8. jūnijā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA) apstiprināja jauno arhitekta profesijas standartu. Tas, sekojot topošā Arhitektūras likuma nostādnēm, paplašina arhitektu profesionālās darbības lauku, tajā ietverot arī sabiedriskās aktivitātes, pedagoģisko darbību, pētniecību, publicistiku, kā arī iesaisti arhitektūras politikas un norišu veidošanā. Atjaunotais profesijas standarts apliecina arhitektu kompetences un leģitimizē viņu darbību jomās, kas saistītas ar pilsētvides veidošanu, neaprobežojoties ar ēku projektēšanu.
Profesijas standarti eksistē gandrīz visām profesijām. Tie apraksta profesijā nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī profesionāļu pienākumus un uzdevumus. Profesijas standarts tiek izmantots arī izglītības programmu veidošanā. Tas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, taču arhitekta profesijas standarta iepriekšējā redakcija bija spēkā jau kopš 2006. gada. Latvijas arhitektu savienība, izrādot pašiniciatīvu, uzņēmās jaunā profesijas standarta izstrādi. Pie tā strādāja darba grupa, kuras sastāvā bija praktizējoši arhitekti Edgars Treimanis, Ilma Valdmane un Aleksejs Birjukovs. Darba grupā strādāja arī augstskolu pārstāvji – Aldis Lapiņš no Rīgas Tehniskās universitātes, Dainis Rūdolfs Šmits no augstskolas RISEBA, kā arī Dina Suhanova, kas ir iesaistīta topošajā Mākslas akadēmijas arhitektūras programmā. Darba grupu vadīja Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, standarta metodisko vadību nodrošināja Anna Bondare.
Profesijas standarta izstrādei tika saņemts Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums 6000 EUR.
Jaunais profesijas standarts mudina paskatīties uz arhitekta profesiju plašāk gan arhitektus, gan sabiedrību, dodot profesionāļiem iespēju aktīvāk iesaistīties cilvēka apdzīvotās vides veidošanā.
Obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību saraksts
