Latvijas pirmā arhitektu profesionālā organizācija Architektenverein zu Riga tika nodibināta 1889.gadā Rīgā. Pirms Pirmā pasaules kara tajā bija 96 biedri, arī vairāki latviešu arhitekti. Latvijas Arhitektu biedrība (LAB) ir dibināta 1924.gada 2. februārī, pirmais priekšsēdis ir Eižens Laube. Mērķis – veicināt arhitektūras uzplaukumu Latvijā. 1926.gadā LAB iegādājās no Rīgas pilsētas dzīvojamo ēku Torņu ielā 11, t.s. Zviedru vārtus, un pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta izbūvēja tajā biedrības mītni, kura pēc vairākām pārbūvēm joprojām darbojas kā Arhitektu nams.

LAB ēkas atklāšana 1928.gada 10.novembrī.


LAB priekšsēdētāji līdz Otram pasaules karam bija:  Eižens Laube (1924-1926), Augusts Raisters (1926-1928), Ernests Štālbergs (1928-1929), Indriķis Blankenburgs (1929-1932), Dāvids Zariņš (1932-1934), Pauls Kundziņš (1934-1936), Artūrs Galindoms (1936-1937) un Osvalds Tīlmanis (1937-1940).
Pirmā un vienīgā visu Latvijas arhitektu konference ar somu un igauņu viesu līdzdalību notika 1933.gadā, un tajā pieņēma arhitektu aroda tiesību tēzes. Latvijas arhitektu darbu izstāde Rīgas pilsētas muzejā notika 1934.gadā, LAB no 1938. līdz 1940.gadam izdeva žurnālu „Latvijas Architektūra”.

Pastāvot dažādu paaudžu arhitektu uzskatu dažādībai, no LAB nodalījās jauno arhitektu grupa, kas 1934.g. martā nodibināja Arhitektu Vienību (AV), gan saglabājot saites ar LAB profesionālo jautājumu kārtošanai. Dibinātāju vidējais vecums bija 33 gadi, līderi - Pēteris Bērzkalns un Ansis Kalniņš. AV  izstrādāja arhitektu ētikas normas, sarīkoja ģimeņu ēku būvniecības propagandas dienas un vēršoties pie Valsts Prezidenta, protestēja pret Vecrīgas rekonstrukcijas plāniem. Ar AV nobināšanos LAB aktivitāte  samazinājās. Ulmaņa valdība 1939.gadā visas profesionālās sabiedriskās organizācijas iekļāva Latvijas profesiju kamerā. LAB tolaik bija 82 biedri. Architektenverein zu Riga tika likvidēta sakarā ar tās biedru repatriāciju uz Vāciju. 1944.gadā apmēram trīs ceturtdaļas LAB biedru devās emigrācijā.

                                                                                                             AF studentu balle 1928. g. decembrī.

Pirmajos trimdas gados LAB organizējās Vācijā, pārvietoto personu (DP) nometnēs. Pinebergā Baltijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē 1947.gadā sapulcējās vairāki LU Architektūras fakultātes mācību spēki un Paula Kundziņa vadībā izveidoja LAB valdi. 1948.gadā Vācijā iznāca apkārtraksts, kas noteica, ka „par LAB biedriem ir jāuzskata visi kolēģi, kas līdz 1944.gada 1. oktobrim skaitījās LAB biedri un kas nav izteikuši vēlēšanos no biedrības izstāties vai nav pieņēmuši citu pavalstniecību”.  Pavalstniecības kritērijs atspoguļoja domu, ka atgriešanās Latvijā būs tikai dažu gadu jautājums.
Laikā, kad latviešu arhitekti pamazām pārcēlās uz Zviedriju, ASV, Kanādu un Austrāliju, LAB galvenais uzdevums bija apzināt pasaulē izklīdušos kolēģus un iespēju robežās sniegt viņiem atbalstu. LU iegūtās arhitekta diploma kvalifikācijas apliecināšanai nozīmīga izrādījās žurnālā „Latvijas architektūra” publicētā LU Arhitektūras fakultātes mācību programma. LAB vadīja Staņislavs (Stenlijs) Borbals ASV (1957-1965), Artūrs Damroze ASV (1965-1979), Eižens Janišs Kanādā (1979-1984), Andris Roze Kanādā (1984-1996) un Juris Galdiņš Kanādā ( 1996 -2010). Sākot ar 2010. gadu LAB  vadību kopā ar jaunu valdi ir uzņēmies Juris Zvīdris. LAB kopš 1950.gada izdeva žurnālu „Architekts”, kura pēdējais, Nr 19/21, numurs iznāca 1993.gadā Latvijā.
Žurnāla ievadvārdi izsaka biedrības mērķus: „neļaut izirt saitēm, kas līdz šim vienojušas mūsu architektu saimi, ja tā arī tagad izklīdusi pa visu pasauli; gādāt lai architektūras problēmas un aroda jautājumi domu izmaiņās skaidrotos arī tagadējos apstākļos; piesaistīt biedrībā arī jaunos mūsu saimes locekļus, kam mainīgie apstākļi nav ļāvuši pabeigt profesionālās studijas, bet kam architektūra joprojam ir sirdslieta; vienot, rosināt un vairot mūsu spēkus vienam mērķim - celtniecības darbam atbrīvotā dzimtenē”. Redzama pielāgošanās trimdas apstākļiem - atļaujot LAB būt personām „..kam mainīgie apstākļi nav ļāvuši pabeigt profesionālās studijas” un atmetot kritēriju par pavalstniecību.
1952.gadā, kad architekts P.Kundziņš un S.Borbals pārceļas uz Ziemeļameriku, tur arī nonāk LAB centrs, bet žurnāla redakciju un izdošanu Zviedrijā turpina Roberts Legzdiņš. 1953.gadā LAB izdod pirmo informatīvo izdevumu „LAB Kopraksts”, un kopš tā laika iznākuši jau 60 numuri.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) tika dibināta 1945.gadā kā Latvijas padomju Arhitektu savienība, un tā bija PSRS Arhitektu savienības sastāvdaļa. LAS biedru skaits - 88, no tiem trešā daļa no Krievijas iebraukušie arhitekti. LAS darbojās pilsētbūvniecības, dzīvojamo un sabiedrisko ēku, lauku arhitektūras, ainavu arhitektūras, rūpniecības arhitektūras, arhitektūras pieminekļu un vēstures, interjera dizaina, arhitektūras teorijas, kritikas un propagandas sekcijas, kā arī konkursu, kultūras un audzināšanas un jauno arhitektu komisijas.

  LAS Valdes prezidijs 1980.gadā.
  Priekšsēdētājs  G.Asaris.


LAS 1953.gadā no Rīgas pilsētas saņēma ēku blakus Zviedru vārtiem, un pēc arhitekta Artūra Reinfelda projekta paplašināja savu mītni. LAS priekšsēdētāji bija: Ernests Štālbergs (1945-1951), Kārlis Plūksne (1951-1959), Osvalds Tīlmanis (1959-1965), Valdemārs Šusts (1965-1979), Gunārs Asaris (1979-1989).

LAS pārstāvji darbojās žurnāla “Māksla” un laikraksta “Literatūra un māksla” redkolēģijās. Kopš 1978.gada LAS noorganizēja piecas Arhitektūras dienas – kultūras pasākumus ar tematisku ievirzi (1978.g. – “Arhitektūras sasniegumi un attīstības perspektīvas”, 1979.g. – “Katrai pilsētai, katrai apdzīvotai vietai – savu seju”, 1983.g. – „Pilsētu centri, ciematu centri”, 1984.g. – „Arhitektūras sociālie un ideoloģiskie aspekti”, 1987.g. – „Arhitektūra tuvplānā”). LAS 1987.gadā bija 514 biedri. 

 
Arhitektūras dienas Pētera baznīcā 1978.gadā. Centrā B.Jeļcins, pa labi J.Kronbergs, G.Asaris.

Trimdā LAB valde darbojās ASV Rietumu krastā (1958 -1980), sasniedzot LAB maksimumu - 360 biedru. Aktīvi darbojās septiņas kopas piecās valstīs - ASV, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā un Vācijā. Sakarā ar LAB 35 gadu jubileju tika izveidota ceļojoša architektūras izstāde ASV un Kanādas pilsētās. 1980.gadā tiek ievēlēta jauna valde Toronto, Kanādā (priekšsēdētājs E. Janišs), apstiprināti  situācijai vairāk piemēroti LAB statūti, pieņemot, ka trimda ieilgs neparedzamā nākotnē. 1984.gadā valdes vēlēšanās pirmo reiz visi ievēlētie locekļi izglītību ir ieguvuši trimdā – Andris Roze priekšsēdētājs, Juris Zvīdris kasieris, Jānis Ābols sekretārs, Arnis Siksna priekšsēža vietnieks Austrālijā.
1985.gadā LAB grozīja statūtus, lai atļautu uzņemt ainavu arhitektus un pilsētplānotājus, un LAB pievienojās vairāki gados jauni radniecisko profesiju kolēģi.

Sadarbība starp arhitektiem trimdā un Latvijā  atjaunojās astoņdesmito gadu beigās ar LAS priekšsēdētāja vietnieka J.Dripes braucienu un Kanādu un LAB pārstāvja E.Janiša līdzdalību LAS kongresā Rīgā 1989.gadā, kurā LAS pasludināja neatkarību no PSRS Arhitektu savienības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LAS vadīja Edvīns Vecumnieks (1989-1993), Jānis Dripe (1993-1996), Jānis Lejnieks (1996-1999), Juris Poga (1999-2005), Sergejs Ņikiforovs (2005-2009), kopš 2009.gada - Andris Kronbergs.

                                                             LAS Valde 1991.gadā.




Atmodas notikumi izmainīja arī LAB ierasto darbību. Vispirms, nāca pirmie kontakti ar Latviju un 1990.gadā LAB priekšsēdis A.Roze piedalījās LAS valdes sēdē, lai konkretizētu sadarbības iespējas un organizētu plānošanas plenērus „Rīga 2020” un „Jūrmala 2020” nākošā gada vasarā, Latviešu Vispasaules Zinātnieku Kongresa ietvaros. LAB piešķir Leonam Plauciņam goda biedra statusu, novērtējot viņa mūža darbu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, savukārt Andris Roze kļūst par LAS goda biedru.

 
LAS un LAB apvienotais kongresa prezidijs 1995.gadā.

Sekoja apvienošanās kopējā organizācijā 1995.gadā, kad LAB nobalso par apvienošanos ar LAS un LAS oficiāli pieņem LAB kā savas organizācijas sastāvdaļu. 1996.gadā LAS kongresā Rīgā pieņem LAS valdē trīs LAB pārstāvjus: J.Galdiņu , A.Rozi un J.Zvīdri.

Seminārs LAS, lektors G.Birkerts, ~1980.gads.

Pašreiz LAB ir 60 biedru Kanādā, ASV un Austrālijā, kuras kopa turpina darboties A.Siksnas vadībā. Pašreizējais LAB biedru sastāvs galvenokārt ir no vecākās paaudzes, jaunākā paaudze reti piedalās LAB darbībā. Trimda ir beigusies un visi LAB biedri ir ārzemēs dzīvojoši latviešu izcelsmes arhitekti. LAB turpina izdot „Apkārtrakstu”, biedri pasūta arī „Latvijas Architektūru”, uzskatot to par kvalitatīvu žurnālu, un vairāki tajā piedalās ar rakstiem. Toronto LAB biedri pulcējas sanāksmēs vairākas reizes gadā; to kodols ir lekcijas un pārrunas par aktualitātēm arhitektūrā, ainavu arhitektūrā un pilsētplānošanā Kanādā, Latvijā un citur pasaulē. Dažiem LAB  biedriem ir savi biroji vai arī tie strādā atbildīgos darbos projektēšanas firmās, un tie ir potenciāli kontakti Latvijas arhitektiem. Savukārt, LAB biedri caur LAS var nodibināt kontaktus Latvijā.


LAS jubileja 1998.gada novembrī.

LAS kopš 1993.gada ir UIA (Starptautiskā Arhitektu savienība) biedrs – kopā ar Igaunijas un Lietuvas arhitektiem, BAUA (Baltijas arhitektu savienību asociācija) sastāvā. Ar LAS atbalstu 1995.gadā tika atjaunots žurnāls „Latvijas Architektūra”.


Arhitektu biroja "Kubs"  jautrā ballīte 2007.gada ziemā Arhitektu namā.
Teksts Jānis Lejnieks, Andris Roze. Foto no Latvijas Arhitektūras muzeja arhīva.