2024. gada 3.-4. decembrī Milānā norisinājās plaša, augsta līmeņa starptautiska konference "No publiskā iepirkuma kvalitātes līdz Eiropas būvniecības kvalitātei" (From Quality of Public Procurement to the Quality of Constructions in Europe), kas bija veltīta publiskā iepirkuma kvalitātei apbūvētās vides jomā. Tās programmā bija iekļauta apaļā galda diskusija, kurā kopā ar citiem Eiropas iepirkumu ekspertiem gan labo praksi, gan problēmjautājumus apsprieda Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša.
Konferences videoieraksts skatāms šeit.
Turpinājumā — Andas Kursišas ziņojums un atziņas par iepirkumu praksi Eiropā.
Konference skāra plašu tēmu loku, savukārt Eiropas Arhitektu padomes (ACE) fokusā bija iepirkumu kvalitāte arhitektūras projektēšanā. Līdzās pieredzes apmaiņai par ACE arhitektūras kvalitātes politiku un Itālijas labo praksi publiskajā iepirkumā, būtiska konferences daļa bija ACE dalīborganizāciju apaļā galda diskusija — dalīšanās ar katras valsts stāstu par to, kā no 2014. gada izdevies realizēt Publisko iepirkumu direktīvu, par veiksmēm un problēmām.
Zviedrijā iepirkumu norise ir visai veiksmīga, sākotnējā atlasē tiek iesaistīts lielāks skaits pretendentu. Arhitektūras konkursi tiek organizēti labā profesionālā līmenī. Polijā prasības dalībai ir ļoti stingras, tai skaitā nepamatoti ierobežotas ar pēdējo trīs gadu pieredzi, kas arhitektūrā ir īss cikls. Borysław Czarakcziew (Polija) uzsvēra diskusijas nepieciešamību starptautiskā līmenī. Konkursiem ir publiski pieejams izmaksu aprēķina algoritms, kas diemžēl netiek lietots.
Horvātijā ir būtiska zemākās cenas dominance, kas ietekmē arhitektu atalgojuma lejupslīdi. Iepirkumu speciālistiem trūkst kompetences.
Austrijā apmēram 20% no arhitektūras iepirkumiem veido tieši metu konkursi, vēl 20% gadījumu izmanto sarunu procedūru. Konkursi netiek pārāk regulēti, tos jaunbūvēm izmanto gandrīz 100% gadījumu. Austrijas un Šveices pieredze arhitektūras konkursu rīkošanā uzskatāma par labās prakses piemēru — to ir daudz, un daudzi arhitekti regulāri piedalās. Šveice nav ES dalībvalsts, līdz ar to iepirkumu direktīva tiešā veidā uz to nav attiecināma. Taču Šveicē pirms pieciem gadiem sāka izmantot Davosas kvalitātes kritērijus (Baukultur), un šobrīd tas ir nesis redzamus rezultātus arhitektūras kvalitātē. Šveicē konkursiem to norises laikā tiek veikts novērtējums zaļš-dzeltens-sarkans, kur zaļš apzīmē labo praksi. Savukārt sarkanu atzīmi neviens organizētājs saņemt negrib, tāpēc cenšas izstrādāt labu konkursa dokumentāciju.
Slovākijā pārsteidzoši dzīva ir Čehoslovākijas pozitīvā arhitektūras konkursu tradīcija, kas tiek veiksmīgi turpināta, un pasūtītāji metu konkursus cenšas izmantot arvien plašāk. Arhitektu asociācija sniedz vadlīnijas, tās tiek plaši izmantotas. Pēdējos gados ļoti veiksmīgi tiek realizēti nelieli metu konkursi mazākiem objektiem; tā ir lieliska iespēja jauniem arhitektu birojiem tikt pie projektu realizācijas. Pietiekami plaši tiek pielietots
"competitive dialogue" jeb sarunu procedūra, kas pasūtītājam tomēr ir jūtams izaicinājums.
Latvijā ir pārmērīgi strikts regulējums, atklātu ES iepirkumu līmeni piemērojot arī mazāka apjoma iepirkumiem. Netiek īstenota iepirkumu centralizācija, daudzus nelielus iepirkumus pasūtītāji cenšas veikt saviem spēkiem. Būtiski trūkst kompetences iepirkumu veicēju vidū, arī atalgojuma līmenis ir zems. Iepirkumu dokumentācijas sastādītāju loma netiek pietiekami novērtēta. Kompetences trūkums noved pie tā, ka vairāk nekā 30% iepirkumu tiek apturēti sūdzību vai citu iemeslu dēļ. Latvijas Arhitektu savienība regulāri veic statistikas apskatu un novēro pastāvīgu starpnieku dominanci, kas projektēšanai līgst gadījuma rakstura un zemas kvalitātes izpildītājus. Pasūtītājam nākas ļoti nopūlēties, lai vispār panāktu, ka projektu vada arhitekts. Konkursu jomā situācija ir labāka, Latvijas Arhitektu savienība ir izveidojusi vadlīnijas, konkursi notiek regulāri, un par neatbilstošiem konkursiem savienība sniedz ziņojumu. Pēdējā laikā vērojams masīvs investoru spiediens samazināt prasības vai vispār atcelt metu konkursus.
No Portugāles diskusijā piedalījās divi pārstāvji. Pedro Baganha (Portugāle) ieņem administratīvu amatu un izteica viedokli kā pašvadlības pārstāvis. Publiskajam iepirkumam būtu jāveicina konkurence un jākontrolē budžeta izdevumi. Bet faktiski cenu līmenis tiek pārmērīgi samazināts, un rezultātā trūkst inovāciju. Ja galvenais iepirkuma mērķis ir izvairīties no sūdzībām un tiesvedības, tas var būtiski kavēt projekta realizāciju. Šobrīd tas kavē mājokļu krīzes risināšanu. Pedro ieskatā, steidzami jāmaina likumdošana, jo procesi šobrīd jūtami stagnē.
Avelino Oliveira (Portugāle), kurš pārstāv arhitektu asociāciju, ar statistiku demonstrēja, kā kopš 2008. gada, kad atcēla arhitektu atlīdzības aprēķinu, atlīdzība (% no būvizmaksām) ir samazinājusies uz pusi, un atstāj Portugāli priekšpēdējā vietā Eiropā. Tikmēr prasības arhitekta darbam, dokumentācija un atbildībai aug nepārtraukti, bet atlīdzība turpina samazināties.
Vācijā nesen stājies spēkā regulējums, kas paredz obligātu ES iepirkumu, ja būvniecības izmaksas pārsniedz 1 miljonu eiro. Tas ārkārtīgi palielina birokrātiju un šķiet nepārdomāts solis. Mazie biroji Vācijā netiek pie darba publiskajos iepirkumos. Plaši tiek lietota sarunu procedūra, un Vācijā tomēr ir atļauts lietot arhitektu atlīdzības rāmjus. Tas izskaidro Portugāles komentāru, ka Vācijā ir augstākās atlīdzības par arhitekta darbu.
Spānijā intelektuāliem pakalpojumiem, tai skaitā arhitekta darbam, ir noteikts, ka kvalitātes rādītājiem vērtēšanā jābūt vairāk nekā 50%. Ja iepirkuma summa ir mazāka par 60 000 eiro, tiek piemērota vienkāršotā procedūra. 2022. gadā pieņemtais Arhitektūras likums būtiski palīdz uzlabot arhitektūras kvalitāti publiskā iepirkumā. Kolēģi atzīst, ka Spānijā iepirkumu likumam nav ne vainas, bet tas tiek greizi piemērots. Vēl jo vairāk, Spānijā ir četri vertikāli lēmumu pieņemšanas līmeņi, un tas būtiski sarežģī jebkuru labi iecerētu procesu.
Maltā savukārt ir lielākais iedzīvotāju blīvums Eiropā, un tas ir radījis sekas. Iepriekš realizētais būvniecības vilnis, kas orientējies uz ātrumu, nevis kvalitāti, ir radījis daudz viduvējas kvalitātes ēku. Tagad, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un aktivitāti, katra iecere izsauc protestus. Lai sasniegtu kvalitāti iepirkumā, nepieciešama kompetence pasūtītāja pusē. Tā kā kompetence nav pārāk augsta, vienkāršākais ceļš ir zemākās cenas iepirkums. Izmaiņas domāšanas veidā nāk ļoti smagi. Maltas arhitektu asociācija sniedz konsultāciju pakalpojumu valsts iestādēm metu konkursu organizēšanā. Jāatzīst arī, ka iepirkumā dominē būvuzņēmēju intereses.
Grieķijā ir ārkārtīgi maz metu konkursu, to tikpat kā nav, un pastāv plašas iespējas izvairīties no to rīkošanas. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji parasti tiek sarindoti tā, lai uzvarētu pasūtītājam ērtākais uzņēmējs. Ierasta lieta ir arī iepirkumu sadalīšana mazākos, lai ātrāk virzītu uz priekšu būvniecības procesu.
Konferences noslēgumā tika rezumēts, ka Eiropas Publisko iepirkumu direktīva tiks atvērta grozījumiem 2025. gadā, un ka dalībvalstis, kā arī profesionālo organizāciju pārstāvniecības, piemēram, ACE tiks aicinātas sniegt priekšlikumus direktīvas grozījumiem. Apkopotie viedokļi tiks izmantoti tālākā darbā.
