16. janvārī mūžībā devās Dr. arch. Jānis Lejnieks — arhitektūras teorētiķis un kritiķis, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors, Latvijas Arhitektu savienības ilggadējais biedrs, prezidents (1996-1999). Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Lejnieka ģimenei, dēlam arhitektam Mikum Lejniekam, kolēģiem, studentiem, draugiem un talanta cienītājiem — visiem, kuri viņu pazinuši, cienījuši un mīlējuši.
Atvadīšanās notiks piektdien, 23. janvārī, plkst. 14.00 Rīgas krematorijā, Varoņu ielā 3.
Arhitektūras kritiķis, pētnieks un pedagogs Dr. arch. Jānis Lejnieks bija aktīvs Latvijas arhitektūras procesu dalībnieks un virzītājs kopš arhitektūras studiju noslēguma Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad — Rīgas Tehniskā universitāte) 1975. gadā. Strādājis lielākajā Latvijas projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts" (1975–1992), kur bijis autors un līdzautors virknei pilsētu plānojumiem, tostarp Lībiešu krasta attīstības projektam un Abavas ielejas pilotprojektam. No 1992. līdz 2007. gadam J. Lejnieks ir strādājis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (tagad — Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde), bijis tās vadītāja vietnieks un no 1995. gada Latvijas Arhitektūras muzeja pirmais direktors, sniedzot būtisku ieguldījumu arhitektūras pētnieciskajā darbā un veidojot tematiskas izstādes. Tieši pēdējos gados J. Lejnieka kā kuratora vadībā ir tapušas vairākas izstādes — vēl šobrīd skatāma "O.O.-100!" par arhitektu Oļģertu Ostenbergu (2025); "Divi ģēniji" par 20. gadsimta Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem Edgaru Pučiņu (1924–2009) un Gunāru Asari (1934–2023); "Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process" (2023).
Paralēli radošam darbam no J. Lejnieks bija prasmīgs projektu vadītājs Rīgas Austrumu izpilddirekcijā (2007-2021), veicinot nozīmīgas Rīgas daļas attīstību un sakārtošanu.
Sadarbībā ar arhitektu Jāni Dripi viņš atjaunoja pirmskara izdevumu "Latvijas Architektūra" un bija tā galvenais redaktors 30 gadus. J. Lejnieka vadītā žurnāla "Latvijas Architektūra" redakcija 2020. gadā apbalvota ar Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas laikmetīgās arhitektūras un dizaina, kā arī mantojuma vērtību apzināšanā un popularizēšanā, arhitektūras procesu atspoguļošanā un analīzē.
J. Lejnieks no 1978. gada bijis aktīvs Latvijas Arhitektu savienības biedrs, vairākkārtīgi ievēlēts Latvijas Arhitektu savienības padomē un valdē, bijis Arhitektu savienības prezidents no 1996. līdz 1999. gadam. J. Lejnieks ir popularizējis Latvijas arhitektūru un tās vērtības starptautiskās auditorijās. Būdams ICOMOS biedrs, regulāri aicināts būt par ekspertu kultūras pieminekļu izvērtēšanā. Bijis arī DOCOMOMO biedrs. J. Lejnieks ir bijis arī Rīgas Tehniskās universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA mācībspēks, arī RISEBA vadošais pētnieks.
J. Lejnieks ir autors 427 publikācijām periodikā vairāku desmitu gadu garumā un 16 grāmatām, kas veltītas Rīgas, Liepājas un Latvijas arhitektūrai, kā arī nozīmīgām personībām — "Patiesa forma. Tīrs stils. Modris Ģelzis. Arhitekts" (2007); "Krampis. Arhitekts Andris Kronbergs" (2010); "Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu" (2013); "Juris Monvīds Skalbergs. Divkāršais kūlenis, Modernisms ̶ postmodernisms" (2018); "Sergejs Antonovs" (kopā ar Ludmilu Pestovu, 2021); "Arhitekta Paula Mandelštama trešais stils" (2025). Datorā uz rakstāmgalda palika nepabeigta monogrāfija par arhitektu Josifu Goldenbergu. Lejnieks bijis daudzu Latvijas enciklopēdijas šķirkļu autors un viens no Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina daļas autoriem.
Jaunākās Jāņa Lejnieka pilsētu arhitektūrai veltītās grāmatas ir "Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados" (kopā ar Jāni Dripi, 2022) un "Rīgas nākotnes vēsture" (2023).
Jānim Lejniekam ir ievērojama pieredze, strādājot nozīmīgu arhitektūras metu konkursu žūrijās. Bijis regulārs viesis TV raidījumā "Ielas garumā".
Viņa zināšanas un kompetence tālu pārsniedza 1994. gadā aizstāvētās arhitektūras doktora disertācijas "Funkcionālisms un neoeklektisms Latvijas XX gs. arhitektūrā" tēmu, bet tieši Rīgas un Latvijas arhitektūras vēsture un šodienas procesi bija Jāņa Lejnieka patiesā interese un izpētes joma pusgadsimta garumā.
2008. gadā saņēmis Latvijas Kultūras mantojuma gada balvu, 2021. gadā Kultūras ministrija novērtējusi Lejnieka darbību ar Atzinības rakstu par ilggadēju un būtisku ieguldījumu Latvijas arhitektūras procesu izpētē, dokumentēšanā un izglītībā, 2022. gadā viņš saņēma Liepājas Kultūras balvu un 2025. gadā Latvijas Arhitektūras gada balvu.
Jāņa Lejnieka rakstītais arhitektūras jomā ir skaists un paliekošs piemineklis viņa darbīgajam mūžam — vērtīgs, plašs un precīzs izziņas avots profesionāļiem un visai Latvijas sabiedrībai.
Kolēģi un draugu Jāni Lejnieku pieminot,
Jānis Dripe un Latvijas Arhitektu savienība
Jāņa Lejnieka pietrūks daudziem. Lūk, daži atvadu vārdi, kas ļauj plašāk iepazīt viņa spožās personības šķautnes:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atvadu vārdi tās mājaslapā
Arhitektūras pētnieka un kritiķa Arta Zvirgzdiņa vārdi Lejnieka piemiņai
