Jānis Krastiņš (23.06.1943.–13.08.2025.). In memoriam

16.08.2025

13. augusta vakarā mūžības ceļos devies arhitekts, zinātnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas prezidents, ilggadējs Latvijas Arhitektu savienības biedrs Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš. Atvadīšanās notiks 21. augustā plkst. 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē, Varoņu ielā 3. Savukārt plkst. 14.00 sāksies profesora J. Krastiņa godināšanas pasākums Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13.

Jāņa Krastiņa apbrīnojami plašais interešu loks, neremdināmā zinātkāre un nenogurdināmās darba spējas veidoja pamatu izcilībai, kas atstājusi nepārvērtējamu nospiedumu uz arhitektūras mantojuma vērtību apzināšanas teoriju un praksi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Būdams autoritāte akadēmiskajā vidē, J. Krastiņš aktīvi dalījās ar savām zināšanām, stāstot par saviem pētījumiem arhitektūras vēsturē un teorijā, kā arī skaidrojot kultūras mantojuma nozīmi harmoniskas pilsētvides attīstībā arī plašākai sabiedrībai. Tieši pateicoties viņa pētnieciskajām aktivitātēm, īpaši jūgendstila arhitektūras mantojuma apzināšanā un izpētē, vairākas pilsētas, vispirms jau Rīga, tāpat arī Kuldīga, Liepāja un citas, mūsdienās starptautiskajā apritē ir pazīstamas kā arhitektūras mantojuma metropoles, piesaistot kultūras mantojuma ekspertu un tūristu uzmanību.
J. Krastiņš dzimis 1943. gada 23. jūnijā Rīgā. No 1961. līdz 1967. gadam studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, pēc kura beigšanas uzsācis darba gaitas projektēšanas institūtā "Komunālprojekts" un pievērsies studijām aspirantūrā. Kopš 1972. gada piecdesmit trīs darba gadus J. Krastiņš veltījis pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam RTU Arhitektūras fakultātē (kopš 2024. gada — Arhitektūras un dizaina institūts). 1973. gadā aizstāvējis arhitektūras zinātņu kandidāta grādu (disertācijas tēma "Rīgas arhitektūra 19. gs. otrajā pusē — 20. gs. sākumā"), savukārt 1991. gadā ieguvis Dr. habil. arch. grādu I. Repina Mākslas, tēlniecības un arhitektūras institūtā Sanktpēterburgā, Krievijā (disertācijas tēma "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā"). Radošais pētnieka gars J. Krastiņu vedis uz arvien tālākiem galamērķiem, viņš bijis viespētnieks un viesprofesors vairākās ārvalstu universitātēs: Vīnes Tehniskajā universitātē Austrijā (1987.), Kolumbijas universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs (1994.) un Yuan Ze universitātē Taivānā (2000.). Zinātniskais darbs rezultējies vairāk nekā 710 zinātniskajos darbos, kas publicēti Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā, tostarp 30 grāmatās par dažādiem arhitektūras vēstures un teorijas tematiem.
Ilgus gadus būdams Latvijas Arhitektu savienības biedrs un Padomes loceklis, J. Krastiņš aktīvi iesaistījies nozarei nozīmīgu jautājumu vērtēšanā un risināšanā. Principiāls savos ieskatos, prasīgs pret sevi un citiem, profesors vienmēr aicināja diskusiju biedrus pamatot viedokļus ar objektivitātē un datos balstītiem argumentiem. J. Krastiņš daudzus gadus aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā un tās vadībā, viņš bija Rīgas Latviešu biedrības Goda biedrs. Par profesora J. Krastiņa lolojumu kļuva Rīgas Jūgendstila centrs (izveidots 2009. gadā), kura izveides idejā un arī īstenošanas procesā tika ieguldīts daudz domu un enerģijas. Kopš 2017. gada J. Krastiņš vadīja Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, pulcinot profesionāļu kolēģiju nozares aktualitāšu apspriešanai. Viņa erudīcija un profesionalitāte tikusi novērtēta ar aicinājumiem piedalīties daudzu zinātnisko izdevumu redakciju, kolēģiju, zinātnisko padomju un oficiālo konsultatīvo institūciju darbā. Vispusīgajām aktivitātēm sekojusi virkne profesionālo atzinību: Kamillo Zites fonda prēmija (Austrija, 1985), Jāņa Baumaņa balva arhitektūrā (Latvija, 1989), Fulbraita balva (ASV, 1994), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1998), Baltijas Asamblejas balva (1998), Rīgas balva (2002), Nopelnu ordeņis (Itālija, 2004), Atzinības krusts (Latvija, 2012), Lielā kultūras mantojuma balva (Latvija, 2013), Latvijas Ministru kabineta prēmija (2016), Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomi par nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē (2015 un 2018), Lielā Būvindustrijas balva (Latvija, 2019), ICOMOS Goda locekļa tituls (2020) u. c. 
Līdztekus profesionālajai izcilībai J. Krastiņš bija apveltīts ar sabiedrisku, sportisku un ģimeniskas personības garu, kuru savās sirdīs paturēs profesora audzēkņi, kolēģi, draugi, ceļojumu un sportisko aktivitāšu biedri, kā arī daudzie lekciju klausītāji. Liela loma profesora Krastiņa dzīvē vienmēr bijusi ģimenei, īpaši dzīvesbiedrei arhitektei Zentai Krastiņai, kura nenogurstoši atbalstījusi profesoru Krastiņu visās viņa daudzveidīgajās iecerēs un aktivitātēs. 
Izsakām visdziļāko līdzjūtību profesora Jāņa Krastiņa ģimenei, kolēģiem, studentiem un draugiem!

Partneri