Jaunumi
Portrets
Armands Bisenieks no modernās pieccīņas līdz arhitektūrai
2011-09-21
Augusta beigās (2011.g.), piedāvājot Tērvetē viesiem izmēģināt divas no modernās pieccīņas disciplīnām – sacensības jāšanā un šaušanu mērķī - , Armands Bisenieks atzīmēja 60 gadu jubileju. „Modernā pieccīņa bija tā, kas savulaik ļāva noticēt, ka jebkuru lietu, ko patiesi vēlēsies, varēs sasniegt ar uzviju. Tomēr no sportista karjeras atteicos pašā plaukumā, uzsākot arhitektūras studijas un domājot par ilgspēlējošāku profesiju,” stāsta arhitekts Armands Bisenieks, biroja „AB ARCHITEKTI” dibinātājs, LAS Ētikas komisijas dalībnieks un docents praktiskās apmācības programmā RTU APF, atceroties savu izvēli jaunībā.
Diplomprojekts – modernās pieccīņas sporta komplekss
Aizraušanās ar sportu un arhitektūru A.Biseniekam sākās vienādi – trenējot tās iemaņas, kuras attiecīgās jomas autoritātes bija norādījušas kā nepietiekamas veiksmīgam startam. A.Bisenieks: „Ja nemācēja peldēt, par treniņiem modernajā pieccīņā varēja nesapņot. Vēlēšanās bija ļoti liela, vasarā iemācījos peldēt ... no grāmatas ... Rudenī tiku pieņemts un pavasarī kļuvu par čempionu trīscīņā savā vecuma grupā. Arī par zīmētprasmi nebiju pārliecināts. Iestājoties zīmēšanas kursos, saņēmu skarbu vērtējumu – par zīmēšanu saprašanas nav, bet acumērs ir labs, kas tika mīkstināts ar cerīgu atziņu, ka zīmēšanas iemaņas esot apgūstamas. Apguvu tādā līmenī, lai pēc gada sekmīgi iestātos RTU arhitektos. Uzsāktās studijas lika izvēlēties, sasniegumus gūt abās jomās – sportā un studijās - nebija iespējams, atteicos no sporta. Bet ne pavisam, turpināju citā formātā - mans pirmais paša laicīgi izdomātais projekts bija modernās pieccīņas sporta komplekss Jūrmalā, Lielupes krastā starp satiksmes un dzelzceļa tiltiem, ko izstrādāju diplomdarbā.”
Arhitekta Modra Ģelža darbnīcā
Armanda Bisenieka diplomdarba vadītājs bija Modris Ģelzis, pēc diploma saņemšanas jaunais arhitekts bija starp tiem trijiem laimīgajiem, kam bija ļauts strādāt metra darbnīcā. Zaiga Gaile, Andris Kronbergs un Armands Bisenieks tikai aicināti papildināt komandu, kurā radoši jau darbojās Juris Paegle, Vikors Valgums, Normunds Pavārs, Juris Ģertmanis, Egīls Bušs, Zane Kalinka Māris un Ināra Kārkliņa un citi. Arhitekts atminas pirmo projektēšanas uzdevumus: „Man uzticēja, kā biju pārliecināts, liela un nozīmīga projekta izstrādi - individuāli dzīvojamo kvartālu ar sabiedrisko centru Ventspilī Ventas krastā. Uz vispārējā fona sajutos kā izredzētais un, kamēr kolēģi baudīja vasaras atvaļinājumu, es brīvdienās no dzīves vietas Jūrmalā braucu uz darbu. Protams, projektam nebija lemta realizācija, lai gan gadu gaitā pie tā nācās vēl reizi atgriezties.
Viens no tā laika projektiem, ar kuru pamatoti lepojos un kuru arī uzbūvēja, bija DOSAAF autoskolas kopmītnes Rīgā, Krasta ielā. Ieplānoju tiem laikiem augsta komforta apstākļus, apvienojot blokos 4 mini dzīvokļus un ēkas vidusdaļā atvēlot vietu publiskajām telpām.
Nostrādājot 9 gadus „Pilsētprojektā” tika realizēti lielāki un mazāki projekti, bet ne īpaši atzīmējami – tās bija pārbūves, tipveida projekti, vēl šis tas. Bija kaut kas jāmaina, bet pārmaiņas mani atrada pašas.”
Galvenais arhitekts mēbeļu ražošanas apvienībā „Gauja”
Padomju laikos zinātniskās un ražošanas apvienība „Gauja” bija pazīstama kā sērijveida, viesnīcu un eksportam domāto mēbeļu projektētājs un eksperimentālo paraugu izgatavotājs. „Gaujai” bija laba slava visā Padomju Savienībā, par darba trūkumu nebija jāsūdzas, par zināmu rutīnu gan. Armands Bisenieks saņēma aicinājumu ieņemt galvenā arhitekta vietu ar daudzpusīgiem radošiem un administratīviem pienākumiem: „Tam, ka gandrīz nebiju projektējis mēbeles, "Gaujas"vadītāji nepiešķira nekādu nozīmi. Pieņēmis vilinošo piedāvājumu, sāku iegādāties un rūpīgi studēt mēbeļu stilu un projektēšanas vēstures grāmatas. Mans pirmais mēbeļu projekts sākās ar startu pavasara ikgadējā mēbeļu izstādē Mežaparkā un Pēterbaznīcā. Tā vietā, lai izvietotu ekspozīcijā mēbeles bez konteksta, izstādīšanai Pēterbaznīcā liku izgatavot 119. dzīvokļu sērijas maketu mērogā 1:1 un nokomplektēju interjera dizaina paraugu, piemērojot uzlabotus, pārprojektētus sērijveida izstrādājumus un speciāli uzprojektējot priekšnama iekārtu un saliekamu galdu. Vissavienības mēbeļu skatē Maskavā, kur nosūtītājām ekspozīciju pēc izstādes Rīgā, tā saņēma godalgu, saliekamais galdiņš – zelta medaļu, godalgota tika arī virtuves iekārta. Ekspozīcija paceļoja arī pa Eiropas mēbeļu mesēm. Domāju, ka veiksmes pamatā bija spēja ieklausīties jautājumā un meklēt atbildi kontekstā. „Gaujā” nostrādāju 6 gadus.”
Dizaina fonds un pieredze Vācijā
Astoņdesmito gadu beigās (XX gs) tiek nodibināta Latvijas Dizaineru savienība un arhitekts Armands Bisenieks kļūst par Dizaina fonda priekšsēdētāju ar uzdevumu gādāt finansu līdzekļus radošās savienības aktivitātēm, kas pāris gadus tiek darīts, paralēli strādājot arī privātpraksē. A.Bisenieks: „Mana arhitektūras studija pamazām tika iekārtota vienā no tagadējā Berga Bazāra ēkām bēniņu stāvā. Daudzus remonta darbus veicu arī pats saviem spēkiem, nesu cementa maisus piektajā stāvā, remontēju apledojušu jumtu.
Dizaineru savienībai tika piedāvāti vairāki pieredzes apmaiņas braucieni, vienā no tiem devos uz Vāciju un izmantoju iespēju strādāt mēbeļu projektēšanas un interjera dizaina birojā. Firmas atpazīstamība, komunikācija – tolaik pie mums vēl neapgūta zināšanu pasaule un jēdzieni, ar tiem nepastarpināti varēju iepazīties Vācijā. Noskatīto eleganto vadības un darbinieku komunikāciju ar vislabākajiem nodomiem centos izmantot savā birojā, pieņemot, ja darbinieki neko nejautā, tad viņām uzdevums ir skaidrs. Tomēr pieņēmums dažkārt izrādījās kļūdains, jo neapzinājos, ka maniem darbiniekiem nav pietiekošas pieredzes. Nācās labot savu alošanos un saspringtos brīžos, ja to prasīja darbu nodošanas termiņi, divu nedēļu darbu iespēt divās dienās. Noderēja pieccīņā gūtais rūdījums. Bet tomēr tas nav labas vadības stila piemērs - darbi jāplāno un jāveic savlaicīgi.”
Ideja par jaunu „Latvijas Bankas” ēku
Deviņdesmito gadu vidū satiekot vienā no pārlidojumiem ilgstošu „Volkswagen” stratēģijas vadītāju Bruno Rubesu un uzzinot par pensionēšanos, Einārs Repša aicina B.Rubesu kļūt par „Latvijas Bankas” padomes dalībnieku un organizēt jaunas, pasaules līmeņa ēkas projektēšanu, jo esošā bankas mītnes vieta (cara laikos būvētā ēka Valdemāra ielā 2 a) nespēj pildīt pamatfunkcijas, no kurām viena ir droša valsts naudas glabātuve. Par konsultantiem B.Rubess uzaicina arhitektus Gunāru Birkertu (ASV) un Uldi Gustavu (Kanāda), piedāvājot arhitektam Armandam Biseniekam kļūt par savu vietnieku Ēku komitejā. A.Bisenieka pirmais uzdevums ir iesniegt to Latvijas arhitektu biroju sarakstu, kuriem būtu pa spēkam izstrādāt modernas bankas ēkas skiču projektu. Saraksts tiek sastādīts, galvenokārt iekļaujot arhitektus, kuri savulaik izgājuši Modra Ģelža skolu. Latvijas Bankas padome pieņem lēmumu sadarboties ar arhitekta A.Kronberga vadīto biroju „Arhis” un arhitektu Ināras un Māra Kārkliņu vadīto biroju „Forma”.
A.Bisenieks: „Beznosacījumu vēlēšanās piepildās. Ja mēbeļu apvienībā „Gauja” iepazinu lokālu administrēšanas darbu, tad „Latvijas Bankā” varēju pamācīties kā tiek administrēti projekti pasaules līmenī, ko jau sen vēlējos. Redzēju, kā vienā mirklī B.Rubess atteicās no kompetenta un plaši zināma Šveices projektēšanas biroja pakalpojumiem, jo projektēšanas izmaksu tāme jaunajai bankas ēkai ar miljoniem lielu budžetu bija iesniegta ar matemātisku kļūdu kopsavilkumā. Tika sākta jaunas, starptautiskas projektēšanas komandas komplektēšana un tehniskā projekta izstrāde. Pateicoties tām pūlēm, kas tika ieguldītas projektēšanā, ēku bija iespējams uzbūvēt par pāris miljoniem lētāk, kā sākotnēji tika prognozēts. Kad sākās „Latvijas Bankas” jaunās ēkas būvniecība Pārdaugavā, atstāju amatu un nodevos savai privātpraksei un individuālo pasūtījumu izpildei.”
Vēstniecība Berlīnē un Austrumu robežas apgūšana
Berlīnē Latvijas vēstniecība rekonstruētā villā durvis vēra 2000. gadā, atklāšanā prominences atzinīgus vārdus veltīja telpu iekārtojumam, pie kura bija strādājis arhitekts Armands Bisenieks. Ar simboliski apmaksātu projektēšanas darbu, bija rasts veids, kā ar dabīgo marmoru pārbagātajā villā ienest latvisko identitāti. To galvenokārt ieviesa ar korekti izvietotiem latviešu dizaineru un mākslinieku darbiem, Latvijā izgatavoto mēbeļu grupām. Pēc laika saskaņā A.Bisenieka projektu tapa arī Latvijas vēstniecības interjers Vašingtonā.
Iekšlietu ministrijas pasūtījumi un iepirkums deviņdesmito gadu beigās vēl nebija orientēts tikai uz zemāko cenu, punktus izvērtējumā varēja saņemt par ēku funkcionalitāti, estētiku, koptēlu, projektēšanas risinājumu un būvniecības izmaksām. Kāpēc šobrīd nevarētu darboties shēma, kas ir gan caurspīdīga, gan jēdzīga? Pēc 2000. gada ekspluatācijā tiek nodoti vairāki A.Bisenieka vadītajā arhitektu birojā izstrādātie projekti ar korporatīvās identitātes elementiem, kuriem projektēšanas pasūtījumi iegūti IeM organizētajā iepirkumos: Valsts Robežsardzes Piedrujas nodaļa un robežas pārejas punkta komplekss, Robežnieku nodaļas komplekss Krāslavas rajonā, Valsts Robežsardzes koledžas sporta komplekss Rēzeknē, Valsts Robežsardzes Lavošnieku nodaļas komplekss Balvu rajonā.
Aktuālie projekti Siguldā
Krīze ir nākusi tikai par labu, uzskata Armands Bisenieks, ļaujot vairāk iedziļināties projektos, nevis skriet vāveres ritenī. Pēdējos gados A.Bisenieka vadītā biroja izstrādātie piedāvājumi vinnējuši konkursus par projektēšanu vairākos iepirkumos dažādos Latvijas reģionos. Plāņu Saieta nams, Valkas - Valgas sporta halle, Siguldas stacijas un laukuma rekonstrukcijas un labiekārtojuma projekts. Iecerētais „Laimas” pulkstenis līdzās Siguldas stacijai būs tikpat atpazīstams kā dvīņu brālis Rīgā, bet tomēr pilnīgi atšķirīgs. A.Bisenieks: „Labā laikā korpusa ēna sekos saulei un funkcionēs kā saules pulkstenis. Mēs nevēlējāmies radīt klonu. Parunājāmies ar Mārtiņu Gillu, kuram ir lielisks hobijs – saules pulksteņi, uzzinot, ka pulksteņa korpuss jānovieto ieslīpi tādā leņķī, kādi ir Latvijas platuma grādi. Jā, „Laimas” pulkstenis Siguldā būs slīps, pasūtītājs – „Laima” - ir piekritis konceptam.”
Pienākumi LAS Ētikas komisijā
A.Bisenieks: „Līdz ar divvaldības ieviešanu LAS struktūrā – valde un padome – sēdēs miegs vairs nenāk. Iepriekš plašās valdes sēdes šķita tik pareizas, ka jutos mazliet lieks – labāk darīt ko citu. Šobrīd LAS ir pietiekami aktīva, tiesa gan, lietas nenotiek bieži un ar uguņošanu. Aicinātu visus, kas organizāciju uzskata par mazefektīvu, nākt ar iniciatīvu un rādīt, kā lietas darīt efektīvi. LAS nav draugu kompānija, bet atvērta sabiedriska organizācija visiem Latvijas arhitektiem.
Ētikas komisijā darbs jāveic delikāti. Kā džentlmeņiem. Iedziļinoties un tikai pēc tam veidojot spriedumu. Lepojos ar saviem kolēģiem, kas nežēlojot savu laiku, rūpīgi pēta iesniegto informāciju, nevis izsaka virspusēji emocionālus spriedumus. Ētikas komisijā izskatītais materiāls nenonāk ārpus komisijas, tas varētu notikt tikai rupju pārkāpumu gadījumos. Mēs sniedzam rekomendācijas, bet nekādā gadījumā nerisinām ar likumdošanu saistītus jautājumus, piemēram, vai projekts ir kvalitatīvs, utt. Komisijas uzmanības lokā ir jautājumi, kas saistīt ar interešu konfliktiem un savstarpējas arhitektu komunikācijas radītiem pārpratumiem.
Arhitekta sūtība ir pārstāvēt pirmkārt pasūtītāja un sabiedrības intereses, nevis būvfirmas vai ražotāja intereses. Arhitekts, tāpat kā advokāts, ārsts, ir pasūtītāja uzticības persona profesionālā, morālā, sociālā līmenī. Ja tā nav, tad kaut kas nav kārtībā.”
Tekstu sagatavoja Agrita Lūse
Foto un vizualizācijas: Armanda Bisenieka arhīvs (jubilejas atzīmēšana Tērvetē ar modernās pieccīņas disciplīnām, foto A.Meiers), AB ARCHITEKTI arhīvs (Siguldas stacijas laukuma rekonstrukcija, „Laimas” pulksteņa transformācija par saules pulksteni, Ledushalles Valkā interjers, Minhauzena krogs Duntē)
Papildus informācija: Armanda Bisenieka intervija portālā www.tvnet.lv, atskatoties uz LAS Gada skates 2010 norisi.
Diplomprojekts – modernās pieccīņas sporta komplekss
Aizraušanās ar sportu un arhitektūru A.Biseniekam sākās vienādi – trenējot tās iemaņas, kuras attiecīgās jomas autoritātes bija norādījušas kā nepietiekamas veiksmīgam startam. A.Bisenieks: „Ja nemācēja peldēt, par treniņiem modernajā pieccīņā varēja nesapņot. Vēlēšanās bija ļoti liela, vasarā iemācījos peldēt ... no grāmatas ... Rudenī tiku pieņemts un pavasarī kļuvu par čempionu trīscīņā savā vecuma grupā. Arī par zīmētprasmi nebiju pārliecināts. Iestājoties zīmēšanas kursos, saņēmu skarbu vērtējumu – par zīmēšanu saprašanas nav, bet acumērs ir labs, kas tika mīkstināts ar cerīgu atziņu, ka zīmēšanas iemaņas esot apgūstamas. Apguvu tādā līmenī, lai pēc gada sekmīgi iestātos RTU arhitektos. Uzsāktās studijas lika izvēlēties, sasniegumus gūt abās jomās – sportā un studijās - nebija iespējams, atteicos no sporta. Bet ne pavisam, turpināju citā formātā - mans pirmais paša laicīgi izdomātais projekts bija modernās pieccīņas sporta komplekss Jūrmalā, Lielupes krastā starp satiksmes un dzelzceļa tiltiem, ko izstrādāju diplomdarbā.”
Arhitekta Modra Ģelža darbnīcā
Armanda Bisenieka diplomdarba vadītājs bija Modris Ģelzis, pēc diploma saņemšanas jaunais arhitekts bija starp tiem trijiem laimīgajiem, kam bija ļauts strādāt metra darbnīcā. Zaiga Gaile, Andris Kronbergs un Armands Bisenieks tikai aicināti papildināt komandu, kurā radoši jau darbojās Juris Paegle, Vikors Valgums, Normunds Pavārs, Juris Ģertmanis, Egīls Bušs, Zane Kalinka Māris un Ināra Kārkliņa un citi. Arhitekts atminas pirmo projektēšanas uzdevumus: „Man uzticēja, kā biju pārliecināts, liela un nozīmīga projekta izstrādi - individuāli dzīvojamo kvartālu ar sabiedrisko centru Ventspilī Ventas krastā. Uz vispārējā fona sajutos kā izredzētais un, kamēr kolēģi baudīja vasaras atvaļinājumu, es brīvdienās no dzīves vietas Jūrmalā braucu uz darbu. Protams, projektam nebija lemta realizācija, lai gan gadu gaitā pie tā nācās vēl reizi atgriezties.
Viens no tā laika projektiem, ar kuru pamatoti lepojos un kuru arī uzbūvēja, bija DOSAAF autoskolas kopmītnes Rīgā, Krasta ielā. Ieplānoju tiem laikiem augsta komforta apstākļus, apvienojot blokos 4 mini dzīvokļus un ēkas vidusdaļā atvēlot vietu publiskajām telpām.
Nostrādājot 9 gadus „Pilsētprojektā” tika realizēti lielāki un mazāki projekti, bet ne īpaši atzīmējami – tās bija pārbūves, tipveida projekti, vēl šis tas. Bija kaut kas jāmaina, bet pārmaiņas mani atrada pašas.”
Galvenais arhitekts mēbeļu ražošanas apvienībā „Gauja”
Padomju laikos zinātniskās un ražošanas apvienība „Gauja” bija pazīstama kā sērijveida, viesnīcu un eksportam domāto mēbeļu projektētājs un eksperimentālo paraugu izgatavotājs. „Gaujai” bija laba slava visā Padomju Savienībā, par darba trūkumu nebija jāsūdzas, par zināmu rutīnu gan. Armands Bisenieks saņēma aicinājumu ieņemt galvenā arhitekta vietu ar daudzpusīgiem radošiem un administratīviem pienākumiem: „Tam, ka gandrīz nebiju projektējis mēbeles, "Gaujas"vadītāji nepiešķira nekādu nozīmi. Pieņēmis vilinošo piedāvājumu, sāku iegādāties un rūpīgi studēt mēbeļu stilu un projektēšanas vēstures grāmatas. Mans pirmais mēbeļu projekts sākās ar startu pavasara ikgadējā mēbeļu izstādē Mežaparkā un Pēterbaznīcā. Tā vietā, lai izvietotu ekspozīcijā mēbeles bez konteksta, izstādīšanai Pēterbaznīcā liku izgatavot 119. dzīvokļu sērijas maketu mērogā 1:1 un nokomplektēju interjera dizaina paraugu, piemērojot uzlabotus, pārprojektētus sērijveida izstrādājumus un speciāli uzprojektējot priekšnama iekārtu un saliekamu galdu. Vissavienības mēbeļu skatē Maskavā, kur nosūtītājām ekspozīciju pēc izstādes Rīgā, tā saņēma godalgu, saliekamais galdiņš – zelta medaļu, godalgota tika arī virtuves iekārta. Ekspozīcija paceļoja arī pa Eiropas mēbeļu mesēm. Domāju, ka veiksmes pamatā bija spēja ieklausīties jautājumā un meklēt atbildi kontekstā. „Gaujā” nostrādāju 6 gadus.”
Dizaina fonds un pieredze Vācijā
Astoņdesmito gadu beigās (XX gs) tiek nodibināta Latvijas Dizaineru savienība un arhitekts Armands Bisenieks kļūst par Dizaina fonda priekšsēdētāju ar uzdevumu gādāt finansu līdzekļus radošās savienības aktivitātēm, kas pāris gadus tiek darīts, paralēli strādājot arī privātpraksē. A.Bisenieks: „Mana arhitektūras studija pamazām tika iekārtota vienā no tagadējā Berga Bazāra ēkām bēniņu stāvā. Daudzus remonta darbus veicu arī pats saviem spēkiem, nesu cementa maisus piektajā stāvā, remontēju apledojušu jumtu.
Dizaineru savienībai tika piedāvāti vairāki pieredzes apmaiņas braucieni, vienā no tiem devos uz Vāciju un izmantoju iespēju strādāt mēbeļu projektēšanas un interjera dizaina birojā. Firmas atpazīstamība, komunikācija – tolaik pie mums vēl neapgūta zināšanu pasaule un jēdzieni, ar tiem nepastarpināti varēju iepazīties Vācijā. Noskatīto eleganto vadības un darbinieku komunikāciju ar vislabākajiem nodomiem centos izmantot savā birojā, pieņemot, ja darbinieki neko nejautā, tad viņām uzdevums ir skaidrs. Tomēr pieņēmums dažkārt izrādījās kļūdains, jo neapzinājos, ka maniem darbiniekiem nav pietiekošas pieredzes. Nācās labot savu alošanos un saspringtos brīžos, ja to prasīja darbu nodošanas termiņi, divu nedēļu darbu iespēt divās dienās. Noderēja pieccīņā gūtais rūdījums. Bet tomēr tas nav labas vadības stila piemērs - darbi jāplāno un jāveic savlaicīgi.”
Ideja par jaunu „Latvijas Bankas” ēku
Deviņdesmito gadu vidū satiekot vienā no pārlidojumiem ilgstošu „Volkswagen” stratēģijas vadītāju Bruno Rubesu un uzzinot par pensionēšanos, Einārs Repša aicina B.Rubesu kļūt par „Latvijas Bankas” padomes dalībnieku un organizēt jaunas, pasaules līmeņa ēkas projektēšanu, jo esošā bankas mītnes vieta (cara laikos būvētā ēka Valdemāra ielā 2 a) nespēj pildīt pamatfunkcijas, no kurām viena ir droša valsts naudas glabātuve. Par konsultantiem B.Rubess uzaicina arhitektus Gunāru Birkertu (ASV) un Uldi Gustavu (Kanāda), piedāvājot arhitektam Armandam Biseniekam kļūt par savu vietnieku Ēku komitejā. A.Bisenieka pirmais uzdevums ir iesniegt to Latvijas arhitektu biroju sarakstu, kuriem būtu pa spēkam izstrādāt modernas bankas ēkas skiču projektu. Saraksts tiek sastādīts, galvenokārt iekļaujot arhitektus, kuri savulaik izgājuši Modra Ģelža skolu. Latvijas Bankas padome pieņem lēmumu sadarboties ar arhitekta A.Kronberga vadīto biroju „Arhis” un arhitektu Ināras un Māra Kārkliņu vadīto biroju „Forma”.
A.Bisenieks: „Beznosacījumu vēlēšanās piepildās. Ja mēbeļu apvienībā „Gauja” iepazinu lokālu administrēšanas darbu, tad „Latvijas Bankā” varēju pamācīties kā tiek administrēti projekti pasaules līmenī, ko jau sen vēlējos. Redzēju, kā vienā mirklī B.Rubess atteicās no kompetenta un plaši zināma Šveices projektēšanas biroja pakalpojumiem, jo projektēšanas izmaksu tāme jaunajai bankas ēkai ar miljoniem lielu budžetu bija iesniegta ar matemātisku kļūdu kopsavilkumā. Tika sākta jaunas, starptautiskas projektēšanas komandas komplektēšana un tehniskā projekta izstrāde. Pateicoties tām pūlēm, kas tika ieguldītas projektēšanā, ēku bija iespējams uzbūvēt par pāris miljoniem lētāk, kā sākotnēji tika prognozēts. Kad sākās „Latvijas Bankas” jaunās ēkas būvniecība Pārdaugavā, atstāju amatu un nodevos savai privātpraksei un individuālo pasūtījumu izpildei.”
Vēstniecība Berlīnē un Austrumu robežas apgūšana
Berlīnē Latvijas vēstniecība rekonstruētā villā durvis vēra 2000. gadā, atklāšanā prominences atzinīgus vārdus veltīja telpu iekārtojumam, pie kura bija strādājis arhitekts Armands Bisenieks. Ar simboliski apmaksātu projektēšanas darbu, bija rasts veids, kā ar dabīgo marmoru pārbagātajā villā ienest latvisko identitāti. To galvenokārt ieviesa ar korekti izvietotiem latviešu dizaineru un mākslinieku darbiem, Latvijā izgatavoto mēbeļu grupām. Pēc laika saskaņā A.Bisenieka projektu tapa arī Latvijas vēstniecības interjers Vašingtonā.
Iekšlietu ministrijas pasūtījumi un iepirkums deviņdesmito gadu beigās vēl nebija orientēts tikai uz zemāko cenu, punktus izvērtējumā varēja saņemt par ēku funkcionalitāti, estētiku, koptēlu, projektēšanas risinājumu un būvniecības izmaksām. Kāpēc šobrīd nevarētu darboties shēma, kas ir gan caurspīdīga, gan jēdzīga? Pēc 2000. gada ekspluatācijā tiek nodoti vairāki A.Bisenieka vadītajā arhitektu birojā izstrādātie projekti ar korporatīvās identitātes elementiem, kuriem projektēšanas pasūtījumi iegūti IeM organizētajā iepirkumos: Valsts Robežsardzes Piedrujas nodaļa un robežas pārejas punkta komplekss, Robežnieku nodaļas komplekss Krāslavas rajonā, Valsts Robežsardzes koledžas sporta komplekss Rēzeknē, Valsts Robežsardzes Lavošnieku nodaļas komplekss Balvu rajonā.
Aktuālie projekti Siguldā
Krīze ir nākusi tikai par labu, uzskata Armands Bisenieks, ļaujot vairāk iedziļināties projektos, nevis skriet vāveres ritenī. Pēdējos gados A.Bisenieka vadītā biroja izstrādātie piedāvājumi vinnējuši konkursus par projektēšanu vairākos iepirkumos dažādos Latvijas reģionos. Plāņu Saieta nams, Valkas - Valgas sporta halle, Siguldas stacijas un laukuma rekonstrukcijas un labiekārtojuma projekts. Iecerētais „Laimas” pulkstenis līdzās Siguldas stacijai būs tikpat atpazīstams kā dvīņu brālis Rīgā, bet tomēr pilnīgi atšķirīgs. A.Bisenieks: „Labā laikā korpusa ēna sekos saulei un funkcionēs kā saules pulkstenis. Mēs nevēlējāmies radīt klonu. Parunājāmies ar Mārtiņu Gillu, kuram ir lielisks hobijs – saules pulksteņi, uzzinot, ka pulksteņa korpuss jānovieto ieslīpi tādā leņķī, kādi ir Latvijas platuma grādi. Jā, „Laimas” pulkstenis Siguldā būs slīps, pasūtītājs – „Laima” - ir piekritis konceptam.”
Pienākumi LAS Ētikas komisijā
A.Bisenieks: „Līdz ar divvaldības ieviešanu LAS struktūrā – valde un padome – sēdēs miegs vairs nenāk. Iepriekš plašās valdes sēdes šķita tik pareizas, ka jutos mazliet lieks – labāk darīt ko citu. Šobrīd LAS ir pietiekami aktīva, tiesa gan, lietas nenotiek bieži un ar uguņošanu. Aicinātu visus, kas organizāciju uzskata par mazefektīvu, nākt ar iniciatīvu un rādīt, kā lietas darīt efektīvi. LAS nav draugu kompānija, bet atvērta sabiedriska organizācija visiem Latvijas arhitektiem.
Ētikas komisijā darbs jāveic delikāti. Kā džentlmeņiem. Iedziļinoties un tikai pēc tam veidojot spriedumu. Lepojos ar saviem kolēģiem, kas nežēlojot savu laiku, rūpīgi pēta iesniegto informāciju, nevis izsaka virspusēji emocionālus spriedumus. Ētikas komisijā izskatītais materiāls nenonāk ārpus komisijas, tas varētu notikt tikai rupju pārkāpumu gadījumos. Mēs sniedzam rekomendācijas, bet nekādā gadījumā nerisinām ar likumdošanu saistītus jautājumus, piemēram, vai projekts ir kvalitatīvs, utt. Komisijas uzmanības lokā ir jautājumi, kas saistīt ar interešu konfliktiem un savstarpējas arhitektu komunikācijas radītiem pārpratumiem.
Arhitekta sūtība ir pārstāvēt pirmkārt pasūtītāja un sabiedrības intereses, nevis būvfirmas vai ražotāja intereses. Arhitekts, tāpat kā advokāts, ārsts, ir pasūtītāja uzticības persona profesionālā, morālā, sociālā līmenī. Ja tā nav, tad kaut kas nav kārtībā.”
Tekstu sagatavoja Agrita Lūse
Foto un vizualizācijas: Armanda Bisenieka arhīvs (jubilejas atzīmēšana Tērvetē ar modernās pieccīņas disciplīnām, foto A.Meiers), AB ARCHITEKTI arhīvs (Siguldas stacijas laukuma rekonstrukcija, „Laimas” pulksteņa transformācija par saules pulksteni, Ledushalles Valkā interjers, Minhauzena krogs Duntē)
Papildus informācija: Armanda Bisenieka intervija portālā www.tvnet.lv, atskatoties uz LAS Gada skates 2010 norisi.
Komentāri:
Pievienot komentāru
KALENDĀRS
Gada skate 2011
2012-05-18
Seminārs GOTISKO OBJEKTU RESTAURĀCIJAS ĪPATNĪBAS
Seminārs notiks Arhitektu namā 30.maijā plkst. 14:00. Plašāka informācija šeit.
2012-05-16
ROCAD arhitektūras un dizaina konference
2012-05-11
M.Staņas kapavietas labiekārtojuma konkursa darbu izstāde
No 10. maija "Arhitektu nama" pagrabstāva izstāžu zālē aplūkojama arhitektes Martas Staņas kapavietas labiekārtojuma konkursa darbu izstāde. Darba dienās no 10.00-18.00. Vairāk šeit.
2012-05-07
Atskatoties uz LAS 19. kongresa norisi
Kongresa norise, runātāju teiktais protokolā, balsošanas rezultāti, jaunais Padomes, Revīzijas un Ētika komisijas sastāvs lejuplādējami šeit.
2012-05-03
Izstāde VECPIEBALGAS BAZNĪCAS ATJAUNOŠANA
Ausmas Skujiņas izstāde "Vecpiebalgas baznīcas atjaunošana" apskatāma "Arhitektu namā" tā dēvētajā kafejnīcā. Stāsts skicēs, rasējumos, fotoattēlos par baznīcas atjaunošanas gaitu. Izstāde aplūkojama līdz jūnija sākumam.
2012-03-09
Konference Arhitektūra un disidentisma paradokss
Architectural Humanities Assocuation (AHRA) rīkotā konference Londonā notiks no 2012. gada 15. - 17. novembrim. Tēma: "Arhitektūra un disidentisma paradokss". Iespēja pieteikties un vairāk informācijas šeit.
2012-02-11
ROCAD arhitektūras un dizaina konference
2012-01-03
LAS bibliotēka
Bibliotēka atvērta otrdien, ceturtdien no 14.-18.00 Arhitektu namā, Torņa ielā 11.
2012-01-03
Arhitektu datu bāzes pilnveidošana
Šobrīd ir izveidoti priekšnoteikumi LAS lapas sadaļas ARHITEKTI LATVIJĀ piepildīšanai ar tur paredzēto informāciju. Minētā sadaļa ir paredzēta kā datu bāze ar informāciju par individuāliem arhitektiem un arhitektu birojiem, kas praktizē Latvijā, kā arī arhitektiem, kuru darbības joma nav praktiskā projektēšana, bet kuri strādā zinātnisko, izglītības vai administratīvo darbu. Plašāk uzrunā
2012-01-02
LAS notikumu hronikas
Apkopotas hronoloģiskā kārtībā sadaļā Par mums/LAS notikumu hronikas.
Aktuāli
