Ekonomikas ministrija, saprotot vides pieejamības jautājuma nozīmību, 2022. gada 15. jūnijā ar Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Latvijas arhitektu savienības līdzdalību organizēja semināru, lai izglītotu, diskutētu un noteiktu turpmākos Latvijas mērķus pieejamas vides un universālā dizaina attīstībā. Seminārā piedalījās 460 cilvēki no visas Latvijas. Gan arhitekti un būvnieki, gan plānotāji un projektētāji, gan valsts un pašvaldību darbinieki, gan studenti un NVO pārstāvji. Pirms semināra un semināra laikā uzdotie jautājumi liecināja, ka speciālistiem trūkst informācijas un reizēm netiek novērtēta pieejamības risinājumu nozīme cilvēku dzīvē.
Vides pieejamība ir viens no svarīgākajiem pamatjautājumiem, kas nosaka dzīves kvalitāti cilvēkiem ar invaliditāti. Tas nosaka, vai viņiem ir iespēja iziet no savas mājas un būt kopā ar pārējiem vai arī jāuzturas četrās sienās un jādzīvo pilnīgi citā realitātē. Šī atziņa ir tik spēcīga, ka ANO ir izstrādājusi speciālu konvenciju Par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā nosaka valstu atbildību un pat iet vēl vienu soli tālāk, sakot, ka valstīs ir jāizstrādā mehānismi universālā dizaina ieviešanai. Tas ir pieejamas vides nākamais līmenis, kur jānodrošina tādi risinājumi, ko var izmantot ikviens cilvēks, neskatoties uz kādu savas dzīves apgrūtinājumu. Tāpat arī Eiropas Savienība ir iestrādājusi nosacījumus, ka, apgūstot ES finansējumu, ir jāievēro šī pieejamības dimensija. Sevišķi tas attiecas uz dažādiem būvniecības objektiem.
Arī Latvijā attīstām pieejamības normatīvo bāzi, tomēr milzīga problēma ir izpratnes un zināšanu trūkums, kas traucē būvniecībā radīt jēdzīgus un funkcionālus risinājumus. Arī starptautiskie normatīvi ik pa laikam uzsver, ka pieejamība un universālais dizains ir ne tik daudz tehnisks, cik domāšanas jautājums.
Semināra laikā lektori apskatīja dažas vienkāršas situācijas, atgādinot, ka tieši sīkumi un it kā nenozīmīgas lietas nosaka ārkārtīgi daudz. Nepietiek ar formālu normatīvu īstenošanu. Atbildīgajiem speciālistiem ir svarīgi atbildēt uz jautājumu: “Kā cilvēks šajā vidē jutīsies?” “Vai vide būs droša, viegli uztverama?” Lektori uzsvēra, ka no formālas attieksmes mēs pamazām pārejam uz cilvēciskāku skatījumu, no kvantitātes uz kvalitāti.
Tāpat semināra laikā tika skartas tādas tēmas kā evakuācija cilvēkiem ar invaliditāti, iekštelpu un ārtelpas izaicinājumi un risinājumi, kā arī citi jautājumi, kurus ikdienā pieejamības eksperti ir piefiksējuši.
E. Rožlapa savukārt uzsvēra pasūtītāja lielo ietekmi uz arhitekta darbu, kā arī iezīmēja dažādas normatīvu attīstības perspektīvas. Ir svarīgi, lai pieejamas vides nozīmi vienādi izprastu gan pasūtītājs, gan arhitekts, gan būvnieks.
Dalībnieku interese apliecināja, ka pieejamības joma Latvijā joprojām attīstās un ir nepieciešami šādi un līdzīgi pasākumi, lai veicinātu izpratni un vairotu pieejamības labo praksi. Bet kā galveno vērtību visi uzsvēra cilvēku. Cilvēku vidē. Laimīgu, neatkarīgu un priecīgu cilvēku drošā un pieejamā vidē.
INTERVIJA
Pēc semināra tikāmies ar lektoriem – apvienības Apeirons pieejamības ekspertu Jurģi Briedi (J.B.) un LAS Sertificēšanas centra vadītāju Elīnu Rožulapu (E.R.) un lūdzām atbildēt uz dažiem jautājumiem.
Kas ir vides pieejamība?
J.B. Vides pieejamība ir pamats, lai cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem spētu iekļauties sabiedrībā. Vides pieejamība ir, kad būvju dizains spēj kompensēt cilvēka sensoros – redzes un dzirdes, kustību un kognitīvos jeb domāšanas traucējumus, kā arī ierobežoto mobilitāti, piemēram, stumjot bērnu ratus un nesot smagas somas. Cilvēka invaliditāte vai kādi citi ierobežojumi vides pieejamības priekšā atkāpjas. Tas nozīmē, ka vides pieejamības esamība vai neesamība vai nu palielina cilvēka funkcionālos traucējumus, vai arī tos samazina tādā mērā, lai tie netraucē.
Ir būtiski saprast, ka vides pieejamība ir viens no faktoriem, kas visai sabiedrībai nes vēstījumu, vai valstij rūp savi cilvēki un vai nepieciešamības brīdī valsts par mums parūpēsies. Vajag apzināties, ka Latvijai ir svarīgi visi cilvēki – ne tikai jaunie, spēcīgie un veselie, bet katrs mūsu Latvijas cilvēks – un ka šeit varam justies pasargāti.
E.R. Vides pieejamība ir kā iespēja brīvi elpot.
Kādu novērtējumu jūs dotu pieejamībai Latvijā desmit ballu sistēmā?
J.B. Situācija ir ļoti atšķirīga dažādās pilsētās un reģionos, kā arī dažādos ēku tipos. Tomēr pēdējo 15 gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas. Tādējādi es varu teikt, ka tuvojamies sekmīgai atzīmei, līdz ar to es dodu 3+.
E.R. Trīs.
Ko vajadzētu mainīt, lai situāciju uzlabotu?
J.B. Pirmkārt un visnozīmīgāk – valsts un pašvaldību iestādēm jārāda piemērs visiem pārējiem, ka vides pieejamība ir svarīga. No valsts pārvaldes jābūt uzstādījumam un skaidram vēstījumam, ka vides pieejamībai ir jābūt. Visos atbildīgo dienestu līmeņos katram būtu jābūt skaidram, ka atkāpties no vides pieejamības prasībām nedrīkst un pret neizdarībām tolerances nebūs.
E.R. Attieksmi. Sabiedrībai, būvju īpašniekiem, darba devējiem, būvniecības procesā iesaistītajiem jāpieņem vides pieejamība kā dabisks ikdienas dzīves pamatpostulāts.
Kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās kļūdas pieejamības nodrošināšanā?
J.B. Būtiskākā kļūda ir fakts, ka tiek aizmirsts par vides pieejamības primāro nozīmi, proti – tā ir vajadzīga cilvēkam, personai. Arhitekti ļoti labi zina, kā veidot vidi cilvēkiem, lai tā būtu ērta lietošanā, piemēram, lai, ieejot teātrī, būtu kur nolikt drēbes, būtu pieejamas tualetes, iespēja apmeklēt kafejnīcu. Tomēr, kad jāsāk risināt vides pieejamības jautājums, piemēram, cilvēkam ar būtiskiem kustību traucējumiem, visas šis zināšanas paliek otrajā plānā. Tualete tiek izvietota tālu un neērtā vietā, tāpat, ieejot pa pielāgoto ieeju, līdz garderobei nevar tikt un tamlīdzīgi. Īsumā – šādā veidā neapzināti cilvēki tiek dalīti, un tas ir diskriminējoši.
E.R. Domāt, ka vides pieejamība ir kaut kas margināls, kas nepieciešams vien dažiem cilvēkiem retu reizi.
Turpiniet teikumu: “Lai pieejamību uzlabotu, es…”
J.B. Lai pieejamību uzlabotu, es aicinu cilvēkus, redzot neizdarības vides pieejamībā, nestāvēt malā. Runājam par to sociālajos tīklos, norādām savam namu apsaimniekotājam, kolēģim, ziņojam pašvaldībai! Noraugoties un stāvot malā, arī mēs esam līdzatbildīgi! Jūsu teiktais, iespējams, kādam pavērs jaunas iespējas dzīvē, aizstāvam mūsu Latvijas cilvēkus!
E.R. ...turpināšu skaidrot, diskutēt, iesaistīties procesos.
Paldies ekspertiem par sarunu!
