Jaunumi
Portrets
Oļģertam Krauklim – 80!
2011-03-01
Arhitekts Oļģerts Krauklis šogad (2011.) svinēja 80 gadu jubileju un ir viens no tiem, kam nācās piedzīvot sava realizētā projekta bojā eju - padomju laika pilsētbūvnieciski nozīmīga objekta oficiālu demontāžu. Pēc O.Kraukļa projekta 1970. gadā būvētā Sporta pils tika demontēta 2008. gadā. Velti. Nesaimnieciski. Taču daudzi citi unikāli O.Kraukļa objekti joprojām tiek apdzīvoti un, kā izskatās, kalpos ilgi.
Šobrīd arhitekta uzmanības lokā ir dalība LAS Ētikas komisijā un paša 1978. gadā projektētās Rakstnieku mājas Rīgā Vesetas ielā renovācijas un siltināšanas projekta izstrādāšana un vadīšana, demonstrējot kā renovāciju veikt no ķieģeļiem un keramzītblokiem būvētām ēkām, neizbojājot to arhitektonisko konceptu un nepārvēršot tās par inertu butaforiju, kā tas notiek vairums gadījumu. Decembrī O.Krauklis aicinās uz akvareļu personālizstādi Arhitektu namā. Starp citu, Ministru kabineta sēdes notiek telpā ar Oļģerta Kraukļa dizainētām mēbelēm, tās ir atrodamas arī tiesu sistēmas ēkās visā Latvijā.
Arhitekta profesiju Oļģerts Krauklis uzskata par vienu no labākām, jo „tā dod plašu apvārsni un skatījumu – uz dzīvi kā tādu, uz norisēm pasaulē un cilvēkā, arhitektu profesija sniedz neskaitāmas iespējas. Cik daudz mākam tās izmantot, tas jau ir cits jautājums.”
Darbība LAS un Mākslinieku savienībā
Latvijas Arhitektu savienības biedrs Oļģerts Krauklis ir vairāk kā 50 gadus, profesionālus arhitektus apvienojošā organizācijā iestājoties uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas 1958. gadā un ieņemto valdes locekļa amatu daudzu gadu garumā. 2000. gadā arhitekts kļuva par LAS Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, pēc tam 8 gadus O.Krauklis vadīja LAS Ētikas komisiju, šodien arhitekts turpina darbu Ētikas komisijas sastāvā. Kuluāros nācies dzirdēt aicinājumu vairāk un uzmanīgāk ieklausīties pieredzes bagātā arhitekta spriedumos, kas orientēti uz lēmumu pieņemšanu.
Kopš 1981. gada Oļģerts Krauklis ir arī Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Pirmā apakšzemes stāvvieta un citi O.Kraukļa projekti
Zem daudzdzīvokļu ēkas Eksporta ielā, kas būvēta pēc Oļģerta Kraukļa projekta 1960. gadā īpaši Zinātņu Akadēmijas elitei un tautā tolaik ieguvusi neformālu nosaukumu „Muižnieku ligzda”, atrodas pirmā Rīgā izbūvētā apakšzemes autostāvvieta, paredzēta 75 mājas iemītnieku automašīnām. Tas bija viens no pirmajiem arhitekta realizētajiem objektiem daudzdzīvokļu ēku – tā dēvēto specprojektu kategorijā laikā, kad masveida apbūve notika saskaņā ar radoši skopiem tipveida projektiem. Kā specprojekti tapa arī daudzdzīvokļu ēka Vesetas ielā Rīgā(1978), domāta latviešu rakstnieku izmitināšanai divu līdz 3 līmeņu dzīvokļos, paaugstināta komforta dzīvokļu ēka Ausekļa ielā Rīgā, Dubultos Jūrmalā, arī 10. stāvu ēka Valdemāra ielā ar divstāvu darbnīcām, kurā šobrīd mitinās pats arhitekts, apsaimniekošanas biedrību bez arhitekta ziņas nodēvējot par „Kraukļa ligzdu”.
Arhitekta objektu kontekstā pieminama arī ēka, kur šobrīd atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija - ar formu, stilu, īpašajiem akustiskajiem risinājumiem un unikālām interjera detaļām tā droši ierindojama Rīgas vērtīgo ēku sarakstā. Arhitekta realizēto darbu uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt.
Panorāmas kinoteātri uzcēla Kazahstānā, Rīgai atvēlot Sporta pils projektu
Rīga 60-tajos gados zaudēja lielisku Oļģerta Kraukļa un Dainas Dannenbergas izstrādātu projektu tikai dēļ viena iemesla – tas bija pārāk labs. 1956. gadā toreizējā Kinematogrāfijas komiteja organizēja konkursu Panorāmas kinoteātra arhitektoniskajam risinājumam, kā iespējamā būvniecības vieta tika izvēlēts Sporta pils gruntsgabals. Konkursā O.Kraukļa un V.Danenbergas projekts ieguva 2. vietu, pirmā netika piešķirta. Projekts pēc konkursa nokļuva arhitektūras projektu izstādē Maskavā, kur tika izšķirts tā tālākais liktenis, ātri realizāciju novirzot uz Kazahiju, toreizējo Ceļinu - neskartajām zemēm, kuras brīvprātīgā piespiedu kārtā apgūt brauca ļaudis no visas plašās PSRS. Kinoteātris vai precīzāk – multicentrs – joprojām tiek ekspluatēts. Un kādēļ gan ne? Kinoteātris ar 2500 sēdvietām, izvietotām amfiteātrī, ir noderīgs ne tikai filmu demonstrācijām, bet arī kongresiem, konferencēm, koncertiem, kas iespējams dēļ perfektā akustiskā risinājuma (akustikas projekts – Vecsīlis) Oļģertam Krauklim nācās Kazahijā pavadīt 2,5 gadus, kūrējot Panorāma kinocentra būvniecības gaitu. Par vēriena trūkumu nevar sūdzēties ne ēkas apjoms, ne interjera un ārējās apdares risinājums.
Rīga Panorāmas kino vietā tapa Sporta pils –Oļģerta Kraukļa adaptēts un uzlabots toreizējais Vissavienības sporta centru tipveida projekts vienā līmenī ar konceptu aktīvo darbību organizēt ēkas centrā arēnā, apkārt izvietojot rekreācijas telpas. Sporta pils projektā O.Krauklis iestrādāja 2 līmeņus, rekreācijas telpas izvietojot otrajā stāvā, lai skatītāju plūsmu pasākuma laikā atdalītu no ieejas un garderobes zonas pirmā stāva līmenī. Ēka kalpoja ilgi un labi, palīdzot tapt nu jau leģendāriem hokeja un daiļslidošanas sporta meistariem.
2008. gadā Sporta pili demontēja, kopš tā brīža gruntsgabals atkal stāv tukšs.
Birokrātija un demokrātija kavē procesu dzīvotspēju
Oļģerts Krauklis ir diezgan skeptiski noskaņots, izvērtējot mūsu laika tradicionālās darba metodes: „Maldīgi domājām, ka birokrātijas kalngals sasniegts padomju laikos, jo nezinājām, kādus papīra kalnus piedāvās apstrādāt Eiropas savienība – ar to sastopos, strādājot pie siltināšanas projekta ES fonda finansējuma ietvaros ēkai Vesetas ielā. Birokrātijai un demokrātijai ir vairāk kopīga kā atšķirīga, tās ir laikietilpīgas un spēcīgas bremzes projektu realizācijas gaitā. Demokrātija ir galvenais virzītājspēks tam, lai nekas nenotiktu, precīzi domu formulējis sers Vinstons Čērčils – demokrātija ir viena no sliktākām valsts pārvaldes formām, bet nekas labāks vēl nav izgudrots. Demokrātijas būtība ir runāšana, neskaitāmu viedokļu uzklausīšana, kas patērē pārāk daudz laika. Bet nekas labāks nav izdomāts ... .”
Šobrīd arhitekta uzmanības lokā ir dalība LAS Ētikas komisijā un paša 1978. gadā projektētās Rakstnieku mājas Rīgā Vesetas ielā renovācijas un siltināšanas projekta izstrādāšana un vadīšana, demonstrējot kā renovāciju veikt no ķieģeļiem un keramzītblokiem būvētām ēkām, neizbojājot to arhitektonisko konceptu un nepārvēršot tās par inertu butaforiju, kā tas notiek vairums gadījumu. Decembrī O.Krauklis aicinās uz akvareļu personālizstādi Arhitektu namā. Starp citu, Ministru kabineta sēdes notiek telpā ar Oļģerta Kraukļa dizainētām mēbelēm, tās ir atrodamas arī tiesu sistēmas ēkās visā Latvijā.
Arhitekta profesiju Oļģerts Krauklis uzskata par vienu no labākām, jo „tā dod plašu apvārsni un skatījumu – uz dzīvi kā tādu, uz norisēm pasaulē un cilvēkā, arhitektu profesija sniedz neskaitāmas iespējas. Cik daudz mākam tās izmantot, tas jau ir cits jautājums.”
Darbība LAS un Mākslinieku savienībā
Latvijas Arhitektu savienības biedrs Oļģerts Krauklis ir vairāk kā 50 gadus, profesionālus arhitektus apvienojošā organizācijā iestājoties uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas 1958. gadā un ieņemto valdes locekļa amatu daudzu gadu garumā. 2000. gadā arhitekts kļuva par LAS Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, pēc tam 8 gadus O.Krauklis vadīja LAS Ētikas komisiju, šodien arhitekts turpina darbu Ētikas komisijas sastāvā. Kuluāros nācies dzirdēt aicinājumu vairāk un uzmanīgāk ieklausīties pieredzes bagātā arhitekta spriedumos, kas orientēti uz lēmumu pieņemšanu.
Kopš 1981. gada Oļģerts Krauklis ir arī Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Pirmā apakšzemes stāvvieta un citi O.Kraukļa projekti
Zem daudzdzīvokļu ēkas Eksporta ielā, kas būvēta pēc Oļģerta Kraukļa projekta 1960. gadā īpaši Zinātņu Akadēmijas elitei un tautā tolaik ieguvusi neformālu nosaukumu „Muižnieku ligzda”, atrodas pirmā Rīgā izbūvētā apakšzemes autostāvvieta, paredzēta 75 mājas iemītnieku automašīnām. Tas bija viens no pirmajiem arhitekta realizētajiem objektiem daudzdzīvokļu ēku – tā dēvēto specprojektu kategorijā laikā, kad masveida apbūve notika saskaņā ar radoši skopiem tipveida projektiem. Kā specprojekti tapa arī daudzdzīvokļu ēka Vesetas ielā Rīgā(1978), domāta latviešu rakstnieku izmitināšanai divu līdz 3 līmeņu dzīvokļos, paaugstināta komforta dzīvokļu ēka Ausekļa ielā Rīgā, Dubultos Jūrmalā, arī 10. stāvu ēka Valdemāra ielā ar divstāvu darbnīcām, kurā šobrīd mitinās pats arhitekts, apsaimniekošanas biedrību bez arhitekta ziņas nodēvējot par „Kraukļa ligzdu”.
Arhitekta objektu kontekstā pieminama arī ēka, kur šobrīd atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija - ar formu, stilu, īpašajiem akustiskajiem risinājumiem un unikālām interjera detaļām tā droši ierindojama Rīgas vērtīgo ēku sarakstā. Arhitekta realizēto darbu uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt.
Panorāmas kinoteātri uzcēla Kazahstānā, Rīgai atvēlot Sporta pils projektu
Rīga 60-tajos gados zaudēja lielisku Oļģerta Kraukļa un Dainas Dannenbergas izstrādātu projektu tikai dēļ viena iemesla – tas bija pārāk labs. 1956. gadā toreizējā Kinematogrāfijas komiteja organizēja konkursu Panorāmas kinoteātra arhitektoniskajam risinājumam, kā iespējamā būvniecības vieta tika izvēlēts Sporta pils gruntsgabals. Konkursā O.Kraukļa un V.Danenbergas projekts ieguva 2. vietu, pirmā netika piešķirta. Projekts pēc konkursa nokļuva arhitektūras projektu izstādē Maskavā, kur tika izšķirts tā tālākais liktenis, ātri realizāciju novirzot uz Kazahiju, toreizējo Ceļinu - neskartajām zemēm, kuras brīvprātīgā piespiedu kārtā apgūt brauca ļaudis no visas plašās PSRS. Kinoteātris vai precīzāk – multicentrs – joprojām tiek ekspluatēts. Un kādēļ gan ne? Kinoteātris ar 2500 sēdvietām, izvietotām amfiteātrī, ir noderīgs ne tikai filmu demonstrācijām, bet arī kongresiem, konferencēm, koncertiem, kas iespējams dēļ perfektā akustiskā risinājuma (akustikas projekts – Vecsīlis) Oļģertam Krauklim nācās Kazahijā pavadīt 2,5 gadus, kūrējot Panorāma kinocentra būvniecības gaitu. Par vēriena trūkumu nevar sūdzēties ne ēkas apjoms, ne interjera un ārējās apdares risinājums.
Rīga Panorāmas kino vietā tapa Sporta pils –Oļģerta Kraukļa adaptēts un uzlabots toreizējais Vissavienības sporta centru tipveida projekts vienā līmenī ar konceptu aktīvo darbību organizēt ēkas centrā arēnā, apkārt izvietojot rekreācijas telpas. Sporta pils projektā O.Krauklis iestrādāja 2 līmeņus, rekreācijas telpas izvietojot otrajā stāvā, lai skatītāju plūsmu pasākuma laikā atdalītu no ieejas un garderobes zonas pirmā stāva līmenī. Ēka kalpoja ilgi un labi, palīdzot tapt nu jau leģendāriem hokeja un daiļslidošanas sporta meistariem.
2008. gadā Sporta pili demontēja, kopš tā brīža gruntsgabals atkal stāv tukšs.
Birokrātija un demokrātija kavē procesu dzīvotspēju
Oļģerts Krauklis ir diezgan skeptiski noskaņots, izvērtējot mūsu laika tradicionālās darba metodes: „Maldīgi domājām, ka birokrātijas kalngals sasniegts padomju laikos, jo nezinājām, kādus papīra kalnus piedāvās apstrādāt Eiropas savienība – ar to sastopos, strādājot pie siltināšanas projekta ES fonda finansējuma ietvaros ēkai Vesetas ielā. Birokrātijai un demokrātijai ir vairāk kopīga kā atšķirīga, tās ir laikietilpīgas un spēcīgas bremzes projektu realizācijas gaitā. Demokrātija ir galvenais virzītājspēks tam, lai nekas nenotiktu, precīzi domu formulējis sers Vinstons Čērčils – demokrātija ir viena no sliktākām valsts pārvaldes formām, bet nekas labāks vēl nav izgudrots. Demokrātijas būtība ir runāšana, neskaitāmu viedokļu uzklausīšana, kas patērē pārāk daudz laika. Bet nekas labāks nav izdomāts ... .”
Komentāri:
Pievienot komentāru
KALENDĀRS
Gada skate 2012
2013-05-22
Būvniecības Informācijas Modelēšana
Būvniecības Informācijas Modelēšana (BIM) – tā ir katra arhitekta, būvinženiera un visas būvniecības nozares reāla iespēja kļūt jau tuvākajā laikā par konkurētspējīgu pasaules līmenī. Aicinām pieteikties dalībai LAS BIM kopā rakstot uz bim_las@inbox.lv norādot vārdu, uzvārdu (tālr. Nr.). Viktors Valgums, LAS Padomes priekšsēdētājs. Vairāk šeit. Būvniecības Informācijas Modelēšanas kopas dibināšanas sapulce š.g. 28.05. plkst. 17:00 Latvijas Arhitektu savienībā, Torņa ielā 11.
2013-04-12
Ziedojums Martas Staņas piemiņai
Arhitektei Martai Staņai (04.03.1913. – 17.01.1972.) šogad 100. LAS aicina ziedot piemiņas plāksnes izvedei. Plāksni izgatavos tēlnieks Kārlis Alainis, izmaksas 1150,- Ls plus nodokļi. Ziedojumu lūdzu ieskaitīt LV96UNLA 0002 100 700 820 (AS SEB Banka, SWIFT: UNLALV2X) ar norādi Martai Staņai.
2013-03-30
Anketa arhitektiem
Latvijas Arhitektu savienība uzsāk ikgadēju arhitektu aptauju, kas ļautu noskaidrot arhitekta profesijas statusu valstī un, atbilstoši respondentu atbildēm, noteikt organizācijas darbības prioritātes un plānus. Anketa - šeit.
2013-03-24
RTU APF vasaras skola 2013 Cēsīs
2012-12-19
LAS "Grāmatu galds" Arhitektu nama vestibilā
Informācija par LAS "Grāmatu galdā" pieejamiem arhitektūrai veltītajiem izdevumiem un CENU POLITIKA, kas ir DRAUDZĪGĀKA kā citviet, šeit.
2012-11-15
Latvijas kandidāti Mies van der Roes balvai
2012-08-14
Ceļojošās izstādes par arhitektūru
VKKF atbalstītā Arhitektūras informācijas centra pilotprojekta ietvaros izstrādāts „Arhitektūras izstāžu katalogs” ar precīzu tēmu un eksponējamo objektu aprakstu. Izstādes ir gatavas eskponēšanai, organizatoriskie jautājumi risināmi saziņā ar kuratporiem. Vairāk šeit.
Aktuāli
