Līdz 2025. gada 26. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) skatāma ievērojamā latviešu dizainera un vides mākslinieka Jāņa Krieva pirmā retrospekcija "Pagājusī nākotne", kas daudzpusīgi iepazīstina ar viņa sniegumu dizainā, kinētikas, vides un interjera mākslā.
Izstāde piedāvā apmeklētājiem iejusties 20. gadsimta 70.–80. gadu atmosfērā caur viena dizainera daiļrades prizmu. Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no spilgtākajiem latviešu grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem. Autora radošajam mantojumam ir īpaša, izcila vieta Latvijas dizaina vēsturē, un tā lielākā daļa glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā.
Jānis Krievs bija novators vairākās nozarēs: sākot ar glezniecību, ko viņš studēja, turpinot ar interjeru projektiem un beidzot ar meklējumiem kinētiskās un protodigitālās mākslas jomā. Jāņa Krieva likteņa paradokss ir tāds, ka viņa aktīvākā darbība norisinājās laikā, kad padomju iekārta raustījās konvulsijās — ideologi to sauca par "attīstīta sociālisma" periodu, bet vēlāk tas tika nodēvēts par stagnāciju. Tomēr Jāņa Krieva iztēlei nebija nekā kopīga ar politiski smacīgo gaisotni un ekonomikas atpalicību: viņš strādāja nākotnei, redzot to rietumniecisku, moderni skaistu un tehnoloģiski attīstītu.
Ironiskā kārtā tieši brūkošās varas ambīcijas "panākt un apsteigt kapitālismu" deva iespēju māksliniekam, kas drīzāk iederētos disidentu rindās, piepildīt pārdrošas, futūristiskas idejas, no kurām grandiozākā bija Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas interjeru rekonstrukcija. Jānim Krievam piemita kompleksa, sintētiska pieeja telpas risinājumiem. Viņš pats uzsvēra, ka veido nevis dekoratīvus objektus vai interjerus, bet vidi.
Jāņa Krieva idejas apsteidza laiku un bija kā radītas nākotnes cilvēkiem. Vēl viens paradokss — reālā vēstures gaita bija nežēlīga pret jau realizētajiem projektiem. Izstādes nosaukumā ietvertais neloģisms "Pagājusī nākotne" raksturo situāciju, kurā Jāņa Krieva futūristiskie, nākotnē vērstie un pat īstenotie objekti — Rīgas Sporta pils kafejnīcas interjers, Dzelzceļnieku kultūras pils kinētiskais objekts un skatuves cilnis, Daugavpils Kultūras pils skatuves kinētiskā siena, sakarā ar Maskavas Olimpiskajām spēlēm 1980. gadā radītais Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vides dizains un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums — nākamajās desmitgadēs tika iznīcināti.
Jānis Krievs, Aivars Bērziņš. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projekts. Planšete. 1979. Kartons, papīrs, guaša, zīmulis. Publicitātes foto
Padomju perioda dizains ir nepietiekami pētīta un popularizēta Latvijas kultūras vērtība, īpaši 20. gadsimta 70.–80. gadu mantojums, kas lielākoties ir gājis bojā, pārveidots un jaunākās paaudzes auditorijai vispār nav pazīstams. Mākslinieka radošais veikums ir pelnījis līdzvērtīgi nostāties vienā rindā ar Riharda Zariņa, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka un citu pirmskara dizaina klasiķu, kā arī pēckara laikabiedru — avangardiskās arhitektes Martas Staņas, dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķa un praktiķa Valda Celma — vārdiem, paplašinot sabiedrības priekšstatus par latviešu dizaina zelta fondu. Jānis Krievs bija sava laikmeta protagonists, kurš pratis adaptēt tā pretrunas: no vienas puses — plānveida ekonomikā pieejamos resursus un varas interesi tos ieguldīt jaunu publisko telpu radīšanā, no otras — latviešu mākslinieku orientāciju uz Rietumu dizaina paraugiem, progresīvajām idejām un novatorismu.
Lai sniegtu izvērstu priekšstatu par Jāņa Krieva talanta mērogu un izmantoto telpas organizācijas paņēmienu iedarbību, ekspozīcijā ietverti vairāk nekā 100 mākslinieka oriģināldarbi — ne tikai rasējumi un skices, bet arī to grafiska interpretācija reālajos izmēros. Tāpat skatītāji varēs "izstaigāt" stacijas interjeru interaktīvā digitālā rekonstrukcijā. Izstāde uzsver autora daiļrades būtiskākās kvalitātes: nākotnes redzējumu, klātbūtnes sajūtu un komplekso pieeju.
Pirmo reizi plašākai publikai parādīti lielformāta interjera dekori no kādreiz tikai padomju elitei pieejamā atpūtas nama "Dzintars" (tautā saukta "Astoņi luksi") Jūrmalā. Jāņa Krieva vadībā tapušā stacijas interjera detaļa — uzgaidāmās zāles soli, kuru dizaina autors ir Aivars Bērziņš, — izstādē nonākuši ar VAS "Latvijas dzelzceļš" atbalstu. Vēl ekspozīcijā apskatāmi atsevišķi darbi no Zuzānu kolekcijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma, kā arī kinofilmu fragmenti no Valsts Nacionālā arhīva. Izstādes kurators — Vilnis Vējš.
Plašāka informācija par izstādi un to pavadošajiem pasākumiem — Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja mājaslapā.
