisks būvnoteikums Rīgā. Tā kā šis stūris ir nopietns transporta mezgls Rīgā, tad likās arī svarīgi izdarīt divas lietas. Pirmā - jāatkāpjas no sarkanās līnijas, lai gājējiem būtu vairāk vietas; otrā – par cik ir gājēju plūsma, kas šķērso gruntsgabalu, neejot apkārt pa perimetru, likās, ka jāuztaisa gājēju pasāža, tirdzniecības galerija. Konkursā paredzējām lietot dubultstikla fasādi, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti un lai nodrošinātos pret Brīvības ielas negatīvajām iezīmēm, kas ir liels troksnis un netīrība, kā arī svarīgi, lai fasādi būtu viegli kopt. Šodien izskatām variantu atteikties no dubultā stikla, jo, pirmkārt, izrādās, ka energoefektivitāte nav nemaz tik liela, otrkārt – kā atspīdēs, jo izpētījām, ka saulei krītot noteiktā leņķī, ir liela plakne garlaicīgs stikls. Trešais noteikums, par kuru teicām, ka diez vai izdosies ievērot normatīvos aktus, saistīts ar insolācijas situāciju ēkas iekšpagalmā, bet īpašnieki ir atraduši kompromisu. Vel viens noteikums, kas ietekmēja risinājumu, ir prasība par pagalma platumu, normas ievērošanas rezultātā nāktos „iegrauzties” vēsturiskās ēkas apjomā, uz ko pieminekļu inspekcija teica, ka tas ir iespējams. Objektīvu kritiku saņēmām par pirmā stāva plānu, proti, ka pasāža ir par šauru, tāpēc to paplatinājām. 24 m augstumu mēs šobrīd pārkāpjam tikai ar jumta slīpumu, bet, ja papēta Brīvības ielu, gandrīz neviena kore nav 24 m, ir augstākas. 7.6% varam nogriezt arī līdz 5%, bet jautājums, vai ir jēga taisīt restorānu, kurā ir tikai divi galdiņi.
3. I.Lazdiņš: ja paņemam statistiku Rīgā par ēkas kubatūru, tas ir krietni vairāk nekā šeit.
4. A.Sīlis: ir dzirdēti dažādi viedokļi par projektu, mēs kā autori uzskatām, ka šis stūris ir radikāli atšķirīgs un tur jābūt spēcīgam akcentam. Man daudzi ir pārmetuši, ka es vaktēju noteikumus un tagad pats tos pakrāpju, bet mana kā arhitekta pārliecība ir tāda, ka nav akli jāievēro noteikumi, bet jāmeklē tas, kas ir vispiemērotākais šajā vietā. 
5. J.Alksnis aicina uzsākt debates, uzdot jautājumus.
6. M.Ezergaile: vai tiešām galvenā arhitekta kolēģija neredzēja arhitektoniski pamatojumu šajā vietā?
7. A.Sīlis: nē, mums tieši ir viss jāatrāda Dripes kolēģijai, lai akceptē, ka šeit var atkāpties. Formāli Brūzis kā ierēdnis nedrīkst likt savu parakstu uz to, tāpēc jāiziet noteikta procedūra, tāpēc arī Rīgas domes priekšsēdētājs un LAS priekšsēdētājs raksta vēstules. Drošības pēc labāk ievērot procedūru, nevis saskarties ar situāciju, kad apstādina būvi. Neviens gan šo procedūru vēl nav izgājis.
8. I.Lazdiņš: Rīgas pilsētas Attīstības departamentam jādod skaidrojums, ar ko vieni konkursi atšķiras no citiem. Daļa konkursu varētu būt kreatīvi ar atkāpēm no normām, ar radošu interpretāciju, bet pēdējā gada laikā ir bijušas diskvalifikācijas - arī pie tā būtu jāstrādā Ņikiforovam. Par konkrēto projektu – trīs no četrām vizualizācijām parāda, ka nedaudz pazeminātais variants labāk ierakstās ainavā, visos rakursos, izņemot tālo.
9. M.Ezergaile: nožēlojami, ka arhitekts ir radījis labu darbu un vinnējis konkursā, bet ir jāiziet šī procedūra.
10. A.Sīlis: ir konkursi, kur arhitekts nav visu izskatījis un nezinot pārkāpis normu, bet mēs paskaidrojumu rakstā speciāli uzrakstījām, pasvītrojām, ka pārkāpjam atsevišķas normas. Žūrijai bija iespēja izvēlēties vismaz divus variantus, kur tika ievēroti visi noteikumi.
11. V.Neilands: vārga argumentācija, šeit ir kārtējais gadījums, kad birokrātija, sākot no visām sēdēm, padomēm, UNESCO utt. noved pie tā, ka labas arhitektūras nebūs, jo visi priekšraksti ir pretrunā ar labu arhitektūru. Nožēlojama ir visa tielēšanās par 5 vai 7%. Galvenais attīstībā ir uzlabojums. Pašlaik nav nekādu ieguvumu. Pie viesnīcas „Latvija” jau ir sabojāts, šis ir nākamais stūris, vēl atliek tikai kaut ko „iebliezt” pie Dailes teātra un tad tālāk uz Čiekurkalnu. Šeit jāizdomā, vai izšķirties starp viduvēju risinājumu, kas ir šis, kas visur ierakstās, vai nē. Tāpēc ir galvenā arhitekta kolēģija, pie kuras jāiet. Arī žūrija mēdz būt drosmīgāka vai bailīgāka. Ir divi varianti, ko vērts apspriest – būvēt 3-4 stāvu ēku vai otrādi, ja grib panākt ekspresiju, tad atkāpjas, izveido skvēru un uzliek kaut vai 24 stāvus, un visi apmierināti. Bet mums nav neviena normāla piemēra, arhitekti darbojas kā sīki mietpilsoņi, kas meklē kompromisus. 
12. J.Alksnis: bet te pilsētnieki iegūst, nevis zemes līmenī.
13. V.Neilands: pirms tam teicu vispārīgi, konkrētajā gadījumā ir pilns ar kompozicionālām kļūdām. Zelmeņi nekur nepārgriež dzegu. Ja tu kaut mazliet mācītos klasisko arhitektūru, tad zinātu, ka viss, kas ir virs dzegas, nav arhitektūra, tas ir tikai akcents, bet šeit, viltīgi izmantoti, pielikti vēl trīs stāvi. Varbūt apmēram 2 m atkāpe no dzegas būtu pietiekams akcents.
14.  A.Sīlis: man vispār nav vēlme kaut kur uztaisīt dzegu. 21,3 m ir vēsturiski izveidojusies norma.
15. V.Neilands: tu pirms gada vēl vispār nezināji vārdu „dzega”. 
16. D.Gasuls: dzīvoju netālu un katru dienu redzu šo vietu, tur neiederas trīs stāvi, ar ko aizlāpīt laukumu.
17. V.Neilands: tas būtu nesalīdzināmi labāk pret proporciju.
18. I.Lazdiņš: atbildot uz vienu Vladimira Neilanda jautājumu – šis ir akcents pilsētas telpai, nevis ēkai. Otrs – par dzegu, it kā pārgriež, bet šeit ir divas dažādas plaknes, kompozicionāli tas ir „ok”. 
19. V.Neilands: bet dzega skaidri pasaka, ka tas ir tikai pielikts bonuss.
20. A.Sīlis: es piekritu, ka zināmā mērā tas ir kompromiss un varētu palaist augstāk, bet stādieties priekšā to ārprātīgo kliegšanu, kas tam sekos.
21. V.Neilands: bet tāpēc jau ir kolēģija, kur tu esi biedrs.
22. A.Sīlis: bet kolēģija zināmā mērā pārstāv mēreno masu.
23. V.Neilands: labi, es diskusijas karstumā pārspīlēju, 24 stāvi tur neder, bet, kāpēc, ja ir perimetrālā apbūve nevar īpaši akcentēt stūri, bet šeit ir ne šis, ne tas, vai nu taisi akcentu un pasaki, ka tas ir svarīgs šajā vietā, vai vispār ņem nost un uztaisi vienkāršu perimetrālo apbūvi. Kurš redzēs šīs siltumnīcas uz jumta, ja visi dzīvo zem 21 metra, kurš tās redzēs? Es tās neredzu.
24. A.Sīlis: visi tās redz (rāda slaidus). Var uzzīmēt kaut ko labāku, laikmetam atbilstošu, bet labākajā gadījumā to sapratīs viena trešdaļa, un būs cīņa desmit gadus.
25. J.Alksnis: manuprāt, šī diskusija ir tāpēc, ka ir tādi apbūves noteikumi. Jāierosina koriģēt Rīgas vēsturiskā centra apbūves noteikumu 5.9.3. punktu. Jāiekļauj konkursu rīkošanas noteikumos obligāts punkts, ja rīko konkursu Rīgas vēsturiskajā centrā, tad žūrijā obligāti jābūt tik no kolēģijas, tik no vadošajiem birojiem.
26. V.Neilands: bet kolēģijai ir tikai dekoratīva izkārtne. Ja tie būtu vienīgie Rīgā, kas izlemtu būvēt vai nē un viņiem par lēmumu būtu atbildība, tad viņi gan strīdētos un būtu atbildīgi par savu lēmumu.
27. M.Ezergaile: ja tagad jāraksta Birkam vēstule, tad kam viņš prasīs padomu? Kolēģijai! Pilnīgi absurdi.
28. V.Neilands: visas tās arhitektūras neveiksmes, ko vazā pa visu presi, sākot jau no Triangula bastiona, ir stulbo kompromisu rezultāts.
29. S.Ņikiforovs: esmu kolēģijā un arī viens no diviem, kam būtu jāraksta vēstule. Žēl bija, kad kolēģijas sēdē nesapratu no Anda, kāds ir viņa viedokli par projektu. Biju pārsteigts, kad kolēģijā neizskatījām konkursa variantu, bet jau mainītu. Manuprāt, pirmā žūrija nevarēja pietiekamā apjomā uzņemties atbildību par savu lēmumu. Nesaprotu, kāpēc man tagad jāraksta vēstule nevis par to darbu, kas ir uzvarējis konkursā, bet jau par mainītu projektu. Vajadzētu iedibināt praksi, kad pēc būtības jāsaprot atbalstām vai nē, nevis nodarbojamies ar kolektīvo projektēšanu. 
30. V.Neilands: bet tev nav diskomforts, kāpēc vienā vietā labāk nerunāt, bet otrā jāraksta vēstules?
31. S.Ņikiforovs: man neliekas pareizi diskutēt par apgraizītu projektu. Būvnoteikumi jau ir pārkāpti, tas ir apzināti.
32. V.Neilands: ja pārkāpj, tad tā, kā tev liekas vajadzīgi šajā pilsētbūvnieciskajā situācijā.
33. A.Sīlis: jumta forma ir pietiekami komplicēta un mainīsies vēl piecas reizes, un tas, kas tur galā būs, būs mūsu autoru atbildība. Nav koncepts par varītēm pārkāpt noteikumus, bet jāuzbūvē tas, kas liekas atbilstošs.
34. J.Alksnis: šeit it tālākie meklējumi.
35. A.Ģelzis: vai neesi pamanījis, ka ārzemēs ir konkursi un aiziet viens pret vienu, tā ir kārtība. Man liekas, ja konkursā ir pieņemts darbs, bet, ja ir jāsāk kaut ko mainīt, tad jārīko cits konkurss.
36. A.Sīlis: bet, ja Brūzis saskaņo to, kur, nav ievēroti noteikumi, tad KNAB šeit būtu jāierosina lieta. 
37. S.Ņikiforovs: es jau kolēģijā vaicāju, vai bija ierakstīti papildus noteikumi?
38. A.Sīlis: nebija.
39. A.Ģelzis: es atnācu tāpēc, ka man šī vieta nav vienaldzīga. Kļūda slejas jau blakus projektā, ko žūrija izlēma pirms gada. Apaļais stūris vēsturiski bija šeit, bet to nolika blakus. Priekš kam konkurss, ja pēc tam netiek cauri nevienā padomē, tad varbūt nevajag piedalīties šādos konkursos?
40. S.Ņikiforovs: sistēma ar konkursiem jau pēc būtības nav pareiza.
41. A.Ģelzis: bet kam tas vēl nav skaidrs?
42. V.Neilands: bezatbildība, neviens ne par ko neatbild. Ja Brūzis ir žūrijā un pēc tam neliek savu parakstu, žūrijai jābūt materiālajai atbildībai.
43. S.Ņikiforovs: kolēģija, būvvalde, Arhitektu savienība – kolēģija šeit ir visvājākā, kas tikai var čukstēt, būvvalde liek krustiņus, Arhitektu savienība ir pa vidu, bet no kolēģijas prasa tikai izteikt viedokli. Žēl, ka kolēģijā neprasīja aizstāvēt sākotnējo risinājumu, kas uzvarēja konkursā. Jautājums, šobrīd skatoties uz to, kas ir uz ekrāna - es it kā juridiski nevaru aizstāvēt risinājumu, kas nav uzvarējis konkursā.
44. A.Sīlis: bet tas nav divu gadu darbs, kur pārdomāts katrs centimetrs, tas ir ātri taisīts konkursam, vai es to nedrīkstu uzlabot?
45. A.Ģelzis: esmu pietiekami daudz redzējis piemērus pasaulē, ka konkursa darbi, kas ātri taisīti, ir pietiekami labi un tiek arī realizēti viens pret vienu.
46. S.Ņikiforovs: formāli, es varu pēc būtības atbalstīt vai neatbalstīt konkursā uzvarējušo priekšlikumu.
47. A.Sīlis: es neprasu, cik tālu deformēt, es prasu, Sergej, uzraksti vēstuli.
48. S.Ņikiforovs: tad tas jāraksta vēstulē, par mehānismu attiecīgiem lēmumiem.
49. J.Alksnis rezumē: diskusiju klubs rekomendē LAS priekšsēdētājam rakstīt vēstuli, kurā pēc būtības atbalstīt konkursā uzvarējušo darbu, taču diskusija ir kā pamats, lai uzlabotu skiču konkursu rīkošanas kvalitāti, tāpēc vēstulē arī jāierosina turpmāk pilnveidot Rīgas vēsturiskā centra konkursu noteikumus un plānveidīgi noformēt žūriju. 
50. S.Ņikiforovs: vēl piebilde, ka nevar būt prakse, ka atkāpjas no sākotnējā darba, kas uzvarējis konkursā; konkursā uzvarējušais darbs jārealizē bez lielām atkāpēm.  
51. V.Neilands: lai uzlabotu kvalitāti, jāizveido kolēģija, piemēram, 25 cilvēku sastāvā, kas darbojas pēc rotācijas principa un kas ir atbildīga par saviem lēmumiem.  
Protokolēja    S. Berga

PASKAIDROJUMA RAKSTS
Pilsētbūvnieciski īpaša perimetrālās apbūves situācija
— Brīvības ielas līkums un Dailes teātra priekšlaukums paver tālus skata punktus 
— «5 ielu» krustojumā projektējamais apjoms Miera ielā 2 ir pilsētbūvnieciski nozīmīgākais, tā stūra akcents veidojams ar dominējošu raksturu
— Apkārtējo ēku augstie jumti, stūru un erkeru arhitektoniskās formas pieļauj un rada nepieciešamību projektējamās ēkas jumta stāvu vietām veidot ar maksimālu augstuma atzīmi 27m
— Brīvības 88 – kores 25.7; 27.5; stūris 32.6m
— Brīvības 83 un 85 – kores 26m, erkeri ~ 29.2m
— Nolūkā izveidot pilsētbūvnieciskai situācijai un blakus esošo ēku jumtiem proporcionāli līdzvērtīgu stūra arhitektonisko akcentu vēlams palielināt tā būvmasu no 5 uz 10 % no stāva platības
Gruntsgabala atrašanās nozīmīga transporta mezgla tiešā tuvumā
— Nolūkā nodrošināt ērtu saikni starp autobusu un trolejbusu pieturām Brīvības ielā ar Miera ielas tramvaju pieturu, paredzēta segta gājēju pasāža
— Ņemot vērā lielo gājēju plūsmu(tirgus tuvums) un drūzmēšanos Brīvības un Miera ielu stūrī, projekta priekšlikums paredz «ieraut» ēkas aso stūri.
— Pirmajā stāvā 1.5m no sarkanās līnijas
— Ierāvumi 1.2m no sarkanās līnijas kopā ar starpdzegu virs pirmā stāva veido 2.20m platu segtu telpu, kas kalpo kā sabiedriskā transporta pieturvieta. Šim nolūkam izmantojama arī segtā ieeja tirdzniecības pasāžā. Visi šie risinājumi kopā veido kvalitatīvu un funkcionāli nevainojamu publisko ārtelpu pie transporta mezgla.
Projekta priekšlikums paredz galvenās dzegas atrašanos precīzi 21.3m augstumā
— Tikai Rīgai raksturīgā specifiskā būvnoteikumu uzsvēršana ir kontekstā ar apkārtējo apbūvi un turpina Brīvības ielas fasāžu tradīcijas.
Stikla fasāde kā innovatīvs un enerģiju ekonomējošs risinājums
— Viegli kopjama
— Atrisina sniega un lietus radītās problēmas veidojot fasādes sienas plastiku
— Likvidē atstarojumu, aizsargā no ielas trokšņiem un izplūdes gāzēm 
— Siltuma zudumus reducējošs, dabīgo vēdināšanu nodrošinošs un siltuma enerģiju akumulējošs risinājums
Pagalms
— Nolūkā nodrošināt optimālu kaimiņu ēkas insolāciju un iespēju ērti lietot pagalmu(vienīgo vietu , no kuras iespējama blakus gruntsgabala ēkas dzēšana) ugunsgrēka gadījumā, 8,6m platais iekšpagalms veidots daļēji «iegraužoties» saglabājamās ēkas apjomā.
— Tās arhitektoniski mākslinieciskās izpētes materiālā vēsturiski vērtīgie un saglabājamie elementi pagalma pusē nav konstatēti.
— Iebrauktuve paplašināta atbilstoši ugunsdzēsēju prasībām – 3,5m platumā un 4.50m augstumā
Insolācija
— Veidojot jaunbūvējamo ēku un tās stūra akcentu atbilstošu pilsētbūvnieciskajai situācijai, nav iespējams nodrošināt normatīvo insolācijas laiku pilnā apjomā kaimiņu ēkas iekšpagalma fasādes pirmajiem trim stāviem.
Ēkas Brīvības ielā 83 īpašnieki iepriekšējās sarunās apliecinājuši gatavību sniegt rakstisku saskaņojumu risinājumam ar nelielām atkāpēm no izsauļošanas normām.
Fasādes dalījums
— Ēkas apjomu un fasādes orderis veidots respektējot blakus fasāžu Brīvības ielā 83 un 85 izteikto vertikalitāti un projekta priekšlikuma Miera ielā 1 iecerēto horizontālo apjoma elementu kārtojumu. Šim nolūkam fasāde uzirdināta ar vertikāliem ierāvumiem, kas piešķir nepieciešamo detalizācijas un plastikas pakāpi, tai pašā laikā galvenai dzegai (21.3m) un starpdzegai virs pirmā stāva (analogs risinājums Brīvības ielas pretējā pusē), nodrošinot horizontālu dimensiju un apkārtējai videi harmonisku, kā arī mērogam atbilstošu ēkas formu kontekstu. Nolūkā uzsvērt Brīvības ielai raksturīgo ainaviski augstvērtīgo jumtu un erkeru ekspresivitāti, jau ēkas 6 stāvs tiek veidots ar jumta raksturu atbilstoši RVC TIAN 5.19.1.7. punkta prasībām.
— Kopumā telpiski bagātā un atraktīvā, daudzviet divos līmeņos sadalītā iekštelpa iecerēta atbilstoši ekskluzīvu A klases biroju prasībām.
Pieslēgums esošai ēkai
— Jumta forma veidota skulpturāli un laikmetīgi arhitektūras valodai, atbilstoši transformējot Rīgas vēsturiskajam centram raksturīgās jumta un mansarda stāvu izbūves. Tā sadalīšana vairākos atsevišķos elementos ļauj optimāli pieslēgties blakus esošo ēku jumtiem un palielina projektējamās ēkas ekspresivitāti.
Materiāli
— Ēkas konstruktīvo karkasu paredzēts veidot no monolītā dzelzsbetona.
— Pamatfasāde iecerēta trīs dažāda veida stikla apdarē – ierautajos atvērumos pilnīgi caurspīdīga, pamatmasa- divu dažādu toņu tumšinātos stiklos. Nolūkā aizsargāt atvērumus no nokrišņiem, kā arī optimizēt ēkas energopatēriņa daudzumu, paredzēta maksimāli caurspīdīga un viegli kopjama stikla dubultfasāde. Iekšpagalmā lietojams apmetums. Jumtu paredzēts veidot kombinējot tonētu stiklu, ar atbilstoši krāsotu skārdu vai cinku.
Projekta autori: "Sīlis, Zābers & Kļava"
Andis Sīlis, Guntis Ziņ