13.06.1950.–22.03.2022.
2022. gada 22. martā mūžībā aizgājusi arhitekte Indra Grietēna – profesionāle, kura bija apveltīta ar stabilu modernisma tektonisko domāšanu un proporciju perfekcijas izjūtu. Indra Grietēna strādājusi un papildinājusi zināšanas un prasmes pie nozīmīgiem Latvijas 20. gs. 2. puses arhitektiem – J.Vasiljeva, I.Jākobsona, J.Gertmaņa u.c. I.Grietēnas darbiem raksturīgs precīzs, vizuāli viegls un telpisks kompozīcijas arhitektoniskais risinājums, atbilstošs ēkas funkcijai.
Arhitekte Indra Grietēna dzimusi mūziķu ģimenē, māte Maiga Eizenberga un māsa Laila Grietēna – dziedātājas un atzītas vokālās pedagoģes. Indra Grietēna absolvējusi RPI Arhitektūras un celtniecības fakultāti (tagad – RTU Arhitektūras fakultāti) 1974. gadā. Diplomdarbā izstrādājusi sabiedriskās ēkas – Mūzikas centra – projektu Klīversalā, Daugavas kreisajā krastā pie Āgenskalna līča, izceļot būvķermeņa zemā, plastiskā silueta ainavisko vērtību; diplomdarba vadītājs – arhitekts Jurijs Vasiljevs (1928–1993).
Pēc RTU absolvēšanas Indra Grietēna uzsākusi darbu projektēšanas institūtā “Pilsētprojekts” arhitekta Imanta Jākobsona (1934–1993) darbnīcā, kur aktīvi darbojās no 1974. līdz 1993. gadam. Arhitektes pirmie darba uzdevumi bija dalība Dailes teātra tapšanā Rīgā (arhitekte Marta Staņa (1913–1972), interjers Mākslas fonda kombinātā “Māksla”: mākslinieks Andris Ramats, cilnis fasādē, tēlnieki Imants Murovskis (1925–2001), Ojārs Feldbergs, stikla objekti Arnolds Vilbergs (1934–2019)). Teātra būvniecības autoruzraudzības grupā no 1975 līdz 1976. gadam darbojās arhitekti Ināra Maurāne, Indra Grietēna, Rūsiņš Riņķis arhitekta Harolda Kandera (1927–2004) vadībā.
I.Grietēna izstrādājusi projektus dzīvojamās mazstāvu apbūves rindu mājām (Jelgava, 1977), piedalījusies konkursos: Latvijas Mākslas akadēmijas areāla rekonstrukcijas un piebūve (3. vieta, kopā ar arhitekti Veru Savisko, 1979), bij. Dobeles rajona kolhoza “Nākotne” administratīvā centra projektu konkurss (2. vieta, ar arhitektēm Veru Savisko, Ināru Akolovu (1943–2016)), bij. RAF tirdzniecības centra konkurss (Jelgava, 1984).
Arhitektei nozīmīga bija dalība Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ēkas rekonstrukcijas projekta izstādē un realizācijā (1975–1995). Operas rekonstrukciju un paplašināšanu plānoja arhitekti Imants Jākobsons, Vera Savisko, Indra Grietēna un Juris Gertmanis, iekštelpu restaurācijas projektu izstrādāja arhitekte Liesma Markova, mēbeles projektēja arhitekts Ivars Bumbiers (1932–2020), būvdarbus vadīja celtnieks–inženieris Eduards Raubiško.
Pie nozīmīgiem projektiem jāatzīmē kultūras nama pārbūve Rūjienā un Jūrmalas pilsētas muzeja pārbūve (1996–2005). Vēlākos gados I.Grietēna strādājusi Jura Ģertmaņa un Mārča Apsīša arhitektu birojā, kā arī bijusi ilggadēja Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju plānošanas pārvaldes darbiniece, arhitekte (2000–2015). Indra Grietēna bija Latvijas Arhitektu savienības biedre kopš 1977. gada.
Atvadīšanās no arhitektes Indras Grietēnas notiks 31. martā plkst. 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
Latvijas Arhitektu savienība izsaka dziļu līdzjūtību Indras Grietēnas tuviniekiem un kolēģiem.
Attēlā: Jūrmalas muzejs, fasādes skats no Tirgoņu ielas, arhitekte Indra Grietēna, 2005
