LAS un LBS tikšanās saistībā ar Nacionālo koncertzāli 07.07.2020.  

Šī gada 7. jūlijā notika Latvijas Arhitektu savienības (LAS) un Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) pārstāvju tikšanās, kurā tiks pārrunāts Ministru kabineta rīkojums Nr. 341 no 18.06.2020. par Rīgas koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2. Sarunas laikā dalībnieki nonāca pie atziņām, kuras apkopotas kopīgā LAS un LBS paziņojumā.

 1. Līdzšinējais Koncertzāles projekta virzības process neatbilst labās prakses principiem. Nav pareizi būves vērtēt emocionāli saistībā ar kādu konkrētu valsts vēstures posmu un tā laika politisko ideoloģiju. Ir nepieciešams profesionāls ēkas kultūrvēsturiskā un inženiertehniskā stāvokļa novērtējums, kā arī nekustamā īpašuma vērtības apzināšanās, lai novērtētu ēkas kopējo stāvokli pirms šādiem lēmumiem.

 2. Funkcionējošas, stipras ēkas nojaukšana, kurai piemīt kultūrvēsturiska vērtība, nav pieļaujama bez apzināšanās, kas nāks vietā un tas, ka jaunā objekta pievienotā vērtība būs augstāka (to paredz arī Venēcijas harta par pieminekļu saglabāšanu).

Lai izvērtētu iespējamos ieguvumus un zaudējumus, ēku demontējot, ir nepieciešama precīza izejas informācija un tās analīze.

Pirmkārt, jāveic Pasaules tirdzniecības centra (turpmāk – PTC) ēkas kultūrvēsturiskais un tehniski ekonomiskais izvērtējums, tas ir – kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana (liela profesionālās sabiedrības daļa iebilst jaunākajam NKMP atzinumam), inženiertehniskais novērtējums (konstrukcijas, inženiertīkli un energoefektivitātes stāvoklis logiem un norobežojošām konstrukcijām), ekspluatācijas izmaksu izvērtējums salīdzinājumā ar citām šāda rakstura būvēm, un pārbūves izmaksas, saglabājot ēkas arhitektoniski māksliniecisko autentiskumu. 

Otrkārt, izvērtējuma dati par novietni iespējamai koncertzālei Elizabetes ielā 2 būtu jāsalīdzina ar iepriekš izvērtētām un iespējams šobrīd no jauna pieejamām vietām, ņemot vērā iespējamo esošo ēku demontāžu arī citviet.

Tikai pēc tam ir iespējams sniegt profesionālu atzinumu, iepazīstinot ar to sabiedrību un pieņemot politisku lēmumu par koncertzāles būvniecības vietu.

 3. Sanāksmes dalībnieki ir vienisprātis par koncertzāles būvniecību un nevēlās apstādināt KM un valdības uzsākto procesu, tai pašā laikā izsaka vēlmi piedalīties un palīdzēt procesu ievirzīt profesionālās un pret sabiedrību atbildīgās darbībās. Tālākais Rīgas koncertzāles tapšanas process ir atbalstāms, ja tas iegūst profesionāli pārdomātas aprises ar radošiem praktiskiem plenēriem, kuros analizē vietu un tur pieļaujamās būvniecības iespējas, strādājot ar pārdomātu koncertzāles telpu programmu, organizējot atklātu starptautisku arhitektu konkursu pēc labās prakses principiem, lai rezultātā iegūtu iespējami labāko nākotnes vīziju.

 4. Sanāksmes dalībnieki atzīmē, ka pilsētām attīstoties ir iespējamas situācijas, kad kāda celtne ir jānojauc, apzinoties pārmaiņu ieguvumu. Pārdomas raisa aizsāktā koncertzāles tapšanas procesa uzsākšanas veids, kā tas notiek – vēlā profesionāļu un sabiedrības iesaiste. Tas ir pretrunā ar valstisku vienošanos un apņemšanos, kas aprakstīta Davosas deklarācijā, ko 2018. gada sākumā parakstījuši visu Eiropas savienības valstu kultūras ministri.

 

No LAS sanāksmē piedalījās
Juris Poga, LAS prezidents
Gatis Didrihsons, LAS prezidenta vietnieks
Sergejs Ņikiforvs, LAS padomes loceklis
 
No LBS sanāksmē piedalījās
Ruta Krūskopa, LBS arhitektu sekcijas vadītāja
Aldis Grasmanis, LBS valdes loceklis
Raimonds Eizenšmits, LBS valdes priekšsēdētāja 1.vietnieks

 



Partneri