"ArhiDOMAS" par arhitekta radošā darba metodiku — atskats

20. februārī notika kārtējais neformālo diskusiju vakars "ArhiDOMAS", veltot to arhitektu radošajām metodēm un principiem, kas formē mūsdienu arhitektūras valodu. Zemāk lasāms pasākuma oratora, arhitekta Ingurda Lazdiņa un Latvijas Arhitektu savienības prezidenta Artūra Lapiņa sagatavotais atskats uz vakara gaitā runāto.

Orators Ingurds Lazdiņš prezentēja vismaz sešus apjomu formālās kompozīcijas principus (nobīdītas ailu asis, redeļu režģus, "shoebox" konceptu, vienu otram pārbīdītus stāvu apjomus) un to izmantošanu kombinācijās, dēvējot tos par "rastriem" — arhitekta darba instrumentiem, kuri var tikt pielietoti katrs atsevišķi vai vairāki reizē. Arī tādi formveides paņēmieni kā dabai tuvo formu ģenerēšana arhitektūrā, fasādes "skinu" arhitektūra u.c. Šie principi ilustrē dažādas pieejas arhitektūras formu veidošanā, ko var raksturot arī ar vārdiem "metode", "instrumentārijs", "rīki", "paņēmieni" vai arī kā arhitekta individuālo stilu jeb rokrakstu.
Diskusijas gaitā domas ilustrēšanai tika salīdzinātas divu arhitektu pieejas — vācieša Jirgena Maiera (Jürgen Mayer) pieeja pretstatā amerikāņa Ričarda Meiera (Richard Meier) darbiem, uzsverot, kā katrs arhitekts savā darbā izvēlējies pielietot atšķirīgus principus.
Oponents Uldis Lukševics savukārt uzsvēra, ka, viņaprāt, formveide ir sekundāra, akcentējot diskusijas procesu komandā, konkursu nozīmi un skaidrības nepieciešamību projektēšanas procesā. Andis Sīlis pievienojās, norādot, ka arhitektūra ir domāšana. Viņš salīdzināja "kreisi neomarksistisku" domāšanas veidu, uzskaitot oglekļa pēdu, un liberālu, kas spēj radīt iedvesmojošus objektus. Tie nereti kļūst par tūrisma atrakcijām, piemēram, Frenka Gerija (Frank Gehry) zināmā muzeja ēka Bilbao, tā pozitīvi iedarbojoties uz sabiedrību un piesaistot cilvēkus.
Diskusijā atklājās plašs viedokļu spektrs, uzsverot, ka, salīdzinot ar pagātni, mūsdienu arhitektiem ir gandrīz bezgalīgas iespējas. Tika secināts, ka tieši principu un metožu izvēle nosaka arhitekta risinājumu kopumu un definē arhitektūras ietekmi uz vidi un sabiedrību. Diskusija skāra arī pilsētbūvniecības jautājumus, salīdzinot dažādas pieejas pilsētvides veidošanā un to ietekmi uz sabiedrību, tā sniedzot plašāku skatījumu uz arhitektūras un arhitekta lomu mūsdienu pasaulē.