Eiropas Arhitektu padome (Architects’ Council of Europe — ACE) publicējusi devīto nozares pētījumu (Sector Study) par arhitekta profesijas stāvokli Eiropā. Šis pētījums tiek veikts reizi divos gados pēc Eiropas Arhitektu padomes pasūtījuma un ar Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" līdzfinansējumu. Pētījumā apkopoti un analizēti statistiskie, socioloģiskie un ekonomiskie dati par Eiropas arhitektiem, arhitektūras tirgu un arhitektu praksēm, tostarp Latvijā.
Balstoties uz 28 000 arhitektu atbildēm no 29 Eiropas valstīm, arī Latvijas, 2024. gada izdevums ir paplašināts ar jaunām pētniecības jomām, padarot to par visaptverošāko arhitektu profesijas analīzi Eiropā. Tas kalpo kā neaizvietojams informācijas avots ikvienam, kurš interesējas par arhitektūru un būvēto vidi.
Šis izdevums uzstāda jaunu rekordu — tajā piedalās 29 ACE dalīborganizāciju valstis, kas ir līdz šim lielākais skaits. Turklāt nozares pētījumā šogad iekļautas arī nacionālās aptaujas, ko Vācijā veica BAK un Apvienotajā Karalistē — RIBA, paplašinot pētījuma tvērumu. 2024. gada pētījuma dati liecina, ka Eiropā šobrīd ir 580 000 arhitektu 30 valstīs, kas ir par 8 % vairāk nekā pirms desmit gadiem.
Profesija tuvojas dzimumu līdzsvaram — 45 % arhitektu ir sievietes. Lielākā daļa strādā pilnu darba laiku, un ievērojama daļa — 46 % — ir biroju īpašnieki vai vadītāji, no kuriem daudzi darbojas kā nelielas, neatkarīgas prakses. Salīdzinot ar situāciju pirms 10 gadiem, tagad vairāk arhitektu ieņem vadošus amatus. Eiropas būvniecības tirgus vērtība ir 2 600 miljardi eiro, un arhitektu prakses veido 1 % no šī tirgus, ģenerējot kopējo apgrozījumu 26 miljardu eiro apmērā. Privātā dzīvojamā apbūve dominē šajā sektorā, veidojot vairāk nekā pusi no arhitektu darba. Tomēr pieaugošā nenoteiktība ir ietekmējusi nākotnes prognozes — 37 % arhitektu sagaida darba apjoma samazinājumu nākamajā gadā, kamēr 19 % paredz tā pieaugumu.
Arhitektu prakses joprojām ir nelielas — gandrīz 70 % darbojas kā individuālie komersanti. Neskatoties uz izaicinājumiem, visu biroju vidējais apgrozījums pamazām atgūstas no pandēmijas radītā krituma, lai gan inflācija ir samazinājusi ieņēmumu pieaugumu, kas novērots pēdējos divos gados. Arvien vairāk prakses piedāvā ēku ekspluatācijas pēcnovērtējumus, lai izvērtētu to veiktspēju, un aizvien vairāk arhitektu iesaistās ilgtspējīgā projektēšanā — 54 % regulāri integrē zemas enerģijas patēriņa dizaina principus. Arhitektu vidējie gada ienākumi ir sasnieguši 43 500 eiro. Pieaugums pēdējos divos gados atbilst inflācijas līmenim. Tomēr joprojām pastāv atalgojuma plaisa starp dzimumiem — arhitektu vīriešu vidējie ienākumi ir par 22 % augstāki.
"Arhitektūra vairs nav tikai par ēku būvēšanu — tā ir par nākotnes veidošanu. Ilgtspēja vairs nav tikai tendence, bet gan pamatprasība. Vairāk nekā 54 % arhitektu regulāri integrē zemas enerģijas patēriņa dizainu, un ēku pēcnovērtējumi kļūst par nozares standartu. Uzdevums ir skaidrs: arhitektiem jābūt līderiem cīņā par būvētu vidi, kas ir noturīga, atbildīga un gatava nākotnes izaicinājumiem. Un viens fakts ir nemainīgs — šī profesija ir radīta, lai izturētu. Ekonomisko svārstību un globālās nenoteiktības apstākļos arhitekti turpina radīt, inovēt un iedvesmot, veidojot telpas, kas ir ne tikai ilgtspējīgas un iekļaujošas, bet arī spējīgas izturēt laika pārbaudi," norādīja ACE prezidente Rūta Šāgemana.
Latvijas Arhitektu savienība izsaka pateicību Latvijas arhitektiem, kuri veltīja laiku, lai piedalītos aptaujā!
ACE 2024 nozares pētījums pieejams šeit.
