LAS diskusiju sērija ” Diskusijas par Rīgas attīstības plānu”
Trešā diskusija
 2009.g. ___________
Latvijas Arhitektu savienība
Torņa iela 11, Rīga
 
Tēmas
Transports
Prezentācijas:
Andis Kublačovs
Elmārs Daniševskis
Viktors Valgums
Diskusijā piedalās: arhitekti, RDPAD speciālisti, plānotāji.
Diskusijas vadītājs Egons Bērziņš
 
Ievads
Egons. Bērziņš. Tēmas pieteikums.

Andis Kublačovs. Prezentācija „Adekvāta maģistrālo ielu tīkla loma ilgtspējīgai pilsētas attīstībai – Rīgas Ziemeļu transporta koridora piemērs”. 
Rīgas problemātika: maģistrālā ielu tīkla fragmentārisms.
Analizētas līdzīgu pilsētu (Amsterdama, Kopenhāgena u.c.) situācija (ielu tīkla blīvums, pieredze transporta risinājumos).
Secinājums attiecībā uz Rīgas situāciju: ar sabiedriskā transporta sistēmas uzlabojumiem vien bez jaunas infrastruktūras sastrēgumu problēmas neatrisinās.
Galvenās problēmvietas  Rīgā:  Daugavas tilti un dzelzceļa šķērsojumu vietas. Maģistrālās ielas ieved centrā !?
Analizēta ietekme (gaisa piesāŗnojums u.tml.).
Meklējumi risinājumam: ideālā nākotnes shēma.
Tuvākā laika prioritātes – savienot vismaz A maģistrāli un izbūvēt Z šķērsojumu.
Salīdzināta statistika- tiltu šķērsošana 2007.g., 2031.g.;
Faber Mansel 2008.gada pieņēmumi.
 
Z šķērsojuma raksturs: pilsētā integrēts apvedceļš, ar atļauto transporta kustības ātrumu 110 km/st.
4 joslas katrā virzienā;
 
Jautājums: kāpēc veloceliņš  netiek paredzēts?
- Nesavietojams ar ielas kategoriju
Jautājums:
Kāda ir citu pilsētu pieredze? Kādiem laika periodiem tiek plānots?
- Rietumeiropa -  ~40 gadi;
Jautājums - vai mums ir 5 gadu plāns?
- Mums ir 7 gadi programmēšana.
Diskusija par teritoriju rezervēšanas problemātiku (pieminot Dienvidu tilta izbūves problemātiku, kur šobrīd ir konflikti Mārupes pagasta pusē, kur savlaicīgi nav ierezervētas zemes).
 

2. Elmārs Daniševskis. Par Pierīgas  mobilitātes plāna izstrādes norisēm

 
Izstrādes stadijā. Pamatojums ES finansējuma piesaistei.
Galvenā interese: iegūt kvalitatīvu  situācijas analīzi.
 
3 daļas:
-  pētījums 30 gadu perspektīvai
-  pētījums 15 gadu perspektīvai
- konkrēta 6 tuvāko gadu rīcības programma
 
Līdz 2010.g. septembrim ārzemju konsultanti  strādā savrupi.  Šobrīd Latvijas puses konsultanti ir iesaistīti tikai atsevišķu jautājumu komentēšanai. Marta beigās būs pirmais ziņojums.
 
Konstatētais uz šo brīdi:
Rīgas nozīmība. Primāri tās ietekme kā darbavietu ģeneratoram – kas pamato maģistrālo  ielu noslogojumu, Rīgas ievadu problemātiku.
Piemērs no pašvaldību aptaujas: Jelgavas pilsētas galvenā problēma satiksmes jomā  - ir iebraukšana Rīgā!?
Funkcijas”iznes” Rīgu ārpus tās administratīvajām robežām – saistībā ar atkritumu transportēšanu/deponēšanu, ūdensapgādi (ūdensņemšanas vietas atrodas ārpus Rīgas u.tml...)
 
Viedoklis par ostas kravu transporta problemātiku:
Galvenais virziens uz ostu – no A, pa Daugavas labo krastu. Iespējami ātrāk – pirms Rīgas kravu transportu aizvirzīt uz kreiso krastu. Ir dažādi viedokļi. Viens no tiem – bez Z šķērsojuma osta kreisajā krastā nevar attīstīties.
Elmāra piedāvājums: izskatīt arī alternatīvas – piemēram – kravu pārvirzīšana uz kreiso kratu pirms Rīga s un tad – caur Mārupi.
Izmantojot  jauno ieplānoto  maģistrālo ceļu D tilts – lidosta - no tā – caur Kleistu ielu  - tuvs savienojums
 
Viedokļi par dažādiem jautājumiem :
1) Ķīpsalas D gala attīstības risinājumu:
Elmārs neatbalsta vērienīgu transporta būvju nepieciešamību pilsētas centrā -  puse no dzīves vides  telpas aizņems satiksmes infrastruktūra; centrā nav vajadzīgi divlīmeņu mezgli. Tas nav pilsētas centra vides raksturs.
 
2) Hanzas šķērsojums:
Vai vajag tuneli? – izejas atrodas ļoti tālu „iekšzemē”. Labs variants centrā – zemais tilts ar vienkāršiem krustojumiem;
 
3) Idejas par Tērbatas ielas pārveidošanu par gājēju ielu. Ideja nav slikta. Šāds domas jau ir bijušas (Rubiks). No transporta speciālistu viedokļa izvērtējot alternatīvas – Barona iela vai Tērbatas iela – atšķirības nav (vērtējums - 4 balles; protams, abos gadījumos apkārtnē transporta slodze pieaug).
 
4) Dzelzceļa loma pilsētas transportā – kāpēc tas neintegrējas? Atbilde - apkārtnē ir mazapdzīvotas ekstensīvas ražošanas zonas; tālu no citiem sabiedriskā transporta veidiem/ maršrutiem. Perspektīva varētu būt sliežu transportam uz lidostu. Bet ar to praktiski neviens nenodarbojas(atbilde uz Ausmas Skujiņas jautājumu).
 
5) Jautājums – vai ir labi, ka Rīga aug?
Elmārs: Ja pilsēta grib būt stipra un dzīvotspējīga, ir jābūt cilvēkiem - iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem.
Artis Zvirgzdiņš – Atzinīgi vērtē Elmāra idejas – humāna vide. Jautājums – vai ir labi trīslīmeņu mezgli Z koridorā?
Elmārs – tas atbilst šī ceļa kategorijai un funkcijām; Dienvidu ievadam jābūt uz abiem mezgliem – Lubānas un Slāvu;

Viktors Valgums. Tēzes – kompaktas pilētas priekšrocības.3.1. Ilgtspējīga pilsētvide nav plašas zaļās teritorijas, bet iespējami intensīva apbūves struktūra, kas samazina infrastruktūras izmaksas un pārvietošanos.
Salīdzinot Rīgas un citu pilsētu apdzīvojuma blīvumu, Rīga ir skraji apbūvēta un apdzīvota. Kompaktas pilsētas veidošanas princips – nebūvēt neko tālāk par 500m no tramvaja; neattīstīt jaunas teritorijas; intensificēt centru (tajā ir daudz degradētu un nepietiekami attīstītu vietu). Apbūves noteikumos jāregulē nevis maksimālais apbūves blīvums, bet minimālais!
Vienkārša struktūrshēma – balstās uz multimodālu satiksmes koridoru: tramvajs / dzelzceļš. Koncentriska sistēma ar „stariem”; centrā – gājēju vide / gājēju prioritāte.
Kritika par Rīgas transporta shēmu – citām pilsētām (ostām, turklāt lielām), pietiek ar vienu apvedceļu. Jādzīvo ekonomiski.
 
3.2. „Rīgas gredzens” (arī Alise Pļaviņa).
Tēzes:
Rīgai traucē maģistrālo ielu tīkls; centrs ir pārblīvēts. Dzelzceļa loks – neizmantots – apkārtne ir mazattīstīta – šajā teritorijās / apkārtnē krass darbavietu un dzīvesvietu daudzuma kritums. Slikts sabiedriskā transporta nodrošinājums.
Kompakta pilsēta nozīmē - ~75cilv / ha, kurpretim Rīgā – 20 cilv. / ha. Problēma (?) ir arī iedzīvotāju skaita sarukšana.
Piedāvājums un aicinājums – koncentrēt apbūvi centrā – uz degradēto teritoriju rēķina.
Ideja: dzelzceļa loka telpas izmantošana – pašlaik tukšas teritorijas, bet ar lielu potenciālu.
Piedāvājums – multimodāls „Rīgas gredzens”:
Dzelzceļš;
Tramvajs;
Automašīnas;
Zaļā (lineārā) zona;
Maģistrālo inženierkomunikāciju koridors.
 
Integrē dažādus transporta veidus, optimizē infrastruktūras teritoriju lielumu un izmantošanu, iespējas izvietot arī solārās sistēmas.
 
Koridors šķērso Daugavu apmēram Z koridora vietā;
Tā ir iespēja iekļauties dzelzceļa joslā; neko nejaukt no esošās apbūves (struktūras);
www.rigasgredzens.lv
 
Alise Kļaviņa
Kas šajā projektā priecēs iedzīvotāju sirdis? Videa humanizēšana pilsētas centrā; lieliska iespēja – iela ir gatavs zaļās struktūras pamatelements;
Ielas tiek atslogotas; tās iespējams apzaļumot (joslu mazāk; samazina braucamo daļu); rada jaunus bulvārus;
jauni bulvāri (piemērs – Brīvības bulvāris ar vidusjoslu);
tā var padarīt jaukāku Tērbatas ielu, Krastmalu, Valdemāra ielā rodas iespēja izbūvēt veloceliņu.
Dzelzceļš turklāt pieder valstij – vienīgā patiesi lielā teritoriju rezerve.
 
Jautājumi:
Andis: kāpēc 2 sab. transporta veidus liek tieši blakus? – dzelzceļš / tramvajs. Kas notiek ar prāmju terminālu – pārvads pāri Daugavai.
 
Atbilde – Viktors – „smagais dzelzceļš un „vieglais – dažādi lietotāji; dažāds pieturvietu attālums un ātrums – divi vienā – Pierīgas apkalpošana un Iekšrīgas apkalpošana.
Pirmais ir jāpārceļ – tas nav vajadzīgs Vecrīgā.
 
Jautājums varbūt vajag tuneli:
Atbilde – nē, tā ir problēma – daudz dārgāka ekspluatācija. Plus – kur likt izrakto grunti... tā nav nekāds labais (celtniecības) materiāls kā Zviedrijā / Somijā.
Jaut. 500m zona – attālumu nepietiek centra sasniegšanai - ko nu?
Atb. Tam domātas radiālās līnijas, kas savienotas ar gredzenu.
Ivars Millers. Kā tramvajs šķērsos dzelzceļu? – tieši šīs problēmas dēļ no līdzīga piedāvājuma / risinājuma atteicās 2004.g.
Ausma Skujiņa. Kā šo projektu uzsākt? Kurā vietā?
Atbilde droši vien ar Daugavas šķērsojumu vai stacijas konceptuālo projektu.
Artis Zvirgzdiņš – cik garš ir gredzens?
Atbilde. 23km ( salīdzinājumam – Z koridors – 30km). Atšķirība – gredzens ir projekts pilsētai, nevis „garāmbraucējiem”, tranzītam.
Artis Zvirgzdiņš – būves ir ļoti augstas;  kā tās ierakstās apbūvē; kā izskatās un kā jūtas tuvējie iedzīvotāji?
V. Valgums: problemātisko mezglu (dzīvojamā apbūve) ir ļoti maz, teritorijas ir reti apbūvētas.
Egons Bērziņš – kur citviet šādus koridorus būvē; varbūt jau jauc nost?
V. Valgums – ir posmi Anglijā; Prāgā projektē līdzīgu struktūru; estakādes šur tur arī likvidē...
Bet Latvijas atšķirība ir tāda, ka mūsu satiksmes infrastruktūra nav vēl tādā līmenī kā citviet bija jau 50. / 60.gados.
Gvido Princis – komentārs – ja šāds projekts tiktu īstenots, vai tas mudinātu cilvēkus atgriezties pilsētā?
V.Valgums – tas ir tikai viens no pasākumu kompleksa, kas varētu ietekmēt situāciju / tendences, veicināt kompaktas pilsētas veidošanos.
Andis Kublačovs – Briseles centra transporta struktūra ir līdzīga; tas faktiski ir Z koridora 2.posms – vismaz daļēji.
V.Valgums – atšķirība – Z koridoram pilsētas centrālajā daļā ir tikai 2 pieslēgumi; kurpretim gredzenam – 9 / 10 pieslēgumi.  Ziemeļu koridors varētu tieši veicināt pilsētas izplešanos – „izplūšanu”, tā ir negatīva tendence.
Jaut. – kas ir tā sabiedrība, kas rada kompakto pilsētu?
V.Valgums – vēsturiski – ir laiki, kad cilvēki aiziet no pilsētas (centra), tad tendences maināt, viņi nāk atpakaļ (vai ir spiesti nākt)
Neils Balgalis – būvēt lielas transporta būves – tas ir anahronisms, iespējami un ir jāplāno inteliģenti risinājumi / inteliģentas sistēmas. ( SMS / navigācija / sabiedriskais transports/ satiksmes organizācijas risinājumi – piem., aizliegt transporta kustību svētdienās; ).
Egons Bērziņš – citāts – kapitālisms mazattīstītām valstīm uzspiež grandiozus infrastruktūras projektus, lai „sūknētu naudu”...
V.Valgums – haosā grūti operēt ar gudrām sistēmām; skaidrs, ka arī pēc 30 gadiem cilvēki brauks ar auto. Individuālā mobilitāte ir brīvība. Kustības aizliegumiem vēl nav īstais laiks; bet centrā vārētu noteikt maksu par iebraukšanu.
Neils Balgalis – ir jāskata individuāli risinājumi – ir, piemēram,  modeļi – autobuss „uz pasūtījumu”- piebrauc tur, kur ir izsaukts.
Egons Bērziņš – rezumē – labi, ka 2004.g. diplomdarbs ir vizualizēts – arī diskutējamās un varbūt bīstamās lietas un vietas.
Gatis Pāvils. Rīgas transporta modelī ir skatīti dažādi scenāriji. Secinājumi; 2025.g. gaidāmi lielāki sastrēgumi, ja orientējas uz sabiedrisko transportu un „mazajiem soļiem”; savukārt modelis rāda, ka satiksmes būves atrisina sastrēgumu problēmu ( varbūt neko citu...). Gredzens un Z koridors nav pretrunā; tiem vienkārši ir dažādi mērķi.
Ausma Skujiņa – vai nav iespējams likvidēs konfliktu starp gredzenu un Z koridoru.
V.Valgums – būtiskā atšķirība- gredzens iet pa esošu transporta teritoriju, kamēr Z koridors aizņem jaunas teritorijas – veicina jaunas lineāras pilsētas struktūras veidošanos.
Jautājums – kad sāksim būvēt pilsētas cilvēkiem
V.Valgums: mēs  jau tagad būvējam... vienīgi – novazātais ilgtspējības princips ir pārvērties par tukšu skaņu, jo vārdiem neseko darbi.
Edgars Treimanis: kompakta pilsēta ir laba kā princips un filozofija, bet diez vai pilnībā īstenojama praksē; tā bieži nesaskan ar cilvēku vēlmēm: 1) gribu skatītes uz mežu; 2) gribu visas ērtības un labus ceļus; Ierosinājums diskusijai - vai esošās iestrādnes risina problēmu – bez Z koridora vienalga būs vajadzīgi mazie / īstermiņa  risinājumi;
Kā skatītes uz pretrunu – ielu ceļu klasifikācija kategorijās un tai pašā laikā neatbilstošu pieslēgumu projektēšana tiem;
Vai gredzenā nav saliktas savstarpēji pretrunīgas lietas? Vai tas ir realizējams?
Elmārs Daniševskis – krustojumu bieži izbūvē par investora naudu – dzīve piespiež meklēt racionālus un īstenojamus risinājumu (ierobežojumi - sarkanās līnijas; zemes īpašnieki).
Egons Bērziņš: var apskatīti 3 stratēģiskās situācijas
Daugavgrīvas iela;
Tranzīts uz ostu;
Hanzas iela / šķērsojums
Elmārs Daniševskis – nevajag pazaudēt pēctecības principu; pilsēta aug ilgi; arī padomju gados ir būvēts un plānots – piemēram Dienvidu tilts. Ir īstais brīdi nevis būvēt Z tiltu, Bet pabeigt Dienvidu tiltu – tā būtu pēctecības ievērošana.
Sarkanās līnijas – tie ir garantētiu publiskās telpas koridori; slikti, ka bieži pilsētu „krāso” starp sarkanajām līnijām.
Edgars Bērziņš. Ir bijuši (teorētiski) dažādi pilsētu modeļi – radošā pilsēta, u.t.t. Dažas tēzes „strādā” praksē, bet citas paliet tikai teorijās.
Žēl, ka nav izdiskutēts jautājums par to, kādai būt Rīgai – monocentriskai vai policentriskai – tās ir ar transporta sistēmu tieši saistītas lietas.
Arī plānošanā redzama paaudžu problēma – kāpēc jaunie vecos nesaprot? Tāpēc, ka viņiem ir jāgūst sava pieredze, varbūt tas vārētu notikt ātrāk un vieglāk, kā iepriekšējām paaudzēm?
Plānošana – interešu un vajadzību līdzsvarošana. Jālīdzsvaro autobraucēja un kājām gājēja intereses. Līdzsvarošana – tā ir arī vēlēšanos un finansiālo iespēju sabalansēšana.
Projekti vērtējami kā futūristiski. Prezentācijas akcentā to labumus, bet ir arī trūkumi. Piemēram, jārunā ne tikai par iedzīvotāju blīvumu, bet arī par pilsētas un transporta sistēmas kapacitāti. Kas rada plūsmas – centrtiece ir lielāka par lokveida kustību.
Uģis Šēnbergs. Piemērs – Londonā dzīvokļa liela priekšrocība ir tā atrašanās vieta – kur no tā var ērti nokļūt. Ideja – jauno, bet nu jau ekonomiski panīkušo dzīvojamo kvartālu / teritoriju pievilcību varētu palielināt sabiedriskā transporta pieejamība – „pievilkt” tramvaju pie šo projektu teritorijām, lai pieaugtu pievilcība dzīvokļu pircēju acīs.
V.Valgums – laikam šādu principu neieviesīsim... Pilsēta eiropeiskā manierē ir attīstījusies apmēram līdz 14. gadam. Pēc tam tā līdz mūsu dienām pārvērtusies „perforētā pilsētā” ar caurumiem. Vai tie ir pilsētlauki?
Neils Balgalis.
Varbūt Rīgai ir (ir vajadzīgas) dažādas un ļoti atšķirīgas daļas – kompaktā; dārzu pilsēta, u.t.t. Nekustamā īpašuma tirgus stabilizējas tikai tagad.
Nākošajā diskusijā – vajadzētu pabeigt tēmu par policentrisku attīstību (policentrisks / mnocentrisks); nepieciešama saruna arī par plānošanas teorijām. Transports nav noteicošais elements pilsētā; ko darīt? – pabeigt sāktos projektus.
Egons Bērziņs. Nomale ir centra produkts. Tēma – Bolderāja pilnīgi noteikti var pasludināt „neatkarību” – kļūt par atsevišķu pilsētu / apdzīvotu vietu; un būt savveida sponsors Rīgai.
Bet – uz pilsētu, kam nav problēmu, tramvaju vilkt nav vajadzības (Uģis Šēnbergs kaut ko līdzīgu  teica.
Varbūt nākošajā reizē jāpaskicē – Google vidē?
Remarka – ideālie projekti izskatās labi, bet realitātē – visur jāsaduras ar zemes privātīpašumu.
Egons Bērziņš: labs piemērs – trase uz lidostu Mārupē – izplānota un īstenota.
 
Vai šīs ir nākošās tēmas?
Policentrisms
Transports
Ērta pilsēta.