1935. gada 11. jūnijs – 2022. gada 3. augusts
Juris Monvīds Skalbergs pēc RPI absolvēšanas (1960) kļuva par vienu no jaunās paaudzes līderiem jau ar pirmajiem darbiem padomju modernisma uzplaukuma laikā: Pareizticīgo katedrāles pārbūvi par Zinību namu (1964), kinoteātri Blāzma (1964), Rīgas Krievu drāmas teātra rekonstrukciju (1967), muzikālo klubu Allegro (1970) u.c. Pasaulē modernisma nāvi traktēja kā sprādzienu, bet Latvijā modernisms nomira klusi 1985. gadā, kad Skalbergs pārbūvēja Blāzmu par elitāru klubu. Arhitekts meta stilistisku kūleni, atbrīvojoties no modernisma un īstenojot spilgtus postmodernisma projektus – apvienības Lauku celtnieks ēku Vecrīgā, Peldu ielā (1987), institūta Agroprojekts ēku Rīgā, Maskavas ielā (1988) u.c. Skalberga 80. gados projektētie ūdenstorņi joprojām ierakstās Latvijas lauku ainavā. Kultūras pils Ziemeļblāzma rekonstrukcija (2013) un tās skatu tornis apliecināja arhitekta atgriešanos pie modernisma idejām. Skalbergs kā Baltijas arhitektu savienības BAUA prezidents pārstāvēja organizāciju 1993. gadā Čikāgā, kad BAUA uzņēma Starptautiskajā Arhitektu savienībā UIA. Viņš aktivizēja LAS darbību, iekļaujoties Eiropas Arhitektūras padomes (ACE) darbā un pārstāvēja ASV mecenāta Gunta Boles balvu RTU studentiem. Arhitekts ir novērtēts ar Būvindustrijas lielo balvu un J.F. Baumaņa medaļu par mūža ieguldījumu.
Atvadīšanās 2022. gada 10. augustā 15:00 Rīgā, 1. meža kapu kapličā.
Foto – Leta/Ieva Čīka
