No 8. maija līdz 21. jūnijam Arhitektu namā, Torņa ielā 11, skatāma arhitekta, Latvijas Arhitektu savienības padomes locekļa Arta Zvirgzdiņa personālizstāde "Kaltes. Utilitārā modernisma pieminekļi Latvijas laukos”, kas gleznās pievēršas kolhozu perioda graudu kaltēm, aplūkojot tās kā savdabīgus, bet izteiksmīgus modernisma industriālās arhitektūras pieminekļus. Izstādes atklāšana — 7. maijā plkst. 17.00.
Graudu kaltes ir viens no Latvijas lauku ainavas elementiem, — industriālas, tehniskas būves, ko nav pieņemts pieskaitīt arhitektūrai. Tomēr 20. gadsimta modernā arhitektūra mainīja priekštatus par estētisko arhitektūrā, uzsverot, ka utilitārais, lietderīgais, funkcionālais pats par sevi var būt arī skaists. Šo principu iemieso pagājušā gadsimta industriālā arhitektūra, izceļot funkcionalitāti, efektivitāti, kā arī patiesīgumu, — būvējot no izturīgiem un godīgiem materiāliem, necenšoties noslēpt vai dekorēt, bet tieši atspoguļojot celtnes konstrukciju un funkciju.
Līdzīgi kā rūpnīcu arhitektūra pauda industriālās revolūcijas laikmeta tehnoloģisko progresu, tā lielās kolhozu graudu kaltes reprezentēja Latvijas lauku modernizācijas centienus un produktīvisma garu. Kaut arī kalšu kompleksus veido itin kā vieni un tie paši elementi, kas atkārtojas, — graudu ventilācijas un glabāšanas torņi, iekraušanas tvertnes, kurtuves, elevatoru un transportieru caurules, un to visu parasti nosedz vienkārši divslīpju jumti, aptver tādas vai citādas sienas, tomēr šo elementu konfigurācijas, apjomu kārtojumi, senāku būvju klātbūtne, plus dzīves laikā iegūtās piebūves un izbūves katru kalti vērš citādu, individuālu. Papildu izteiksmīgumu piedod vecuma patina, jo vairums no šīm struktūrām ir būvētas pirms 40-50 un vairāk gadiem. Ierobežotā materiālu palete rāda bagātīgas faktūras, ko veido novecējis koks, betons, silikātķieģeļu mūris, skārds, asbestcements un sarūsējušais metāls. Daudzas no šī laika kaltēm ir zudušas, nojauktas, citas pamestas nīkuļo un brūk, bet ir pietiekami liels skaits arī tādu, kas pēdējos desmit gados ir atguvušas dzīvību, pateicoties graudkopības uzplaukumam.
Artis Zvirgzdiņš savās izstādes gleznās kaltes tēlu estetizē, vispārina, parādot to kā savdabīgu, cita veida modernisma industriālās arhitektūras mantojumu, uzsverot šo struktūru monumentālo ekspresiju, tomēr reizē, — tiecoties notvert katras būves individuālo portretu un raksturīgās iezīmes. Savukārt apkārtējā ainava nereti tiek konceptualizēta līdz abstraktām plaknēm. Gleznas ir turpinājums un rezultāts autora daudzu gadu klejojumiem pa Latviju, iepazīstot dažādu periodu kultūras mantojumu un ainavas, tostarp — jau vairākus desmitus gadu fotografējot arī kolhozu kaltes. Gleznu vertikālais formāts atspoguļo saikni ar mūsdienu fotogrāfijas estētiku, atsaucoties uz viedtālruņu kameru lietošanas paradumiem, — daudzi no šo kalšu fotoattēliem ir iepriekš rādīti instagrama stāstiņos, kas vertikālo kadrējumu ieviesis arī ainavas reprezentācijā.
Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis Artis Zvirgzdiņš (1974) ir studējis arhitektūru, ir ilggadējs arhitektūras platformas "A4D" vadītājs, daudzu arhitektūrai un pilsētu attīstībai veltītu publicistisku, pētniecisku un kritikas rakstu autors. Nelielas iestrādes grafiskajā dizainā: viena lata monētas idejas un grafiskā dizaina autors (skudra, 2002), viena lata monētas idejas autors (sēne, 2003), Madonas pilsētas karoga autors (2003). Gleznošanai pievērsies 2023. gadā pēc eksperimentiem ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīkiem, ko atspoguļoja pirmā personālizstāde "Iztēlotās telpas" pagājušā gada rudenī MAD galerijā, Elizabetes ielā 2. Savās gleznās, gan pievēršoties iztēlotajām telpām, gan kolhozu perioda graudu kaltēm, tiecas apvienot arhitektūras telpiskuma attēlojumu ar mazliet konceptualizētu minimālisma izteiksmi.
Izstāde apskatāma līdz 21. jūnijam Arhitektu namā, Torņa ielā 11, Rīgā.
