Biedrība Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir vienīgā profesionālā arhitektu organizācija Latvijā un apvieno ap 390 biedru – profesionālu arhitektu. LAS dibināta 1924. gadā un tās mītnes vieta ir Rīgā, Torņa ielā 11, Arhitektu namā.
LAS galvenie darbības virzieni ir:
LAS darbību regulē biedrības Statūti un Ētikas kodekss.
Par LAS biedru var kļūt profesionāļi, kas ieguvuši arhitekta diplomu – 2. līmeņa augstāko izglītību arhitektūrā. Lai kļūtu par biedru, padomē jāiesniedz pretendenta pieteikums un saistītie pielikumi, rakstot uz [email protected], iesniedzot tos klātienē vai nosūtot pa pastu.
Biedriem ir tiesības piedalīties LAS pārvaldē, iesniegt priekšlikumus un paust viedokli par savienības darbību, kā arī piedalīties tās organizētajos pasākumos. Biedri ir tiesīgi iepazīties ar visu LAS institūciju lēmumiem, rīkojumiem un protokoliem, kā arī kandidēt padomes vēlēšanās. Biedru pienākums ir ievērot LAS statūtus un Arhitekta ētikas kodeksu, atbalstīt LAS mērķu īstenošanu, kā arī reizi gadā nomaksāt biedra naudu 120.00 EUR apmērā.
Biedru uzņemšanu regulē Nolikums par biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību. Ar biedrības sastāvu iespējams iepazīties LAS biedru sarakstā.
LAS veido tās biedru kopums. Augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce jeb kongress, kas tiek sasaukts reizi trīs gados. Kongresu starplaikā LAS lēmējinstitūcija ir padome, izpildinstitūcija – valde. Latvijas Arhitektu savienībā darbojas Ētikas un Revīzijas komisija, kā arī Sertificēšanas centrs.
Kongress
Valde sasauc kongresu ne retāk kā reizi trīs gados. Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi LAS biedri, un tas ir uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru. Kvoruma trūkuma gadījumā tiek sasaukts atkārtots kongress, kas ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz 2 biedri.
Kongress pieņem turpmāko LAS darbības programmu, veic grozījumus statūtos, ievēl un atsauc padomi, Revīzijas un Ētikas komisiju, apstiprina Arhitekta ētikas kodeksu, kā arī pieņem lēmumus par LAS struktūras izmaiņām, tās likvidēšanu vai reorganizāciju.
Uz kongresu tiek sagatavots buklets ar LAS darbības pārskatu pēdējos 3 gados. Kongresu bukleti pieejami arī uz vietas LAS.
Padome
Padome sastāv no 30 līdz 60 LAS biedriem, no kuriem daļu ievēl kongress, savukārt pārējos locekļus kooptē padome. Padome lēmumus pieņem ar balsojumu sēdēs, kas ir atklātas un tiek protokolētas. Sēžu protokoli ir pieejami visiem LAS biedriem. Padomes darbību regulē Padomes nolikums.
Padomē šobrīd darbojas: Juris Poga, Liene Adumāne-Vāvere, Brigita Bula, Gunta Grikmane, Oskars Vāvere, Gatis Didrihsons, Raimonds Saulītis, Vilnis Šlars, Daiga Dzedone, Viktors Valgums, Ilma Valdmane, Andris Kronbergs, Edgars Bērziņš, Juris Mitenbergs, Zanda Treimane, Sergejs Ņikiforovs, Rudolfs Dainis Šmits, Darja Ostapceva, Artis Zvirgzdiņš, Kārlis Lauders, Gints Sūna, Mārīte Brūze un Kaspars Avotiņš.
LAS prezidents
Prezidents ir LAS augstākā amatpersona, kuru ievēl padome. Prezidents pārstāv LAS saziņā ar sabiedrību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un ārvalstu organizācijām, paužot savienības nostāju jautājumos, kas skar profesionālo jomu un LAS darbības virzienus.
LAS prezidents šobrīd ir Artūrs Lapiņš ([email protected]). Padomes priekšsēdētāja vietnieki prezidijā ir Gunta Grikmane, Gatis Didrihsons, Juris Poga.
Valde
Valde sastāv no personām, kuru vairākums ir LAS biedri. Valdi un valdes priekšsēdētāju uz trīs gadu ilgu termiņu ievēl padome. Arī valdes sēdes ir atklātas, tiek protokolētas, un protokoli ir pieejami LAS biedriem. Valdes darbību regulē Valdes nolikums.
Valdē šobrīd darbojas:
Ētikas komisija
Ētikas komisija ir LAS institūcija, kas uzrauga Arhitekta ētikas kodeksa ievērošanu. Kodekss nosaka arhitekta rīcību un ētikas principus saskaņā ar Eiropas Arhitektu padomes un Eiropas Parlamenta norādījumiem. Komisija gan sekmē Arhitekta ētikas kodeksa ievērošanu LAS biedru un sertificēto arhitektu vidū, gan izskata jautājumus un sniedz atzinumus par iespējamiem tā pārkāpumiem. Ētikas komisijas darbību regulē Ētikas komisijas nolikums.
Ētikas komisijā šobrīd darbojas: Armands Bisenieks, Dainis Bērziņš, Linda Krūmiņa, Daiga Dzedone, Ilma Valdmane, Ingrīda Priedīte un Visvaldis Sarma.
Revīzijas komisija
Revīzijas komisija ir LAS finansiālās un saimnieciskās darbības kontroles institūcija. Komisija revīziju veic ne retāk kā reizi gadā, sagatavojot atzinumu par biedrības budžetu, izvērtējot LAS grāmatvedības un lietvedības darbu, kā arī sniedzot ieteikumus finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanai. Revīzijas komisijas darbība tika noslēgta līdz LAS XXIII kongresam.
Profesionālās atzinības komisija
Komisijas uzdevums ir veikt kandidātu atlasi dažādiem valstiski nozīmīgiem apbalvojumiem – Triju Zvaigžņu ordenim un tā goda zīmēm, Būvinženieru savienības organizētajai Būvindustrijas lielajai balvai, VKKF mūža stipendijai, kā arī darbam VKKF Dizaina un arhitektūras nozarē.
Profesionālās atzinības komisijā šobrīd darbojas: Velta Holcmane, Raimonds Saulītis, Madara Gibze, Edvīns Vecumnieks.
Restauratoru kopa
Restauratoru kopa dibināta ar mērķi speciālistu vidē veicināt informācijas apmaiņu ar vēsturisku ēku un vietu restaurācijas problemātiku. Līdztekus praktiskai darbībai Restauratoru kopa realizē pētniecisko un izglītojošo darbību.
Papildu pastāvīgajām komisijām LAS paspārnē ir izveidotas vairākas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības jeb darba grupas, kuras ir pārstāvētas LAS padomē. Aktīvi darbojas prakses darba grupa un konkursu darba grupa. Darba grupu un atsevišķu projektu vadību uztic projektu vadītājiem gan no LAS biedru, gan pieaicinātu speciālistu vidus. Struktūrvienību darbību regulē Nolikums par struktūrvienībām.
Ārlietu sekcija
Ārlietu sekcija sniedz atbalstu valdei saistībā ar LAS pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās un sakaros ar radniecīgām organizācijām un kolēģiem ārzemēs. LAS ārlietu stratēģiskais mērķis ir tuvināties Eiropas Ziemeļvalstu aliansei.
Senioru klubs
Vecākās paaudzes arhitekti pulcējas Senioru kluba sanāksmēs, kas norit katra mēneša trešajā trešdienā un kur dalībnieki neformālā gaisotnē pievēršas aktuāliem notikumiem un kultūrvēstures jautājumiem.
Slēpotāju klubs (LASK)
Kopš 2001. gada LASK arhitektiem un LAS biedriem organizē ikgadējus kalnu slēpošanas izbraucienus uz Alpiem. Braucienu organizēšanā LASK pieņem būvmateriālu ražotājfirmas KNAUF piedāvāto finansiālo atbalstu, tādējādi samazinot ceļojuma izmaksas.
Jauno arhitektu apvienība (JAA)
2009. gadā, kad par LAS biedriem kļuva vairāki jauni arhitekti, tika nodibināta līdzīgi domājošu arhitektu struktūrvienība. Tās mērķis – iesaistīties, stiprināt LAS darbību un piedāvāt organizācijai jaunu redzējumu un laikmetīgas idejas.
LAS politikas nostādnes attiecībā uz arhitektu ietekmējošiem procesiem balstās pārliecībā, ka kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošana sakņojas radošuma, demokrātijas un ilgtspējas ideālos.
Cilvēka apdzīvotās vides veidošana un uzturēšana
LAS ieskatā kvalitatīva arhitektūra ir arhitekta radošās darbības rezultātā tapusi telpa, būve vai forma, kas dod pievienoto vērtību videi un ilgtermiņa ieguldījumu vides attīstībā. LAS atbalsta tādu arhitektūras un pilsētvides attīstību, kas apmierina cilvēka fiziskās un garīgās vajadzības, kā arī reaģē uz apkārtējās vides estētiskajiem, tehniskajiem, socioloģiskajiem, ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Vienlaikus LAS atbalsta vēsturiskās arhitektūras un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, izkopšanu un tālākattīstību, atzīstot to par svarīgu faktoru, kas veido vietējo identitāti. Gan cilvēka apdzīvotās vides veidošanā, gan uzturēšanā LAS uzsver funkcionalitātes un ilgtspējas principus.
Arhitekta profesionālās vides veidošana un uzturēšana
LAS iestājas par arhitekta kā reglamentētas profesijas statusa saglabāšanu un nostiprināšanu. LAS iestājas par principiem, kas nodrošina godīgu konkurenci amata brāļu starpā un balstās uz ētikas postulātiem un profesionāliem vērtēšanas kritērijiem, kā arī veicina plašu arhitektu pakalpojumu pieejamību visā valstī visiem sabiedrības locekļiem. LAS atbalsta un sekmē visu līmeņu arhitektūras izglītības attīstību, izglītības pieejamību un daudzveidību un ar savu darbību rūpējas par arhitekta profesijas popularizēšanu kā Latvijas, tā starptautiskā mērogā.
Attiecības ar cilvēka vides veidošanā iesaistītajām personām
LAS iestājas par cieņpilnām un dialogā balstītām attiecībām ar arhitektūras lietotājiem, pasūtītājiem, būvniekiem un citu saistīto profesiju pārstāvjiem. LAS aktīvi izzina sabiedrisko domu, veicina dialogu ar sabiedrību un viedokļu izvērtēšanu profesionālajā darbā, kā arī pārstāv arhitektu viedokli dialogā ar sabiedrību. Ņemot vērā mūsdienu arhitektūras starpdisciplināro raksturu, LAS iestājas par izpratnes veidošanu starp arhitektiem un radniecīgo profesiju pārstāvjiem, tostarp būvniekiem. LAS piedalās valsts un pašvaldību normatīvo aktu veidošanā un, izmantojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, cenšas ietekmēt Latvijas valsts iestāžu darbību jautājumos, kas tieši attiecas uz arhitektūras jomu.
Sabiedriskās tendences
LAS iestājas par līdzsvarotu valsts attīstību, kuras mērķis ir pēc iespējas harmoniskāka sabiedrības sociāli ekonomiskā vide. LAS iestājas par dabas saudzēšanu, iesakot izmantot videi draudzīgus risinājumus un materiālus, un veicina ilgtspējīgas, resursu taupīgas un atbildīgas arhitektūras filozofiju un praksi. Iekļaujoties pasaules arhitektūras attīstības procesos un praksē, svarīgs LAS mērķis ir lokālās identitātes un reģionālo īpatnību saglabāšana, veidošana un izkopšana. LAS atbalsta Latvijā radītās inovācijas, tajā skaitā kvalitatīvu vietējo būvindustrijas produkciju un tehnoloģijas.
LAS politiskās darbības principi definēti Politikas pamatnostādnēs.
LAS sadarbojas ar citām nevalstiskajām radniecīgu nozaru organizācijām un to apvienībām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, kā arī veicina šādas sadarbības paplašināšanos.
Starptautiskā Arhitektu savienība (International Union of Architects, UIA)
Dibināta 1948. gadā, UIA ir nacionālo profesionālo organizāciju federācija, kas apvieno arhitektus, ietekmē valstu politiku un attīsta arhitektūru sabiedrības labuma virzienā. LAS kopā ar Igaunijas un Lietuvas Arhitektu savienību ir UIA kolektīvā biedre BAUA (Baltijas Arhitektu savienību asociācija) un darbojas 2. reģionā, kas pārstāv Centrāleiropu, Austrumeiropu un Tuvos Austrumus. LAS intereses saziņā un sadarbībā ar UIA pārstāv LAS prezidents Artūrs Lapiņš.
UIA Pasaules Arhitektu kongresā Kopenhāgenā, Dānijā, 2023. gada 6. jūlijā Baltijas Arhitektu Savienība (BAUA) paziņoja par savu izstāšanos no UIA.
Baltijas Arhitektu savienību asociācija (Baltic Architects Union Association, BAUA)
BAUA ir oficiālā Baltijas valstu pārstāve UIA. To veido Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhitektu savienības, kuru kopīgais mērķis ir popularizēt Baltijas arhitektūru pasaulē. BAUA dalībnieki veido kopīgu ekspozīciju UIA kongresā, kā arī organizē Baltijas arhitektūras skolu labāko diplomandu skati.
Eiropas Arhitektu padome (Architects’ Council of Europe, ACE)
ACE ir profesionāla Eiropas arhitektu organizācija, kuras mērķis ir attīstīt arhitektūras jomu un uzturēt tās kvalitāti. ACE darbojas pastāvīgas darba grupas, kas strādā pie arhitektu prakses, standartu, izglītības normatīvo aktu un rekomendāciju jautājumiem. Divreiz gadā notiek ACE ģenerālā asambleja, kur dalībvalstu pārstāvji kopīgi caurlūko darba grupu izstrādnes, pārspriež tās un saskaņo vai apstiprina.
No 2024. līdz 2025. gadam Anda Kursiša ir Eiropas Arhitektu padomes valdē, pārstāvot Latvijas Arhitektu savienību.
Eiropas Arhitektūras politikas forums (European Forum of Architectural Policies, EFAP)
EFAP ir starptautisks tīkls, kas nodarbojas ar arhitektūras un arhitektūras politikas veicināšanu Eiropā, apvienojot valsts pārvaldi, profesiju, kultūru un izglītību. EFAP mērķis ir darīt pieejamas zināšanas un labās prakses principus arhitektūras politikas jomā, organizējot ekspertu sanāksmes, publiskus pasākumus un publikācijas.
Latvijas Radošo savienību padome (LRSP)
LRSP ir desmit radošo savienību jumtorganizācija, kas apvieno vairāk nekā 3000 biedrus, un tajā ietilpst arī LAS. Tā dibināta un darbojas ar vīziju par latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību kā Latvijas valsts pamatu. LRSP ir lielākā kultūras nozares nevalstiskā organizācija, kas aizstāv tajā strādājošo profesionālās, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses. 2023. gadā LRSP svinēja 35 gadu dibināšanu.
Pārstāv: Zanda Redberga–Treimane.
Latvijas Būvniecības padome (LBP)
Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām ministrijām priekšlikumus ar būvniecības nozari saistīto normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem.
Pārstāv: Ervīns Timofejevs.
Latvijas Nacionālā arhitektūras padome (NAP)
NAP atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā un ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu.
Pārstāv: Gunta Grikmane, Juris Poga, Edgars Bērziņš, Gatis Didrihsons.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (RVC SAP)
RVC SAP kompetencē ir veicināt un sniegt atzinumus par Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Tā sniedz atzinumus Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas domes institūcijai par dažādu pārveidojumu ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi. Tāpat tās kompetencē ir arī citas funkcijas saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā noteikto.
Pārstāv: Artūrs Lapiņš.
Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome
Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt institūciju sadarbību lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas saistīti ar pieminekļu, piemiņas zīmju uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu. Tāpat tā skata jautājumus, kas saistīti ar izskaidrojošu informatīvo plākšņu izvietošanu pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas.
Pārstāv: Vilnis Šlars.
Trimdā LAB valde darbojās ASV Rietumu krastā (1958–1980) un sasniedza savu biedru skaita maksimumu – 360. Aktīvi darbojās septiņas kopas piecās valstīs – ASV, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā un Vācijā. Sakarā ar LAB 35 gadu jubileju tika izveidota ceļojoša arhitektūras izstāde ASV un Kanādā. 1980. gadā tika ievēlēta jauna valde Toronto (Kanādā; priekšsēdētājs – E. Janišs), apstiprināti situācijai vairāk piemēroti LAB statūti, pieņemot, ka trimda neparedzami ieilgs. 1984. gadā pirmo reizi visi jaunievēlētie valdes locekļi izglītību bija ieguvuši trimdā: Andris Roze – priekšsēdētājs, Juris Zvīdris – kasieris, Jānis Ābols – sekretārs, Arnis Siksna – priekšsēža vietnieks Austrālijā. 1985. gadā LAB grozīja statūtus, lai atļautu uzņemt ainavu arhitektus un pilsētplānotājus, un LAB pievienojās vairāki gados jauni radniecīgo profesiju kolēģi.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LAS vadīja Edvīns Vecumnieks (1989–1993), Jānis Dripe (1993–1996), Jānis Lejnieks (1996–1999), Juris Poga (1999–2005), Sergejs Ņikiforovs (2005–2009), Andris Kronbergs (2009–2012), Viktors Valgums (2012–2015), Gunta Grikmane (2015–2018), kopš 2018. gada Juris Poga.
LAS kopš 1993. gada ir UIA jeb Starptautiskās Arhitektu savienības biedre, savukārt kopā ar Igaunijas un Lietuvas arhitektiem veido BAUA jeb Baltijas Arhitektu savienību asociāciju.
Atzīmējot Latvijas Arhitektu savienības 100. dzimšanas dienu, aicinām aplūkot LAS simtgades laika joslu - izstādi, kura veidota izmantojot vēl iepriekš nepublicētus Latvijas Arhitektu savienības arhīva materiālus un vēsturisko periodiku, aplūkojama ekspozīcija, kas pievēršas svarīgākajiem ar biedrību saistītajiem cilvēkiem, notikumiem un arhitektūras objektiem.
100 gadu laikā mēs esam piedzīvojuši daudzas izmaiņas Latvijas arhitektūras ainā un sabiedrībā kopumā. Mēs esam radījuši un piedalījušies simtiem projektu – no dzīvojamām ēkām līdz publiskiem un infrastruktūras objektiem. Mūsu profesija ir attīstījusies un pielāgojusies dažādām vēsturiskām un tehnoloģiskām izmaiņām, un mēs esam devuši ieguldījumu Latvijas vides un kultūras attīstībā. Šī nozīmīgā jubileja mums ir ne tikai iemesls svinēt, bet arī dziļi pārdomāt to, kāds ir bijis mūsu ceļš un kāpēc tas ir svarīgi.
Gaidīsim arī Jūsu stāstus un atmiņas saistībā ar Latvijas Arhitektu savienību. Ja Jums ir kāds īpašs notikums, aktivitāte vai atmiņa, kas vēl nav mūsu laika joslā, lūdzu, sūtiet mums e-pastu uz [email protected].
LAS sniedz dažādus pakalpojumus – izīrē telpas Arhitektu namā, konsultē arhitektūras metu konkursu rīkošanā, organizē tālākizglītības seminārus u.c.
Arhitektu namā dažādiem pasākumiem nomā tiek piedāvātas vairākas telpas un atkarībā no pasākumu vajadzībām, iespējams iznomāt vienu vai vairākas no šīm telpām jebkurā kombinācijā.
LAS nozīmē ekspertus konkursu nolikuma izskatīšanā un valsts un privāto konkursu organizēšanas konsultēšanā. Ja ir ievērotas Konkursu labas prakses vadlīnijas, LAS savos sociālajos kanālos ievieto paziņojumu par konkursa izsludināšanu, kā arī publicē tā rezultātus, visus dalībnieku projektus un žūrijas protokolus. Konkursu rezultāti tiek publicēti arī žurnālā Latvijas Architektūra un arhitektūras portālā a4d.lv.
Biedrība Latvijas Arhitektu savienība piedāvā profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanos par arhitektu praksi regulējošo normatīvo aktu aktualitātēm un to piemērošanu, ar arhitektu praksi saistītu problēmu analīzi, arhitektūras pakalpojumu ekspertu, autortiesību aizsardzības jautājumiem un citām tēmām. Tiek rīkoti tālākizglītības pasākumi – klātienes semināri un diskusijas, izbraukuma semināri ar ekskursijām, mācību kursi, tiešsaistes vebināri un video lekcijas. Tālākizglītības sistēma līdz ar platformu PKPP 2022. gadā ir reģistrēta Eiropas Arhitektu padomes (ACE) Profesionālās tālākizglītības programmas reģistrā.
