Līdz 13. februārim RTU Arhitektūras un dizaina institūta (RTU ADI) ātrijā skatāma starptautiska ceļojoša arhitektūras izstāde "Architectures in Transition", kas iepazīstina ar būvētā mantojuma atkārtotas izmantošanas labās prakses piemēriem, aprites ekonomikas risinājumiem arhitektūrā un klimatneitrālas pilsētvides attīstību.
Izstādes satura veidošanā iesaistījās arī Latvijas Arhitektu savienība, sagatavojot materiālus par vairākiem izstādē iekļautiem, Latvijas Arhitektūras gada balvā 2025 atzinīgi novērtētiem darbiem — koka bērnudārzu Salaspilī ("MADE arhitekti"), "Augustīnes dārzu" ("Sampling"), "Lightguide" ražošanas ēku un teritorijas pārbūvi ("Mindaro Arch", Antra Saknīte), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatoro centru un Neatliekamās palīdzības centru ("MARK arhitekti") un Martas Venteres projektu "Robežas telpiskums — Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".
Lai veidotu ciešāku kultūras saikni starp Eiropas pilsētām, kurām ir nozīmīgas arhitektūras tradīcijas, kā arī veicinātu sadarbību starp arhitektiem, kultūras jomas profesionāļiem, politikas veidotājiem un universitātēm visā Eiropā, pirms vairāk nekā 12 gadiem arhitekti Nicola Regusci un Xavier Bustos uzsāka projektu "Cities Connection". Šīs iniciatīvas pamatā ir ceļojošas arhitektūras izstādes, kas rada platformu ideju, pieredzes un profesionālu kontaktu apmaiņai. Ceļojošās izstādes papildina lekcijas, tīklošanās pasākumi, universitāšu tikšanās un prezentācijas. Katra izstāde ir veltīta noteiktam tematam.
Šobrīd RTU skatāmā izstāde "Architectures in Transition" arī ir daļa no projekta "Cities Connection" un stāsta par Barselonā, Briseles–Valonijas reģionā, Luksemburgā un Francijas Grandestas reģionā īstenotiem projektiem, kuru fokusā ir būvniecības mantojuma atkārtota izmantošana un sociālā atbildība. Kā jau minēts, izstādē iekļauti arī darbi no Latvijas.
Izstādē "Architectures in Transition" eksponēti pārejas arhitektūras projekti — kvalitatīvas arhitektūras piemēri, kas veicina esošo telpu un materiālu atkārtotu izmantošanu, ilgtspējīgu būvniecību, energoefektivitāti un lietotāju labklājību. Tā ir arhitektūra, kas atrodas pārejā uz ētiskāku būvkultūru un nulles ietekmes arhitektūru. Izstādes kuratori atzīst, ka attieksmes un ieradumu maiņa nevar notikt strauji. Lai šāda sociāli atbildīga un ilgtspējīga pieeja kļūtu par ikdienas praksi, ir nepieciešams gan laiks, gan drosme un spēja pārvarēt daudzos izaicinājumus, taču process ir sācies un noteikti turpināsies jau plašākā mērogā.
