Nacionālās žūrijas kritēriji balvas pretendentu atlasei un pusfinālam izvirzīto darbu saraksts
Notikums ir nevis svinīga atskatīšanās uz padarīto, bet laba arhitektūra.
No arhitekta - tāpat kā no jebkura cita profesionāļa - labticīga sabiedrība sagaida augstu amata prasmi, godprātību un atbildību. Šie kritēriji ir vienlīdz nozīmīgi katrā arhitektūras objektā neatkarīgi no tā apjoma un budžeta mēroga, no privātā vai sabiedriskā statusa, un neatkarīgi no būves tipa vai autoru un īpašnieku estētiskās gaumes.
Arhitektūra spēj ietekmēt labākas sabiedrības veidošanos un tā ir būtisks elements nacionālas kultūras manifestācijā, tāpēc gada balvas uzdevums ir izcelt objektus, kas šo kultūru ne vien reprezentē, bet ir arī sasniegumu mērs un paraugs gan citiem profesionāļiem, gan sabiedrībai kā viņu pasūtītājai kopumā.
Arhitektūras notikums var atklāties gan vērienīgā sabiedriskā celtnē, gan plašā publiska labiekārtojuma projektā, gan nomaļā savrupnamā un intīmā interjerā, un par šādu notikumu var kļūt arī sabiedriski aktuāla iniciatīva un process, ko tā ierosinājusi, un telpiski efektīga, konceptuāli iedarbīga instalācija.
Tāpēc nacionālā žūrija atsakās no iesniegto darbu dalījuma nominācijās un iesaka pusfinālam izvirzītos darbus vērtēt kā vienlīdzīgus.
2015. gada Latvijas arhitektūras balvai tika iesniegti 38 darbi. Neatkarīgam starptautisko ekspertu vērtējumam tiks nodoti trīspadsmit projekti. Gada balva ir nozīmīga platforma ne vien spožu labas prakses paraugu izcelšanai, bet arī iespēja skaidri norādīt, ka arhitektu kopiena neatbalsta sabiedrības labklājības celšanai paredzētu līdzekļu izšķērdēšanu, nesaimnieciskumu, formālus, nepārdomātus risinājumus, kas noved pie vides degradācijas un esošo vietas vērtību zaudēšanas vai pat vēl traģiskākām sekām. Šie faktori pavada visus pēdējā laika būvniecības skandālus. Žūrija izsaka nožēlu, ka ainavu arhitektūra joprojām tiek uzskatīta par otršķirīgu elementu kvalitatīvas vides radīšanā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tapuši pašvaldību publiskā labiekārtojuma projekti par arhitektūras notikumu kļūst reti. Nacionālā žūrija aicina nesamierināties ar šīm joprojām izplatītajām praksēm. Ikviena gan pusfinālam izvirzītā, gan neizvirzītā darba kvalitāte ir labs pamats diskusijai par arhitektūras lomu sabiedrībā. Žūrija iestājas par to, ka šāda publiska saruna ir jāaktualizē ne tikai reizi gadā, bet tai jābūt izglītotas sabiedrības ikdienai. Latvijā vienmēr ir bijis daudz labas, parauga cienīgas arhitektūras, un tās spožie jaunpienācēji tiks godināti Latvijas arhitektūras gada balvas sarīkojumā 15. maijā.
Pusfinālam un starptautiskās žūrijas vērtējumam izvirzītie objekti:
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Rundāles pils restaurācija
- Rēzeknes augstskolas inženieru fakultātes studiju korpuss
- Vidzemes koncertzāle Cēsīs
- Brīvdienu māja Brieži Talsu novadā
- Dzīvokļu nams Vecrīgā, Skārņu ielā
- Privātmāja Berģos, Juglas ezera krastā
- Pied a Terre dzīvoklis Rīgā, Ausekļa ielā
- Cabot birojs Rīgā, Mūkusalas ielā
- Arsenāla Tunelis Ķeipenes stacijā
- Dabas koncertzāles paviljons
- Unwritten, Latvijas ekspozīcija 14. Venēcijas arhitektūras biennālē
- Mierīgi! instalācija Miera ielā
Nacionālā žūrija:
Zaiga Gaile, arhitekte, žūrijas priekšsēdētāja
Pēteris Bajārs, arhitekts
Brigita Bula, arhitekte
Kristīne Dreija, ainavu arhitekte
Elēna Melzoba, arhitekte
Rihards Pētersons, mākslas vēsturnieks
Vents Vīnbergs, arhitektūras kritiķis
