Latvijas arhitektūras gada balvas apkārtraksts nr. 2
Pagājušajā nedēļā noslēdzās Latvijas arhitektūras gada balvas konkurss, kurš šogad tika rīkots 21. reizi. Pavisam konkursā tika iesniegts 51 darbs, no kuriem nacionālā žūrija izvirzīja 16 pusfinālistus. Savukārt starptautiskā žūrija noteica finālistus un balvu saņēmējus.
 
 
Finālisti

 
Villa Rota
 

Autori:
vēsturiski arhitekts
Eižens Laube;
rekonstrukcijas un
restaurācijas projekts –
SIA "Vincents"
 
Latvijas žūrijas komentārs
Vienmēr var vairāk, ne vienmēr tas ir īstais ceļš. Saglabāt, restaurēt, rekombinēt, reanimēt, pielāgot, iejaukties un papildināt. Atrast prieku procesā. Tas viss bija jūtams un redzams šajā E. Laubes 1926. gadā projektētajā ēkā, kura ir atgriezta dzīvē kā unikāla dāvana. Saikne ar pagātni ir nepārprotami jūtama, tikpat spēcīgi kā detaļu izstāstītais stāsts. 21. gs. pieskāriens ēku ir padarījis par arhitektūras ieguvumu ne tikai pilsētas, bet arī Eiropas mērogā. Žūrijas atzinība autoriem un pasūtītājiem par izvēlētās koncepcijas – vēsturiskā apjoma saglabāšanu – realizēšanu dzīvē. Ēka un tai piegulošais dārzs ir ieguvuši burvību, eleganci, netveramu vieglumu un jēgpilnas dzīves kvalitāti.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Brīnumaina pārvērtība no drupām par juvelierizstrādājumam līdzīgu, elegantu arhitektūras objektu tikai ar mīlestību un entuziasmu. Būtu labāk, un joprojām ir iespējams, rekonstruēt ne tikai māju, bet arī zemes gabalu vēsturiskajās robežās, pievēršot uzmanību saskanībai ar kaimiņu. Ieviesto arhitektonisko un arī tehnoloģisko izmaiņu parādīšana labāk palīdzētu gala rezultātam.


Autoru pieteikums šeit


 
LU Dabaszinātņu akadēmiskā
centra jaunbūve


Autori:
"Sestais stils" SIA,
ainavu arhitekte
Ingūna Rozentāle
Latvijas žūrijas komentārs
Dabaszinātnēm veltītā celtne ir pirmā no ēkam, kas uzcelta topošā LU kompleksa paspārnē. Tās kompozīcija saspēlē ar monumentāli dekoratīvo fasāžu risinājumu drosmīgi iezīmē universitātes apņēmību veidot mūsdienīgu studiju un pētniecisko vidi. Ēkas centrālā ass vērsta uz pakāpeniski attīstāmu publisko ārtelpu, kam nākotnē jākalpo par vienojošu, dinamisku elementu citādi retinātajā masīvā. Inovatīvs tehnoloģiju izmantojums, visai rotaļīgais centra interjers un mērķtiecīgi demokrātiskie dizaina elementi nodrošina gan funkcionālu vidi studējošajiem, gan modernus darba apstākļus akadēmiskajam personālam. Divi vestibili nodrošina plašas socializācijas, kā arī individuālās un grupu studiju telpas, kuras studētgribošie jau kāri izmanto teju 24 h diennaktī. Kaut gan pārsegtais iekšpagalms paver vilinošas iespējas, līdztekus plašajām kāpnēm, tiem savs pielietojums gan vēl jāsagaida. Līdz ar pilnveidotu satiksmes un piekļuves infrastruktūru jaunais LU centrs spers soli tuvāk tam, lai nostiprinātu Daugavas kreiso krastu kā galvaspilsētas akadēmisko mugurkaulu.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Studijām draudzīga telpa, saskanīga un konsekventa visā ēkā, ar interesantām un atmiņā paliekošām mazām platībām sēdēm un sarunām. Betona pusfabrikāta elementi, kas veido konstrukciju segumu ārpusē, varētu būt vairāk iesaistīti nesošās sistēmas darbā un kopējā arhitektūrā.


Autoru pieteikums šeit


 
Kado Karim
 
Autori:
"SZK un Partneri"

 
Latvijas žūrijas komentārs
Trīs ēku komplekss ir pilnīgi jauna interpretācija apartamentu ēku arhitektūrā. It sevišķi Jūrmalas pilsētvidē šis risinājums uzrunā ar svaigu ideju, atbilstošu mērogu un konteksta izpratni. Plūstošo formu saspēle ir kā nepārtraukta kustība, kura piesaista uzmanību, bet nav uzbāzīga. Lielākais pārsteigums un telpiskā kvalitāte ir iedziļinātais un proporcijās izsvērtais pagalms, kurš funkcionāli savieno visas ēkas. Ēka pārliecina ar arhitektoniskā tēla viengabalainību, detaļu un izvēlēto materiālu augsto kultūru.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Graciozs telpu komplekss, kas kā krāsoti akmeņi izvietots ap kopīgu pagalmu ar pārdomāti risinātām attiecībām starp dzīvokļiem. Daži pielietotie tehnoloģiskie risinājumi neatbilst standartam, uz kuru tiecas.


Autoru pieteikums šeit


 
"Adreses", TV raidījums
par arhitektūru


Autori:
Mārtiņš Ķibilds,
"VFS Films",
"Ziemeļu puse"

 
Latvijas žūrijas komentārs
„Adreses” šobrīd var uzskatīt par redzamāko arhitektūras un pilsētvides tematikai veltīto raidījumu. Raidījuma neformālais pasniegšanas veids iesaista plašākas iedzīvotāju grupas arhitektūras diskusijās, izceļot to ārā no nozares profesionāļiem domātajiem drukātajiem medijiem un interneta vietnēm. Uzteicama ir arī plašā un profesionālā komunikācija sociālajos tīklos. Ilgtermiņa attīstību varētu nodrošināt asprātīga arhitektūras kritiķa piesaiste.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Ļoti labs mēģinājums ieviest arhitektūru kā priekšmetu publiskai diskusijai. Būtu ieteicams iepazīstināt ar vairāk un dažādākiem skatījumiem. Nākotnē varētu būt interesanti tiešā sarunā konfrontēt dažāda veida ekspertus ar lietotājiem.


Autoru pieteikums šeit


 
 
Arhitektūras gada balvas laureāti

 
Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs
"Lielais dzintars"


Autors:
Folkers Gīnke
Latvijas žūrijas komentārs
Liepājnieki allaž ir dižojušies. Trīsvienības katedrāle, Sv. Annas altāris, pasaulē lielākās ērģeles, pašiem sava opera, Karosta. Un tad – teju 100 gadu kaut kāds panīkums. Līdz – te tā ir – torte pašā galda vidū – O! Citādi paplukušo Ostmalas kanāla panorāmu šī būve pārliecinoši pakārto ar lakoniski spēcīgu, skulpturālu un košu, vismaz Baltijas reģiona mērogā labi pamanāmu akcentu. Naktīs no iekšpuses izgaismota ēka kļūst par veselu kinētisku gaismas instalāciju, ko vērot, pat ja tevi neinteresē iekšā notiekošā mūzika. Dienā stiklotās fasādes savāc apkārtnes atspulgu citātus kolāžā, kas tomēr nepazaudē apjoma monumentālo viengabalainību.
Iekštelpu risinājumi gana netradicionāli, lai raisītu pretrunīgus viedokļus, gana spēcīgi, lai neatstātu vienaldzīgus. Kam asociācijas ar kuģi, kam ar Alpu kalniem, citam patoss, citam – haoss, bet galu galā visi nonāk pie galvenā – mūzikas zālē, kuras akustika ir nevainojama. Turklāt – ar dabiska izgaismojuma iespēju, kas šāda izmēra zālēs ir retums.
Diemžēl objekta iecere nav nobeigta, un tas ir jūtams, bet par otrās kārtas apjoma iespējamo būvi šodien neviens pat negrib pieminēt… Arī apkārtējās pilsētvides labiekārtojums tagad prasa citu kvalitāti. Bet tas jau ir cits stāsts.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Projekts parāda arhitekta, klienta un sabiedrības ieinteresētības ēkas izskatā vērtību par spīti loģistikas kavēkļiem. Ēka tika uzprojektēta desmit gadus atpakaļ, bet tā neizskatās novecojusi un piešķir vietai ikonisku apvienojošu jēgu. Tās platība un iekārtojums ir aicinošs dažāda veida izmantotājiem. Lai gan koncertzāles ir tehniski labi aprīkotas akustiskiem priekšnesumiem, telpiskā dizaina ziņā tām trūkst tās izsmalcinātības, kāda piemīt vestibila telpām, kuras ir bagātīgas un rotaļīgas.


Autoru pieteikums šeit

 
Dzintaru koncertzāle

Autori:
SIA "Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele", 
restaurācija Ināra Heinrihsone,
akustikas risinājumi Andris Zabrauskis, Gundars Kozlovskis
Latvijas žūrijas komentārs
Unikāla celtne pašā Jūrmalas centrā, kura ar rekonstruējamo apjomu kļūst vadoša visā Dzintaru koncertzāles kompleksā. Biroja „Jaunromāns un Ābele” veiktā ēkas pārbūve un restaurācija ir atdevusi līdz šim pilsētai trūkstošo kultūrdzīves sastāvdaļu izcilā kvalitātē. Autoru atturīgā elegance caurvijas visām ēkas daļām, kuras stilistiski un krāsu gammā ir atšķirīgas. Baltais ieejas mezgls definē ceļa sākumu, kurš tālāk ved caur foajē ar garderobēm uz akadēmiski restaurēto art deco zāli. Tas ir kā skaņdarbs no ievada līdz kulminācijai. To piedzīvot ir patiess prieks ne tikai arhitektūras ekspertiem, bet arī ikvienam apmeklētājam.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Projekts parāda lielo cieņu un rūpes par konkrētās kompleksa vietas vēsturisko apkārtni. Tai pat laikā tas ievieš ļoti niansētu materiālu valodu caur koku un akmeni, vedot skatītāju pa taku no gaismas uz tumsu un atpakaļ. Projekts būtu varējis būt mazāk strikts savā pieejā kultūras mantojumam, lai radītu vairāk atmiņā paliekošu tēlu un konceptuālāku saikni starp veco un jauno.


Autoru pieteikums šeit

 
Maltas vidusskolu rekonstrukcija

Autori:
SIA "SAALS"
Latvijas žūrijas komentārs
Ļoti vienkārša, skaidri nolasāma, bet vizuāli iedarbīga apjomu kompozīcijas ģeometrija un racionāla plānojuma struktūra, kas veiksmīgi apvieno jauno sporta zāles kompleksu ar „padomju” laikos būvētajiem un pēdējos gados renovētajiem/siltinātajiem skolas apjomiem, pārliecina par autoru spēju ieklausīties un izprast lietotāju vajadzības, kā arī iekļauties apkārtējā vidē. Jaunā apbūve, pielietojot asprātīgus un radošus apdares risinājumus, ir spilgts piemērs tam, ka arī spiedīga budžeta apstākļos ir iespējams radīt baudāmu arhitektūru. Sevišķi ir uzteicami veiksmīgie interjera risinājumi, kas radīti būvprojekta ietvaros, šai sadaļai neizstrādājot atsevišķu projektu (līdzekļu trūkuma dēļ).

Starptautiskās žūrijas komentārs
Neskatoties uz ierobežoto budžetu, arhitektam izdevies izveidot spēcīgu un atklātu ēku, kas kopumā strādā esošajā apjomā. Divu rūpniecisko materiālu – vienkārša koka rāmja un krāsainu sendviča paneļu – prasmīga izmantošana devusi skolai īpatnēju un atmiņā paliekošu fasādi. Minimālisma forma un tradicionālo materiālu izmantošana fasādēs rada iespaidīgu optisko efektu, atspoguļojot kustības un sporta ideju. Projekts iegūtu, ja rūpīgāk būtu strādāts pie interjera, konkrēti – pie mācību videi paredzētā.


Autoru pieteikums šeit
 
 
Arhitektūras gada balvas Grand Prix

 
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, restaurācija, jaunbūve

Autori:
"Processoffice", Andrius Skiezgelas Architecture, "Arhitektoniskās izpētes grupa"

Latvijas žūrijas komentārs
Muzeja jaunā piebūve ar Vilhelma Neimaņa 20. gadsimta sākuma arhitektūru savienota diskrēti un cieņpilni, reizē piedāvājot virkni telpisku piedzīvojumu: bēniņus ar elpu aizraujošu jumta konstrukciju, jumta terases un izstāžu zāles ar Rīgas panorāmas skatiem, pazemes ejas ar eksponētu muzeja arhīvu. Muzejs, kas līdz šim bija pagriezis muguru Esplanādes parkam, tagad pret to atveras ar jaunu publisku laukumu, kura padziļinātā "actiņa" ļauj ieskatīties pazemes izstāžu zālē un vilina ienākt muzejā cauri kafejnīcai. Ar atjaunoto monohromo fasāžu krāsojumu ēka ieguvusi majestātisku un laikmetīgu tēlu, bet iekštelpu tonalitāte atbrīvo vietu mākslai, arhitektūrai kļūstot par fonu. Atsevišķās vietās materiālu izvēle konfliktē ar muzeja un tā ārtelpas funkcionalitāti, bet jācer, ka šīs kļūdas tuvākajā nākotnē tiks izlabotas.

Starptautiskās žūrijas komentārs
Paplašinātā senā ēka ir padarīta mūsdienīga, atdzīvinot tās sen aizmirstos elementus un vienlaikus saglabājot tās vēsturisko kodolu. Bēniņu un tehniskā pagraba telpu izmantošana ir ne vien funkcionāla un pragmatiska, bet arī simboliska, akcentējot kultūras nepārtrauktību, kas muzejam ir īpaši svarīgi. Veids, kādā iekārtotas jaunās telpas un detaļas, dara ceļu caur atjaunoto muzeju vieglāku – zeltītā kāpņutelpa norāda uz jauno pazemes telpu, baltās kāpnes ved uz baltajām zālēm un jumta terasēm. Arhitektoniskais materiālu lietojums ir ļoti pārdomāts un pieskaņots ēkai. Tas netiešā, niansētā veidā sasaucas ne vien ar esošo estētiku, bet arī ar Ziemeļeiropas tradīcijām stikla, koka un akmens izmantošanā, ar visu tajos ietverto vēsturi un atmiņām.

Autoru pieteikums šeit
 
Latvijas Arhitektu savienība
Torņa iela 11, Rīga, LV-1050
latarh@latarh.lv 
latarh.lv

facebook.com/latarh