Pēdējā gada laikā LAS SC, izskatot dažāda veida sūdzības par arhitektiem, arvien biežāk saskaras ar divu veidu problēmām:
1. Arhitekti formāli paraksta projektus, kurus izstrādā nezināmas kvalifikācijas cilvēki nezināmu personu biznesam
Agri vai vēlu ar kādu no šādā “biznesā” ražotiem projektiem rodas problēmas, un LAS SC tiek iesniegta sūdzība, visbiežāk par kādām projekta nepilnībām. Skatot sūdzības, ir visai skaidri saskatāms pazīmju kopums, kas liecina, ka arhitekta vārdā strādā kāda personu grupa, savukārt viņš pats nekādu reālu profesionālo pakalpojumu nesniedz, tikai parakstās kā būvprojekta vadītājs un/vai arhitektūras daļas vadītājs.
LAS SC vērš uzmanību – gadījumā, ja nav konstatējami pierādījumi, ka arhitekts pats kontrolējis, vadījis vai tieši izpildījis darbus, par kuriem viņš parakstījies kā atbildīgā persona, sertifikātu var apturēt uz laiku no 3 mēnešiem līdz 10 gadiem.
Pierādījumus, ka darbi ir arhitekta kontrolēti, vadīti vai tieši izpildīti, var nodrošināt tikai pats arhitekts, jo tādi var būt tikai viņa rīcībā, nevis, piemēram, atrodami būvvaldē.
Jāpiemin, ka LAS SC nepieņem un nepieņems nekādu citu personu (piemēram, uzņēmuma, kurā arhitekts skaitās nodarbināts) skaidrojumus vai iesniegumus, jo SC uzrauga tikai un vienīgi sertificētu arhitektu, bet nevis uzņēmumu darbību. Tāpat netiks atzīts, ka arhitekts ir “kontrolējis, vadījis vai tieši izpildījis” darbus, pamatojoties uz skaidrojumu, ka “pārbaudīju, pirms parakstīju”.
Arhitekta profesionālais pakalpojums ir pastāvīga, regulāra, personiska iesaiste projekta izstrādē visās tā stadijās, kas iekļautas līgumā, tai skaitā personiski tiekoties ar pasūtītāju un projekta komandu, lai nodrošinātu profesionālā kompetencē balstītas konsultācijas un risinājumu izstrādi ikvienā pakalpojuma aspektā, un šo iesaisti ir jāvar pierādīt. Arhitekta paraksts uz projekta vai noslēgti līgumi nav šāds pierādījums.
2. Būvprojektu “izstrādājumi”, kas izskatās pēc būvprojektu rasējumu kopuma, taču nekā projektēta tur nav
Skatot gan sūdzības, gan arī prakses (jeb būvprojektu, kā to sauc Ekonomikas ministrija) padziļinātās pārbaudēs, LAS SC sastopas ar būvprojektiem, kas pēc ārējā izskata atbilst formālajām būvprojekta pazīmēm – ir rasējumi ar rakstlaukumiem, līnijām un piezīmēm, ir tehniskie apraksti specifikācijās, taču, iedziļinoties dokumentos, redzams, ka nav meklēts labākais, optimālākais pasūtītāja problēmas risinājums. Ir vienīgi “izstrādāti rasējumi”, kuros labākajā gadījumā ir tieši, burtiski un formāli izpildīti pasūtītāja uzdevumā dotie norādījumi, ir no kādiem paraugiem kompilētas piezīmes, specifikāciju un mezglu tehniskie apraksti. Taču bieži vien ne tikai ir apšaubāms, ka tas ir labākais risinājums konkrētajā gadījumā, bet pat ir skaidri redzams, ka šīs specifikācijas un mezgli ir pilnīgi neatbilstoši konkrētajam objektam. Šķiet, visbiežāk šādi “būvprojektu izstrādājumi” iet roku rokā ar pirmajā punktā aprakstīto problēmu, un bēdīgākais ir tas, ka šī parādība jo īpaši raksturīga publiskā iepirkuma objektiem. Var pat secināt, ka publiskajā iepirkumā ārpus metu konkursa projektiem sabiedrība par savu nodokļu naudu arhitekta pakalpojumu vispār nesaņem. LAS SC uzskata par nepieciešamu atgādināt, ka “projektēt” nozīmē – piedāvāt pasūtītāja izvēlei vairākus situācijai atbilstošus, izsvērtus, pamatotus risinājumus, kas vislabākajā veidā risina konkrēto problēmu.
Arhitektiem, kuri nodarbojas ar “būvprojektu izstrādājumu” tiražēšanu un formālu parakstīšanu, atgādinām – par visu, kas projektā sastrādāts, gan ar savu sertifikātu, gan krimināltiesiski atbildat jūs un tikai jūs.
CITĀTS NO KĀDA KOLĒĢA VĒSTULES, kurš mēģināja strādāt šādā “būvprojektu izstrādājumu” uzņēmumā. Ja situācija kādam liekas pazīstama, tad viņam ir pamats uztraukties par sava sertifikāta likteni.
“Biroja vadītāji (cilvēki, kuri labākajā gadījumā attālināti saistīti ar būvniecību un vispār neizprot arhitektūras radīšanas procesu kā tādu) rada pilnīgi nepareizu priekšstatu jaunākajiem arhitektiem (studentiem, tehniķiem, nupat RTU pabeigušajiem), ka BPV ir tikai formāls dokumentu parakstītājs un galvenais projekta radītājs un virzītājs ir tehniķis. Pilns birojs ar arhitektiem-tehniķiem, kuriem biroja vadītājs uztic izstrādāt projektu no nulles – dažiem nav ne RTU arhitektu, pat ne Celtniecības koledžas izglītības. Vadībai ir pārliecība par saviem darbiniekiem, ka jebkurš, kurš māk vilkt līnijas kādā no projektēšanas programmām, ir augstas kvalitātes speciālists, kurš var radīt to, ko vadība tālāk var pārdot pasūtītājam. Vienvārdsakot, arhitektūras kvalitāte vai vides konteksts nevienu neinteresē. Tehniķis ir pārliecināts, ka “uzvilktās līnijas” ir ģeniālas, un vadībai viss vienalga – ka tikai ātri un lēti.
Sertificētā arhitekta iniciatīva piedalīties projektu izstrādē tiek novērtēta negatīvi, traucējoši. Tāpat negatīvi tiek vērtēta projektu izskatīšana un labošana, jo tā var kavēt projektu pabeigšanu, kas projektu izstrādes budžetā (saskaņā ar zemāko cenu) netiek ierēķināta. Nemaz nerunājot par projektēšanas procesu kā tādu – meklēt labāko risinājumu, izstrādājot vairākas skices plānojumiem, fasādēm. Absolūti neprofesionāla pieeja pie projektu izstrādes tiek pasniegta kā augsts profesionālisms. Tas šokē. Sertificētais arhitekts kantorī ir tikai priekš projektu parakstīšanas (birojā vienlaicīgi top 10 un vairāk projekti, un reāli uz šo projektu daudzumu prasītos vismaz 3 sertificēti arhitekti). Bieži vien informāciju par kādu projektu, kurš top birojā, varēja uzzināt dienā, kad to atnes uz parakstīšanu. Tā ir vadības pilnīga pārliecība par to, ka “BP vadītāja” sertifikāts ir tikai brīnumpapīrītis – kuram tas pieder, tas uzliek gala parakstu (jo projektu ir izstrādājuši savas firmas darbinieki – tātad kompetenti speciālisti, un projektā viss ir labi). Arī tas šokē, jo sertifikāts ietver milzīgu atbildību!”
08.07.2020.
