|
|
|
|
Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs
"Lielais dzintars"
Autors:
Folkers Gīnke
|
|
|
Latvijas žūrijas komentārs
Liepājnieki allaž ir dižojušies. Trīsvienības katedrāle, Sv. Annas altāris, pasaulē lielākās ērģeles, pašiem sava opera, Karosta. Un tad – teju 100 gadu kaut kāds panīkums. Līdz – te tā ir – torte pašā galda vidū – O! Citādi paplukušo Ostmalas kanāla panorāmu šī būve pārliecinoši pakārto ar lakoniski spēcīgu, skulpturālu un košu, vismaz Baltijas reģiona mērogā labi pamanāmu akcentu. Naktīs no iekšpuses izgaismota ēka kļūst par veselu kinētisku gaismas instalāciju, ko vērot, pat ja tevi neinteresē iekšā notiekošā mūzika. Dienā stiklotās fasādes savāc apkārtnes atspulgu citātus kolāžā, kas tomēr nepazaudē apjoma monumentālo viengabalainību.
Iekštelpu risinājumi gana netradicionāli, lai raisītu pretrunīgus viedokļus, gana spēcīgi, lai neatstātu vienaldzīgus. Kam asociācijas ar kuģi, kam ar Alpu kalniem, citam patoss, citam – haoss, bet galu galā visi nonāk pie galvenā – mūzikas zālē, kuras akustika ir nevainojama. Turklāt – ar dabiska izgaismojuma iespēju, kas šāda izmēra zālēs ir retums.
Diemžēl objekta iecere nav nobeigta, un tas ir jūtams, bet par otrās kārtas apjoma iespējamo būvi šodien neviens pat negrib pieminēt… Arī apkārtējās pilsētvides labiekārtojums tagad prasa citu kvalitāti. Bet tas jau ir cits stāsts.
Starptautiskās žūrijas komentārs
Projekts parāda arhitekta, klienta un sabiedrības ieinteresētības ēkas izskatā vērtību par spīti loģistikas kavēkļiem. Ēka tika uzprojektēta desmit gadus atpakaļ, bet tā neizskatās novecojusi un piešķir vietai ikonisku apvienojošu jēgu. Tās platība un iekārtojums ir aicinošs dažāda veida izmantotājiem. Lai gan koncertzāles ir tehniski labi aprīkotas akustiskiem priekšnesumiem, telpiskā dizaina ziņā tām trūkst tās izsmalcinātības, kāda piemīt vestibila telpām, kuras ir bagātīgas un rotaļīgas.
Autoru pieteikums šeit
|
|
Dzintaru koncertzāle
Autori:
SIA "Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele",
restaurācija Ināra Heinrihsone,
akustikas risinājumi Andris Zabrauskis, Gundars Kozlovskis
|
|
|
Latvijas žūrijas komentārs
Unikāla celtne pašā Jūrmalas centrā, kura ar rekonstruējamo apjomu kļūst vadoša visā Dzintaru koncertzāles kompleksā. Biroja „Jaunromāns un Ābele” veiktā ēkas pārbūve un restaurācija ir atdevusi līdz šim pilsētai trūkstošo kultūrdzīves sastāvdaļu izcilā kvalitātē. Autoru atturīgā elegance caurvijas visām ēkas daļām, kuras stilistiski un krāsu gammā ir atšķirīgas. Baltais ieejas mezgls definē ceļa sākumu, kurš tālāk ved caur foajē ar garderobēm uz akadēmiski restaurēto art deco zāli. Tas ir kā skaņdarbs no ievada līdz kulminācijai. To piedzīvot ir patiess prieks ne tikai arhitektūras ekspertiem, bet arī ikvienam apmeklētājam.
Starptautiskās žūrijas komentārs
Projekts parāda lielo cieņu un rūpes par konkrētās kompleksa vietas vēsturisko apkārtni. Tai pat laikā tas ievieš ļoti niansētu materiālu valodu caur koku un akmeni, vedot skatītāju pa taku no gaismas uz tumsu un atpakaļ. Projekts būtu varējis būt mazāk strikts savā pieejā kultūras mantojumam, lai radītu vairāk atmiņā paliekošu tēlu un konceptuālāku saikni starp veco un jauno.
Autoru pieteikums šeit
|
|
Maltas vidusskolu rekonstrukcija
Autori:
SIA "SAALS"
|
|
|
Latvijas žūrijas komentārs
Ļoti vienkārša, skaidri nolasāma, bet vizuāli iedarbīga apjomu kompozīcijas ģeometrija un racionāla plānojuma struktūra, kas veiksmīgi apvieno jauno sporta zāles kompleksu ar „padomju” laikos būvētajiem un pēdējos gados renovētajiem/siltinātajiem skolas apjomiem, pārliecina par autoru spēju ieklausīties un izprast lietotāju vajadzības, kā arī iekļauties apkārtējā vidē. Jaunā apbūve, pielietojot asprātīgus un radošus apdares risinājumus, ir spilgts piemērs tam, ka arī spiedīga budžeta apstākļos ir iespējams radīt baudāmu arhitektūru. Sevišķi ir uzteicami veiksmīgie interjera risinājumi, kas radīti būvprojekta ietvaros, šai sadaļai neizstrādājot atsevišķu projektu (līdzekļu trūkuma dēļ).
Starptautiskās žūrijas komentārs
Neskatoties uz ierobežoto budžetu, arhitektam izdevies izveidot spēcīgu un atklātu ēku, kas kopumā strādā esošajā apjomā. Divu rūpniecisko materiālu – vienkārša koka rāmja un krāsainu sendviča paneļu – prasmīga izmantošana devusi skolai īpatnēju un atmiņā paliekošu fasādi. Minimālisma forma un tradicionālo materiālu izmantošana fasādēs rada iespaidīgu optisko efektu, atspoguļojot kustības un sporta ideju. Projekts iegūtu, ja rūpīgāk būtu strādāts pie interjera, konkrēti – pie mācību videi paredzētā.
Autoru pieteikums šeit
|
|
Arhitektūras gada balvas Grand Prix
|
|
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, restaurācija, jaunbūve
Autori:
"Processoffice", Andrius Skiezgelas Architecture, "Arhitektoniskās izpētes grupa"
|
|
|
|
Latvijas žūrijas komentārs
Muzeja jaunā piebūve ar Vilhelma Neimaņa 20. gadsimta sākuma arhitektūru savienota diskrēti un cieņpilni, reizē piedāvājot virkni telpisku piedzīvojumu: bēniņus ar elpu aizraujošu jumta konstrukciju, jumta terases un izstāžu zāles ar Rīgas panorāmas skatiem, pazemes ejas ar eksponētu muzeja arhīvu. Muzejs, kas līdz šim bija pagriezis muguru Esplanādes parkam, tagad pret to atveras ar jaunu publisku laukumu, kura padziļinātā "actiņa" ļauj ieskatīties pazemes izstāžu zālē un vilina ienākt muzejā cauri kafejnīcai. Ar atjaunoto monohromo fasāžu krāsojumu ēka ieguvusi majestātisku un laikmetīgu tēlu, bet iekštelpu tonalitāte atbrīvo vietu mākslai, arhitektūrai kļūstot par fonu. Atsevišķās vietās materiālu izvēle konfliktē ar muzeja un tā ārtelpas funkcionalitāti, bet jācer, ka šīs kļūdas tuvākajā nākotnē tiks izlabotas.
Starptautiskās žūrijas komentārs
Paplašinātā senā ēka ir padarīta mūsdienīga, atdzīvinot tās sen aizmirstos elementus un vienlaikus saglabājot tās vēsturisko kodolu. Bēniņu un tehniskā pagraba telpu izmantošana ir ne vien funkcionāla un pragmatiska, bet arī simboliska, akcentējot kultūras nepārtrauktību, kas muzejam ir īpaši svarīgi. Veids, kādā iekārtotas jaunās telpas un detaļas, dara ceļu caur atjaunoto muzeju vieglāku – zeltītā kāpņutelpa norāda uz jauno pazemes telpu, baltās kāpnes ved uz baltajām zālēm un jumta terasēm. Arhitektoniskais materiālu lietojums ir ļoti pārdomāts un pieskaņots ēkai. Tas netiešā, niansētā veidā sasaucas ne vien ar esošo estētiku, bet arī ar Ziemeļeiropas tradīcijām stikla, koka un akmens izmantošanā, ar visu tajos ietverto vēsturi un atmiņām.
Autoru pieteikums šeit
|
|
|
|
|
|
|
|
|
