2024. gada 5. septembrī Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Dzelzceļnieku biedrība tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniedza priekšlikumu, reaģējot uz informatīvo ziņojumu "Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā". Zemāk — publicētais atzinums.
Latvijas Arhitektu savienības (turpmāk: LAS) un Latvijas Dzelzceļnieku biedrības (turpmāk: LDzB) kopīgā uzmanības centrā jau kādu laiku ir Rail Baltica attīstība. LAS un LDzB ir vienoti nostājā, ka šo Eiropas Savienības mērogā nozīmīgo infrastruktūras projektu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs ir nepieciešams turpināt un realizēt pat šodienas sarežģītajos apstākļos. Tomēr komplicētais Rīgas posma risinājums, kuru šo gadu laikā nav izdevies atrisināt, ietver jaunus izaicinājumus.
Iepazīstoties ar Valsts kancelejas tīmekļvietnē publicēto Informatīvo ziņojumu "Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā" (turpmāk: IZ) LAS un LDzB novērtē integrēta risinājuma piedāvājumu un ierosina papildus izvērtēt šādus apsvērumus:
- papildināt IZ ar ilgtermiņa redzējumu Rail Baltica trases pieslēgumam Rīgai,
- ievērojot, ka Rīgas centrā ir jau daļēji realizēti Rīgas Centrālās stacijas un jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu projekti, papildināt IZ ar plānoto rīcību šo objektu pabeigtībai pārskatāmā nākotnē,
- papildu vilcienu ieviešana, atklājot maršrutus uz lidostu un Bolderāju, var nozīmēt ilgstošu pārbrauktuvju un pāreju slēgšanu, kā arī tilta caurlaides spējas pārslodzi; situācijas risinājums atkarīgs no izvēlētā Daugavas šķērsojuma veida,
- priekšlikuma atteikties no BEMU vilcienu iegādes pamatojums balstīts īstermiņa tehniskās grūtībās, ko varētu atsvērt ieguvumi, izveidojot savienojumu ar lidostu, t.sk. samazinot ieguldījumus pagaidu infrastruktūras izveidē,
- IZ paredzētie pārvadājumi, nogādājot pasažierus no Rail Baltica trases Rīgā un lidostā, ir izaicinājums un iespēja kvalitatīvi pilnveidot pasažieriem piedāvātos pakalpojumus un tiem atbilstošu infrastruktūru. Apsvērumi attiecināmi kā uz piepilsētas pārvadājumiem, tā arī attīstot jaunas ātrgaitas pilsētas sliežu sistēmas,
- efektīvākai Rail Baltica projekta Latvijas posma vadībai periodisku IZ vietā noderētu tieša stratēģiska Ministru kabineta virsvadība.
LAS un LDzB uzskata, ka visiem īstermiņa risinājumi jābūt pakārtotiem ilgtermiņa vīzijai, kura rūpīgi jāizvērtē, iesaistot ieinteresētās puses, tajā skaitā nevalstiskā organizāciju sektora profesionāļu kompetences.
Latvijas Arhitektu savienības
prezidents
Artūrs Lapiņš
Latvijas Dzelzceļnieku biedrības
valdes priekšsēdētājs
Māris Riekstiņš