Apakšsadaļas

Vispārējā informācija

Biedrība Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir vienīgā profesionālā arhitektu organizācija Latvijā un apvieno gandrīz vairāk nekā 400 biedru – profesionālu arhitektu. LAS dibināta 1924. gadā un tās mītnes vieta ir Rīgā, Torņa ielā 11, Arhitektu namā.

LAS galvenie darbības virzieni ir:

LAS darbību regulē biedrības Statūti un Ētikas kodekss.

Kā kļūt par biedru

Par LAS biedru var kļūt profesionāļi, kas ieguvuši arhitekta diplomu – 2. līmeņa augstāko izglītību arhitektūrā. Lai kļūtu par biedru, padomē jāiesniedz pretendenta pieteikums un saistītie pielikumi, rakstot uz latarh@latarh.lv, iesniedzot tos klātienē vai nosūtot pa pastu.

Biedriem ir tiesības piedalīties LAS pārvaldē, iesniegt priekšlikumus un paust viedokli par savienības darbību, kā arī piedalīties tās organizētajos pasākumos. Biedri ir tiesīgi iepazīties ar visu LAS institūciju lēmumiem, rīkojumiem un protokoliem, kā arī kandidēt padomes vēlēšanās. Biedru pienākums ir ievērot LAS statūtus un Arhitekta ētikas kodeksu, atbalstīt LAS mērķu īstenošanu, kā arī reizi gadā nomaksāt biedra naudu 90.00 EUR apmērā. 

Biedru uzņemšanu regulē Nolikums par biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību. Ar biedrības sastāvu iespējams iepazīties LAS biedru sarakstā.

Pārvaldes struktūra

LAS veido tās biedru kopums. Augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce jeb kongress, kas tiek sasaukts reizi trīs gados. Kongresu starplaikā LAS lēmējinstitūcija ir padome, izpildinstitūcija – valde. Latvijas Arhitektu savienībā darbojas Ētikas un Revīzijas komisija, kā arī Sertificēšanas centrs.

Kongress

Valde sasauc kongresu ne retāk kā reizi trīs gados. Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi LAS biedri, un tas ir uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru. Kvoruma trūkuma gadījumā tiek sasaukts atkārtots kongress, kas ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz 2 biedri. 

Kongress pieņem turpmāko LAS darbības programmu, veic grozījumus statūtos, ievēl un atsauc padomi, Revīzijas un Ētikas komisiju, apstiprina Arhitekta ētikas kodeksu, kā arī pieņem lēmumus par LAS struktūras izmaiņām, tās likvidēšanu vai reorganizāciju.

Uz kongresu tiek sagatavots buklets ar LAS darbības pārskatu pēdējos 3 gados. Kongresu bukleti pieejami arī uz vietas LAS.

Padome

Padome sastāv no 30 līdz 60 LAS biedriem, no kuriem daļu ievēl kongress, savukārt pārējos locekļus kooptē padome. Padome lēmumus pieņem ar balsojumu sēdēs, kas ir atklātas un tiek protokolētas. Sēžu protokoli ir pieejami visiem LAS biedriem. Padomes darbību regulē Padomes nolikums.

Padomē šobrīd darbojas: Juris Poga, Gatis Didrihsons, Gunta Grikmane, Viktors Valgums, Andris Kronbergs, Elīna Rožulapa, Uģis Bratuškins, Reinis Liepiņš, Sandra Treija, Artūrs Lapiņš, Edgars Bērziņš, Daiga Dzedone, Brigita Bula, Madara Gibze, Ingurds Lazdiņš, Velta Holcmane, Jānis Krastiņš, Renārs Putniņš, Jānis Atelbauers, Liene Adumāne-Vāvere, Juris Mitenbergs, Sergejs Ņikiforovs, Agnese Lāce, Raimonds Saulītis, Gvido Princis, Zanda Treimane, Armands Bisenieks, Ilma Valdmane, Oskars Vāvere, Vilnis Šlars.

LAS prezidents

Prezidents ir LAS augstākā amatpersona, kuru ievēl padome. Prezidents pārstāv LAS saziņā ar sabiedrību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un ārvalstu organizācijām, paužot savienības nostāju jautājumos, kas skar profesionālo jomu un LAS darbības virzienus.

LAS prezidents šobrīd ir Juris Poga (juris.poga@latarh.lv), savukārt prezidenta vietnieki ir Gatis Didrihsons, Gunta Grikmane un Viktors Valgums.

Valde

Valde sastāv no 5 personām, kuru vairākums ir LAS biedri. Valdi un valdes priekšsēdētāju uz trīs gadu ilgu termiņu ievēl padome. Arī valdes sēdes ir atklātas, tiek protokolētas, un protokoli ir pieejami LAS biedriem. Valdes darbību regulē Valdes nolikums. 

Valdē šobrīd darbojas: 

Ētikas komisija

Ētikas komisija ir LAS institūcija, kas uzrauga Arhitekta ētikas kodeksa ievērošanu. Kodekss nosaka arhitekta rīcību un ētikas principus saskaņā ar Eiropas Arhitektu padomes un Eiropas Parlamenta norādījumiem. Komisija gan sekmē Arhitekta ētikas kodeksa ievērošanu LAS biedru un sertificēto arhitektu vidū, gan izskata jautājumus un sniedz atzinumus par iespējamiem tā pārkāpumiem. Ētikas komisijas darbību regulē Ētikas komisijas nolikums.

Ētikas komisijā šobrīd darbojas: Dainis Bērziņš, Linda Krūmiņa, Ilma Valdmane, Jānis Atelbauers, Daiga Dzedone, Armands Bisenieks, Ingrīda Priedīte.

Revīzijas komisija

Revīzijas komisija ir LAS finansiālās un saimnieciskās darbības kontroles institūcija. Komisija revīziju veic ne retāk kā reizi gadā, sagatavojot atzinumu par biedrības budžetu, izvērtējot LAS grāmatvedības un lietvedības darbu, kā arī sniedzot ieteikumus finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanai.

Revīzijas komisijā šobrīd darbojas: Māra Ābele, Rita Balode, Zane Koroļa, Dace Putniņa, Elizabete Freimane.

Profesionālās atzinības komisija

Komisijas uzdevums ir veikt kandidātu atlasi dažādiem valstiski nozīmīgiem apbalvojumiem – Triju Zvaigžņu ordenim un tā goda zīmēm, Būvinženieru savienības organizētajai Būvindustrijas lielajai balvai, VKKF mūža stipendijai, kā arī darbam VKKF Dizaina un arhitektūras nozarē.

Profesionālās atzinības komisijā šobrīd darbojas: Velta Holcmane, Linda Leitāne, Raimonds Saulītis, Madara Gibze, Edvīns Vecumnieks.

Restauratoru kopa

Restauratoru kopa dibināta ar mērķi speciālistu vidē veicināt informācijas apmaiņu ar vēsturisku ēku un vietu restaurācijas problemātiku. Līdztekus praktiskai darbībai Restauratoru kopa realizē pētniecisko un izglītojošo darbību.

Papildus pastāvīgajām komisijām LAS paspārnē ir izveidotas vairākas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības jeb darba grupas, kuras ir pārstāvētas LAS padomē. Aktīvi darbojas prakses darba grupa un konkursu darba grupa. Darba grupu un atsevišķu projektu vadību uztic projektu vadītājiem gan no LAS biedru, gan pieaicinātu speciālistu vidus. Struktūrvienību darbību regulē Nolikums par struktūrvienībām.

Ārlietu sekcija

Ārlietu sekcija sniedz atbalstu valdei saistībā ar LAS pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās un sakaros ar radniecīgām organizācijām un kolēģiem ārzemēs. LAS ārlietu stratēģiskais mērķis ir tuvināties Eiropas Ziemeļvalstu aliansei.

Senioru klubs

Vecākās paaudzes arhitekti pulcējas Senioru kluba sanāksmēs, kas norit katra mēneša trešajā trešdienā un kur dalībnieki neformālā gaisotnē pievēršas aktuāliem notikumiem un kultūrvēstures jautājumiem.

Slēpotāju klubs (LASK)

Kopš 2001. gada LASK arhitektiem un LAS biedriem organizē ikgadējus kalnu slēpošanas izbraucienus uz Alpiem. Braucienu organizēšanā LASK pieņem būvmateriālu ražotājfirmas KNAUF piedāvāto finansiālo atbalstu, tādējādi samazinot ceļojuma izmaksas.

Jauno arhitektu apvienība (JAA)

2009. gadā, kad par LAS biedriem kļuva vairāki jauni arhitekti, tika nodibināta līdzīgi domājošu arhitektu struktūrvienība. Tās mērķis – iesaistīties, stiprināt LAS darbību un piedāvāt organizācijai jaunu redzējumu un laikmetīgas idejas.

Politikas pamatnostādnes

LAS politikas nostādnes attiecībā uz arhitektu ietekmējošiem procesiem balstās pārliecībā, ka kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošana sakņojas radošuma, demokrātijas un ilgtspējas ideālos. 

Cilvēka apdzīvotās vides veidošana un uzturēšana

LAS ieskatā kvalitatīva arhitektūra ir arhitekta radošās darbības rezultātā tapusi telpa, būve vai forma, kas dod pievienoto vērtību videi un ilgtermiņa ieguldījumu vides attīstībā. LAS atbalsta tādu arhitektūras un pilsētvides attīstību, kas apmierina cilvēka fiziskās un garīgās vajadzības, kā arī reaģē uz apkārtējās vides estētiskajiem, tehniskajiem, socioloģiskajiem, ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Vienlaikus LAS atbalsta vēsturiskās arhitektūras un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, izkopšanu un tālākattīstību, atzīstot to par svarīgu faktoru, kas veido vietējo identitāti. Gan cilvēka apdzīvotās vides veidošanā, gan uzturēšanā LAS uzsver funkcionalitātes un ilgtspējas principus.

Arhitekta profesionālās vides veidošana un uzturēšana

LAS iestājas par arhitekta kā reglamentētas profesijas statusa saglabāšanu un nostiprināšanu. LAS iestājas par principiem, kas nodrošina godīgu konkurenci amata brāļu starpā un balstās uz ētikas postulātiem un profesionāliem vērtēšanas kritērijiem, kā arī veicina plašu arhitektu pakalpojumu pieejamību visā valstī visiem sabiedrības locekļiem. LAS atbalsta un sekmē visu līmeņu arhitektūras izglītības attīstību, izglītības pieejamību un daudzveidību un ar savu darbību rūpējas par arhitekta profesijas popularizēšanu kā Latvijas, tā starptautiskā mērogā.

Attiecības ar cilvēka vides veidošanā iesaistītajām personām

LAS iestājas par cieņpilnām un dialogā balstītām attiecībām ar arhitektūras lietotājiem, pasūtītājiem, būvniekiem un citu saistīto profesiju pārstāvjiem. LAS aktīvi izzina sabiedrisko domu, veicina dialogu ar sabiedrību un viedokļu izvērtēšanu profesionālajā darbā, kā arī pārstāv arhitektu viedokli dialogā ar sabiedrību. Ņemot vērā mūsdienu arhitektūras starpdisciplināro raksturu, LAS iestājas par izpratnes veidošanu starp arhitektiem un radniecīgo profesiju pārstāvjiem, tostarp būvniekiem. LAS piedalās valsts un pašvaldību normatīvo aktu veidošanā un, izmantojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, cenšas ietekmēt Latvijas valsts iestāžu darbību jautājumos, kas tieši attiecas uz arhitektūras jomu.

Sabiedriskās tendences

LAS iestājas par līdzsvarotu valsts attīstību, kuras mērķis ir pēc iespējas harmoniskāka sabiedrības sociāli ekonomiskā vide. LAS iestājas par dabas saudzēšanu, iesakot izmantot videi draudzīgus risinājumus un materiālus, un veicina ilgtspējīgas, resursu taupīgas un atbildīgas arhitektūras filozofiju un praksi. Iekļaujoties pasaules arhitektūras attīstības procesos un praksē, svarīgs LAS mērķis ir lokālās identitātes un reģionālo īpatnību saglabāšana, veidošana un izkopšana. LAS atbalsta Latvijā radītās inovācijas, tajā skaitā kvalitatīvu vietējo būvindustrijas produkciju un tehnoloģijas.

LAS politiskās darbības principi definēti Politikas pamatnostādnēs.

Dalība citās organizācijās

LAS sadarbojas ar citām nevalstiskajām radniecīgu nozaru organizācijām un to apvienībām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, kā arī veicina šādas sadarbības paplašināšanos.

Starptautiskās organizācijas

Starptautiskā Arhitektu savienība (International Union of Architects, UIA)

Dibināta 1948. gadā, UIA ir nacionālo profesionālo organizāciju federācija, kas apvieno arhitektus, ietekmē valstu politiku un attīsta arhitektūru sabiedrības labuma virzienā. LAS kopā ar Igaunijas un Lietuvas Arhitektu savienību ir UIA kolektīvā biedre BAUA (Baltijas Arhitektu savienību asociācija) un darbojas 2. reģionā, kas pārstāv Centrāleiropu, Austrumeiropu un Tuvos Austrumus. LAS intereses saziņā un sadarbībā ar UIA pārstāv LAS prezidents Juris Poga.

Baltijas Arhitektu savienību asociācija (Baltic Architects Union Association, BAUA)

BAUA ir oficiālā Baltijas valstu pārstāve UIA. To veido Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhitektu savienības, kuru kopīgais mērķis ir popularizēt Baltijas arhitektūru pasaulē. BAUA dalībnieki veido kopīgu ekspozīciju UIA kongresā, kā arī organizē Baltijas arhitektūras skolu labāko diplomandu skati. 

Eiropas Arhitektu padome (Architects’ Council of Europe, ACE)

ACE ir profesionāla Eiropas arhitektu organizācija, kuras mērķis ir attīstīt arhitektūras jomu un uzturēt tās kvalitāti. ACE darbojas pastāvīgas darba grupas, kas strādā pie arhitektu prakses, standartu, izglītības normatīvo aktu un rekomendāciju jautājumiem. Divreiz gadā notiek ACE ģenerālā asambleja, kur dalībvalstu pārstāvji kopīgi caurlūko darba grupu izstrādnes, pārspriež tās un saskaņo vai apstiprina. 

Eiropas Arhitektūras politikas forums (European Forum of Architectural Policies, EFAP)

EFAP ir starptautisks tīkls, kas nodarbojas ar arhitektūras un arhitektūras politikas veicināšanu Eiropā, apvienojot valsts pārvaldi, profesiju, kultūru un izglītību. EFAP mērķis ir darīt pieejamas zināšanas un labās prakses principus arhitektūras politikas jomā, organizējot ekspertu sanāksmes, publiskus pasākumus un publikācijas. 

Vietējās organizācijas

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP)

LRSP ir desmit radošo savienību jumtorganizācija, kas apvieno vairāk nekā 3000 biedrus, un tajā ietilpst arī LAS. Tā dibināta un darbojas ar vīziju par latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību kā Latvijas valsts pamatu. LRSP ir lielākā kultūras nozares nevalstiskā organizācija, kas aizstāv tajā strādājošo profesionālās, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses.

Latvijas Būvniecības padome (LBP)

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām ministrijām priekšlikumus ar būvniecības nozari saistīto normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem.

Latvijas Nacionālā arhitektūras padome (NAP)

NAP atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā un ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu. 

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (RVC SAP)

RVC SAP kompetencē ir veicināt un sniegt atzinumus par Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Tā sniedz atzinumus Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas domes institūcijai par dažādu pārveidojumu ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi. Tāpat tās kompetencē ir arī citas funkcijas saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā noteikto. Šajā padomē LAS pārstāv Artūrs Lapiņš.

Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome

Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt institūciju sadarbību lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas saistīti ar pieminekļu, piemiņas zīmju uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu. Tāpat tā skata jautājumus, kas saistīti ar izskaidrojošu informatīvo plākšņu izvietošanu pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas.

Vēsture

Latvijas pirmā arhitektu profesionālā organizācija Architektenverein zu Riga tika nodibināta 1889. gadā Rīgā. Pirms Pirmā pasaules kara tajā bija 96 biedri, arī vairāki latviešu arhitekti. Latvijas Arhitektu biedrība (LAB) tika nodibināta 1924. gada 2. februārī, pirmais tās priekšsēdis bija Eižens Laube. Mērķis – veicināt arhitektūras uzplaukumu Latvijā. 1926. gadā LAB iegādājās no Rīgas pilsētas dzīvojamo ēku Torņa ielā 11, t.s. Zviedru vārtus, un pēc arhitekta Aleksandra Trofimova projekta izbūvēja tajā biedrības mītni, kura pēc vairākām pārbūvēm joprojām darbojas kā Arhitektu nams.
 

LAB priekšsēdētāji līdz Otrajam pasaules karam bija: Eižens Laube (1924–1926), Augusts Raisters (1926–1928), Ernests Štālbergs (1928–1929), Indriķis Blankenburgs (1929–1932), Dāvids Zariņš (1932–1934), Pauls Kundziņš (1934–1936), Artūrs Galindoms (1936–1937) un Osvalds Tīlmanis (1937–1940).

Pirmā un vienīgā visu Latvijas arhitektu konference ar somu un igauņu viesu līdzdalību notika 1933. gadā, un tajā tika pieņemtas arhitektu aroda tiesību tēzes. Latvijas arhitektu darbu izstāde Rīgas pilsētas muzejā notika 1934. gadā. No 1938. līdz 1940. gadam LAB izdeva žurnālu Latvijas Architektūra.

Dažādu paaudžu arhitektu uzskatu daudzveidības dēļ no LAB nodalījās jauno arhitektu grupa, kas 1934. gada martā nodibināja Arhitektu vienību (AV), gan saglabājot saites ar LAB profesionālo jautājumu kārtošanai. Dibinātāju vidējais vecums bija 33 gadi, līderi – Pēteris Bērzkalns un Ansis Kalniņš. AV izstrādāja arhitektu ētikas normas, sarīkoja ģimeņu ēku būvniecības propagandas dienas un, vēršoties pie Valsts prezidenta, protestēja pret Vecrīgas rekonstrukcijas plāniem. Ar AV nodibināšanu LAB aktivitāte mazinājās. Ulmaņa valdība 1939. gadā visas profesionālās sabiedriskās organizācijas iekļāva Latvijas Profesiju kamerā. LAB tolaik bija 82 biedri. Architektenverein zu Riga tika likvidēta saistībā ar tās biedru repatriāciju uz Vāciju. 1944. gadā apmēram trīs ceturtdaļas LAB biedru devās emigrācijā.
                                                                                                    
Pirmajos trimdas gados LAB organizējās Vācijā, pārvietoto personu jeb DP nometnēs. Pinebergā Baltijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē 1947. gadā sapulcējās vairāki LU Architektūras fakultātes mācībspēki un Paula Kundziņa vadībā izveidoja LAB valdi. 1948. gadā Vācijā iznāca apkārtraksts, kas noteica, ka "par LAB biedriem ir jāuzskata visi kolēģi, kas līdz 1944. gada 1. oktobrim skaitījās LAB biedri un kas nav izteikuši vēlēšanos no biedrības izstāties vai nav pieņēmuši citu pavalstniecību”. Pavalstniecības kritērijs atspoguļoja domu, ka atgriešanās Latvijā būs tikai dažu gadu jautājums.

Laikākad latviešu arhitekti pamazām pārcēlās uz Zviedriju, ASV, Kanādu un Austrāliju, LAB galvenais uzdevums bija apzināt pasaulē izklīdušos kolēģus un iespēju robežās sniegt viņiem atbalstu. LU iegūtās arhitekta diploma kvalifikācijas apliecināšanai nozīmīga izrādījās žurnālā Latvijas Architektūra publicētā LU Arhitektūras fakultātes mācību programma. LAB vadīja Staņislavs (Stenlijs) Borbals ASV (1957–1965), Artūrs Damroze ASV (1965–1979), Eižens Janišs Kanādā (1979–1984), Andris Roze Kanādā (1984–1996) un Juris Galdiņš Kanādā (1996–2010). Sākot ar 2010. gadu, LAB vadību kopā ar jaunu valdi ir uzņēmies Juris Zvīdris.

Kopš 1950. gada LAB izdeva žurnālu Architektskura pēdējais numurs (Nr. 19/21) iznāca 1993. gadā Latvijā. Žurnāla ievadvārdi izsaka biedrības mērķus: "neļaut izirt saitēm, kas līdz šim vienojušas mūsu architektu saimi, ja tā arī tagad izklīdusi pa visu pasauli; gādāt, lai architektūras problēmas un aroda jautājumi domu izmaiņās skaidrotos arī tagadējos apstākļos; piesaistīt biedrībā arī jaunos mūsu saimes locekļus, kam mainīgie apstākļi nav ļāvuši pabeigt profesionālās studijas, bet kam architektūra joprojām ir sirdslieta; vienot, rosināt un vairot mūsu spēkus vienam mērķim – celtniecības darbam atbrīvotā dzimtenē”. Redzama pielāgošanās trimdas apstākļiem – atļaujot LAB būt personām, "kam mainīgie apstākļi nav ļāvuši pabeigt profesionālās studijas”, un atmetot kritēriju par pavalstniecību.
1952. gadā, kad arhitekts P. Kundziņš un S. Borbals pārcēlās uz Ziemeļameriku, tur nonāca arī LAB centrs, bet žurnāla redakciju un izdošanu Zviedrijā turpināja Roberts Legzdiņš. 1953. gadā LAB izdeva pirmo informatīvo izdevumu LAB Kopraksts, un kopš tā laika iznākuši jau 60 numuri.

Latvijas Arhitektu savienība jeb LAS tika nodibināta 1945. gadā kā Latvijas Padomju arhitektu savienība, un tā bija PSRS Arhitektu savienības sastāvdaļa. LAS biedru skaits – 88, no tiem trešā daļa – no Krievijas iebraukušie arhitekti. LAS darbojās pilsētbūvniecības, dzīvojamo un sabiedrisko ēku, lauku arhitektūras, ainavu arhitektūras, rūpniecības arhitektūras, arhitektūras pieminekļu un vēstures, interjera dizaina, arhitektūras teorijas, kritikas un propagandas sekcija, kā arī konkursu, kultūras un audzināšanas, kā arī jauno arhitektu komisija.

LAS 1953. gadā no Rīgas pilsētas saņēma ēku blakus Zviedru vārtiem un pēc arhitekta Artūra Reinfelda projekta paplašināja savu mītni. LAS priekšsēdētāji bija: Ernests Štālbergs (1945–1951), Kārlis Plūksne (1951–1959), Osvalds Tīlmanis (1959–1965), Valdemārs Šusts (1965–1979), Gunārs Asaris (1979–1989).
LAS pārstāvji darbojās žurnāla Māksla un laikraksta Literatūra un Māksla redkolēģijā. No 1978. gada LAS noorganizēja piecas Arhitektūras dienas – kultūras pasākumus ar tematisku ievirzi (1978. gadā – Arhitektūras sasniegumi un attīstības perspektīvas, 1979. gadā – Katrai pilsētai, katrai apdzīvotai vietai – savu seju, 1983. gadā – Pilsētu centri, ciematu centri, 1984. gadā – Arhitektūras sociālie un ideoloģiskie aspekti, 1987. gadā – Arhitektūra tuvplānā). LAS 1987. gadā bija
514 biedri. 


Trimdā LAB valde darbojās ASV Rietumu krastā (1958–1980) un sasniedza savu biedru skaita maksimumu – 360. Aktīvi darbojās septiņas kopas piecās valstīs – ASV, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā un Vācijā. Sakarā ar LAB 35 gadu jubileju tika izveidota ceļojoša arhitektūras izstāde ASV un Kanādā. 1980. gadā tika ievēlēta jauna valde Toronto (Kanādā; priekšsēdētājs – E. Janišs), apstiprināti situācijai vairāk piemēroti LAB statūti, pieņemot, ka trimda neparedzami ieilgs. 1984. gadā pirmo reizi visi jaunievēlētie valdes locekļi izglītību bija ieguvuši trimdā: Andris Roze – priekšsēdētājs, Juris Zvīdris – kasieris, Jānis Ābols – sekretārs, Arnis Siksna – priekšsēža vietnieks Austrālijā. 1985. gadā LAB grozīja statūtus, lai atļautu uzņemt ainavu arhitektus un pilsētplānotājus, un LAB pievienojās vairāki gados jauni radniecīgo profesiju kolēģi.

Sadarbība starp arhitektiem trimdā un Latvijā atjaunojās astoņdesmito gadu beigās ar LAS priekšsēdētāja vietnieka J. Dripes braucienu un Kanādu un LAB pārstāvja E. Janiša līdzdalību LAS kongresā Rīgā 1989. gadā, kurā LAS pasludināja neatkarību no PSRS Arhitektu savienības.
 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LAS vadīja Edvīns Vecumnieks (1989–1993), Jānis Dripe (1993–1996), Jānis Lejnieks (1996–1999), Juris Poga (1999–2005), Sergejs Ņikiforovs (2005–2009), Andris Kronbergs (2009–2012), Viktors Valgums (2012–2015), Gunta Grikmane (2015–2018), kopš 2018. gada Juris Poga.
 
Atmodas notikumi mainīja arī LAB ierasto darbību. Tika iedibināti pirmie kontakti ar Latviju, un 1990. gadā LAB priekšsēdis A. Roze piedalījās LAS valdes sēdē, lai pārrunātu sadarbības iespējas un organizētu plānošanas plenērus Rīga 2020 un Jūrmala 2020 nākamā gada vasarā saistībā ar Latviešu Vispasaules zinātnieku kongresu. Novērtējot Leona Plauciņa mūža darbu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, LAB piešķīra viņam goda biedra statusu, savukārt Andris Roze kļuva par LAS goda biedru.


1995. gadā sekoja apvienošanās kopējā organizācijā, kad LAB nobalsoja par apvienošanos ar LAS, savukārt LAS oficiāli pieņēma LAB kā savas organizācijas sastāvdaļu. 1996. gadā LAS kongresā Rīgā LAS valdē pieņēma trīs LAB pārstāvjus: J. Galdiņu , A. Rozi un J. Zvīdri.
 
Patlaban LAB ir biedri Kanādā, ASV un Austrālijā. Pašreiz LAB biedru sastāvā galvenokārt ir vecākās paaudzes pārstāvji, jaunākā paaudze LAB darbībā piedalās reti. Trimda ir beigusies, un visi LAB biedri ir ārzemēs dzīvojoši latviešu izcelsmes arhitekti. LAB turpina izdot apkārtrakstu, biedri pasūta arī Latvijas Architektūru, uzskatot to par kvalitatīvu žurnālu, un vairāki tajā piedalās ar rakstiem. Toronto LAB biedri pulcējas sanāksmēs vairākas reizes gadā, un tajās notiek lekcijas un pārrunas par aktualitātēm arhitektūrā, ainavu arhitektūrā un pilsētplānošanā Kanādā, Latvijā un citur pasaulē. Dažiem LAB biedriem ir savi biroji, vai arī viņi strādā atbildīgos darbos projektēšanas firmās, un tie ir potenciāli kontakti Latvijas arhitektiem. Savukārt LAB biedri caur LAS var nodibināt kontaktus Latvijā.


LAS kopš 1993. gada ir UIA jeb Starptautiskās Arhitektu savienības biedre, savukārt kopā ar Igaunijas un Lietuvas arhitektiem veido BAUA jeb Baltijas Arhitektu savienību asociāciju.
1995. gadā ar LAS atbalstu tika atjaunots žurnāls Latvijas Architektūra.

Pakalpojumi

LAS sniedz dažādus pakalpojumus – izīrē telpas Arhitektu namā, konsultē arhitektūras metu konkursu rīkošanā, organizē tālākizglītības seminārus u.c. 

Telpu noma un informācijas publicēšana

Arhitektu namā dažādiem pasākumiem nomā tiek piedāvātas vairākas telpas un atkarībā no pasākumu vajadzībām, iespējams iznomāt vienu vai vairākas no šīm telpām jebkurā kombinācijā.

Telpu rezervācija tiek pieņemta darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 pa tālruni +371 67212802, +371 20028097 vai rakstot uz latarh@latarh.lv 
 

Konkursi

LAS nozīmē ekspertus konkursu nolikuma izskatīšanā un valsts un privāto konkursu organizēšanas konsultēšanā. Ja ir ievērotas Konkursu labas prakses vadlīnijas, LAS savos sociālajos kanālos ievieto paziņojumu par konkursa izsludināšanu, kā arī publicē tā rezultātus, visus dalībnieku projektus un žūrijas protokolus. Konkursu rezultāti tiek publicēti arī žurnālā Latvijas Architektūra un arhitektūras portālā a4d.lv.

Detalizēta informācija par LAS pakalpojumiem metu konkursu dokumentācijas izstrādē un menedžmentā pieejama šeit.
Vairāk informācijas: dace.kalvane@latarh.lv
 

Tālākizglītība

Biedrība Latvijas Arhitektu savienība piedāvā profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanos par arhitektu praksi regulējošo normatīvo aktu aktualitātēm un to piemērošanu, ar arhitektu praksi saistītu problēmu analīzi, arhitektūras pakalpojumu ekspertu, autortiesību aizsardzības jautājumiem un citām tēmām. Tiek rīkoti tālākizglītības pasākumi – klātienes semināri un diskusijas, izbraukuma semināri ar ekskursijām, mācību kursi, tiešsaistes vebināri un video lekcijas. Tālākizglītības sistēma līdz ar platformu PKPP 2022. gadā ir reģistrēta Eiropas Arhitektu padomes (ACE) Profesionālās tālākizglītības programmas reģistrā

Vairāk informācijas: seminari@latarh.lv un pkpp.lv

Vadība, kontakti, rekvizīti

LAS prezidents Juris Poga juris.poga@latarh.lv 
LAS valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne linda.leitane@latarh.lv
LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa elina.rozulapa@latarh.lv 
 

Darba laiks:
Apmeklētājus pieņemam tikai pēc iepriekšējas vienošanās.
Lūdzam sazināties ar LAS biroju, zvanot uz tālruni 20028097 vai rakstot uz latarh@latarh.lv

Birojs:
+371 20028097
+371 67212802
latarh@latarh.lv 

Sertificēšanas centrs:
+371 26007083
lietvedis@las-sc.lv  

Tālākizglītības semināri:
+371 20028097
seminari@latarh.lv 

Konkursi:
Dace Kalvāne 
dace.kalvane@latarh.lv
 
Datu aizsardzības speciālists:
das@latarh.lv 
 

Rekvizīti:
Biedrība Latvijas Arhitektu savienība
Reģistrācijas numurs: 40008005792
PVN reģistrācijas numurs: LV40008005792
Juridiskā adrese: Torņa iela 11, Rīga, LV-1050, Latvija

SEB Banka
UNLALV2X
LV96UNLA0002100700820

Swedbank
HABALV22
LV88HABA0551004220649

Valsts kase
TRELLV22
LV07TREL9221090000000

Partneri