Šeit publicētais Latvijas Arhitektu savienības ētikas kodekss izstrādāts Latvijas Arhitektu biedrībā 1924 gadā, gadu gaitā papildināts. Ētikas kodekss attiecas tikai uz LAS biedriem un nav juridiski saistošs arhitektiem, kas nav LAS biedri.

Sertificētiem arhitektiem ir saistoši ētikas principi, kas noteikti Arhitektu sertificēšanas nolikumā (skat. sadaļu Sertificēšanas centrs). 


Latvijas Arhitektu savienības Ētikas kodekss

Tie ir arhitektu labie tikumi, kas netiek mācīti augstās skolās, bet, vārdos neizteikti, radījuši agrākajās paaudzēs atziņas, kas ļauj izkopt cilvēcisko attiecību skaistumu.
Tās ir īpašības, kas civilizētās pasaules arhitektu sabiedrībā joprojām ir mēraukla augstas gara kultūras izpausmei un savstarpējas cieņas apliecinājumam. Arhitekta Ētikas kodekss tiek radīts, lai veidotu humānu attiecību pilnveidošanu arhitektu sabiedrībā, aptverot visdažādākās sadarbības formas – gan starp arhitektiem, arhitektiem un pasūtītājiem, arhitektiem un celtniekiem, gan arī starp arhitektiem un sabiedrību šī vārda visplašākajā izpratnē.

1. Arhitekts un profesija
1.1. Par arhitekta profesijas pilntiesīgu locekli tiek uzskatīta persona ar akadēmisku arhitekta grādu neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav iesaistīta kādā tautas saimniecības nozarē, izpildot arhitekta darbu.
1.2. Arhitekts ir radošās profesijas pārstāvis, kas pēc vistīrākās sirdsapziņas visas savas zināšanas atdod, lai veicinātu indivīdu un sabiedrību sasniegt augstu ētisko un saimniecisko dzīves standartu. Viņš ir šo darbu organizētājs un mākslinieciskā izveidojuma atrisinātājs.
1.3. Arhitektūra, tāpat kā visa sabiedrība, atrodas pastāvīgā attīstībā. Tāpēc arhitekta pienākums ir nepārtraukti celt savu profesionālo kvalifikāciju, apgūstot jaunākos sasniegumus pasaules arhitektūrā, mākslā, zinātnē un tehnikā, rūpējoties par savas valodas un runas kultūras izkopšanu.
1.4. Arhitekts apzinās, ka radošā darba pamatā ir viņa paša zināšanas, profesionālā erudīcija un personības individualitāte. Viņš apzinās, ka pakaļdarinājums (plaģiāts) nav savienojams ar arhitekta ētiku.
1.5. Savu profesionālo zināšanu līmeni arhitekts pārbauda projektu konkursos. Viņš nelokāmi izpilda prasības, kādas pastāvošā likumdošana izvirza konkursa dalībniekiem.
1.6. Katra arhitekta pienākums ir būt godīgam, iejūtīgam un atsaucīgam un ar savu uzvedību nostiprināt profesijas autoritāti.
1.7. Visi arhitekta izstrādātie rasējumi ir arhitekta garīgais īpašums. Tos bez viņa piekrišanas nedrīkst izmantot nedz nodot izmantošanai trešai personai. Arhitekta – autora juridiskās tiesības aizstāv Nolikums par autora tiesībām.
1.8. Arhitekta pienākums ir aizstāvēt savas vai darba devēja (mācību iestādes, organizācijas vai privātpersonas) intereses attiecībā pret citām iestādēm vai celtniecības organizācijām un trešām personām. Arhitektam (tāpat arī viņa vadītam kolektīvam) jāizturas konfidenciāli pret sava darba devēja nodomiem, viņa pasākuma organizācijas un darbības noslēpumiem un viņš nedrīkst izpaust šādu informāciju bez darba devēja piekrišanas.
1.9. Arhitekts izturas ar cieņu pret kultūras mantojumu (arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģijas un mākslas pieminekļiem), nežēlo pūles tā izzināšanā un saglabāšanā.

2. Arhitektu savstarpējās attiecības
2.1. Arhitekts, būdams savas idejas realizētājs, darbu izpilda vai nu patstāvīgi vai kā kolektīva vadītājs, vai kā tā loceklis.
2.2. Arhitekts vienmēr izturas ar cieņu pret savu amata brāļu darbu un nopelniem. Viņš nedrīkst darīt neko tādu, kas mazina vai grauj kolēģu cieņu vai autoritāti. Jebkuram reklāmas vai popularizēšanas nolūkos izdotam materiālam jāsatur tikai patiesībai atbilstoši fakti un, saskaņā ar profesijas godu, tam jābūt objektīvam pret klientu un saviem amata brāļiem.
2.3. Ja arhitekts ir kolektīva vadītājs un nodarbina kā palīgus personas (tehniķus, zīmētājus, praktikantus), kuru nolūks ir iegūt profesionālu arhitekta izglītību, viņš dalās ar tiem savā pieredzē, sniedz tiem morālu atbalstu un ar savu priekšzīmi izkopj viņos ētiskās savstarpējo attiecību normas.
2.4. Arhitektu savstarpējās sacensības vienīgais kritērijs ir darba kvalitāte. Arhitekts nedrīkst tiešā vai netiešā veidā konkurēt ar saviem amata brāļiem ar citiem negodīgiem paņēmieniem.
2.5. Arhitekts necenšas iegūt darbu, kas uzticēts viņa amata brāļiem. Ja viņš tomēr tiek aicināts pieņemt šādu priekšlikumu, sava amata brāļu nāves, labprātīgas atkāpšanās vai atlaišanas gadījumā – jaunais arhitekts uzstājas kā sava amata brāļa goda un interešu sargātājs. Šādu uzdevumu tas var uzņemties tikai tad, ja priekšgājējs neceļ pret to dibinātus iebildumus.
2.6. Arhitektu savstarpējās attiecībās nav pieļaujama aizmuguriska kritika.
2.7. Arhitekts neiejaucas savu kolēģu savstarpējās attiecībās.
2.8. Par savu darbu arhitekts ir atbildīgs ne tikai likuma un pasūtītāja priekšā, bet arī savu amata brāļu priekšā.

3. Arhitekts un pasūtītājs
3.1. Stādamies līguma attiecībās ar pasūtītāju, arhitekts nodod viņa rīcībā visas sava aroda zināšanas, vispusīgi iedziļinās visos izejas materiālos un, uz pasūtītāja pieprasījumu, sniedz izsmeļošos padomus un paskaidrojumus.
3.2. Arhitekts pēc labākās sirdsapziņas aizstāv viņam uzticētās pasūtītāja intereses.
3.3. Arhitekts atsakās no darbības, kas varētu aizskart vai kompromitēt trešās personas likumiskās tiesības, vai izraisīt citu personu savstarpējus konfliktus, ja tam par iemeslu ir pasūtītāja nostāja. Arhitekta pienākums ir paziņot, ka viņš neuzskata par iespējamu izpildīt šādas pasūtītāja prasību.
3.4. Arhitekts nedrīkst strādāt pie uzdevumiem, kuri savstarpēji konkurē, neinformējot par to ieinteresētos klientus un darba devējus.

4. Arhitekts un celtnieks
4.1. Arhitekts izmanto savu pilsonisko un profesionālo autoritāti, lai atvieglotu visu celtniecības procesā iesaistīto speciālistu darbu. Viņš rūpējas, lai savstarpējās attiecībās būtu nodrošināta laba saskaņa, sirsnība un godīgums. Arhitekts izvairās no augstprātības, neiecietības vai administrēšanas, kas traucē savstarpēju saskaņu un neveicina normālu celtniecības procesa gaitu.
4.2. Arhitekts ir principiāls savu ideju realizācijā, bet saziņā ar pasūtītāju, neizvairās no dialoga, kas var novest pie saprātīga kompromisa. Arhitekts nedrīkst atļaut saistīt savu vārdu ar projekta realizāciju, kuru pasūtītājs pret viņa gribu izmainījis tādā veidā, ka tas vairs nav uzskatāms par arhitekta oriģināldarbu.
4.3. Pasūtītājs atalgo arhitektu tieši vai caur iestādi, kurā tas strādā. Arhitekts nesaņem atalgojumu (kādā veidā tas ar nebūtu) no celtniecības, būvmateriālu rūpniecības organizācijas vai cita veida juridiskām personām, kas piedalās celtniecības procesā.

5. Arhitekta Ētikas komisija
5.1. Arhitekta ētikas pārkāpumus izskata LAS kongresā ievēlēta Ētikas komisija. Komisija pastāv pie Latvijas Arhitektu savienības un ir neatkarīga no valdes darbības.
5.2. Komisija izskata Arhitekta Ētikas kodeksa pārkāpumus pēc LAS valdes vai citu tās orgānu, kā arī Ētikas kodeksa pārkāpuma rezultātā cietušo personu pieprasījuma.
5.3. Slēdzienus par izskatītajiem Arhitekta Ētikas kodeksa pārkāpumu gadījumiem komisija iesniedz LAS valdei. Vajadzības gadījumā komisija ierosina izteikt vainīgajiem sabiedrisko nopēlumu. Sabiedriskais nopēlums netiek publicēts, bet tiek paziņots abām ieinteresētajām pusēm.
5.4. Atkarībā no pārkāpuma rakstura arhitekta Ētikas komisija ir tiesīga griezties pie attiecīgo organizāciju vadītājiem citu administratīvu sodu piemērošanai.