Publicējam Dabas aizsardzības pārvaldei nosūtīto vēstuli, kurā pausts Latvijas Arhitektu savienības viedoklis par metu konkursu "Gaujas Nacionālā parka dabas centrs".
Iepazīstoties ar metu konkursa "Gaujas Nacionālā parka dabas centrs" nolikumu un izvērtējot tā saturu atbilstoši Latvijas Arhitektu savienības "Konkursu labas prakses vadlīnijām", vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas neatbilst arhitektūras metu konkursu labajai praksei.
Konkursā paredzētais darba apjoms mūsu ieskatā atbilst augstas detalizācijas metu konkursam. Dalībniekiem tiek prasīts iesniegt ēkas rasējumus mērogā 1:100, teritorijas labiekārtojuma risinājumus mērogā 1:250, vizualizācijas no konkrētiem skatu punktiem, kā arī drukātus materiālus — A1 planšetes un A3 bukletus. Vienlaikus nolikumā nav paredzēts godalgu vai balvu fonds. Sazinoties ar konkursa organizatoriem, noskaidrots, ka godalgu neesamība nav pārpratums, bet apzināts nolikuma saturs. Tas nozīmē, ka profesionālais darbs tiek sagaidīts bez jebkādas atlīdzības visiem konkursa dalībniekiem neatkarīgi no konkursa rezultāta.
Nesamērība starp konkursa dalībniekiem uzlikto darba apjomu un nolikumā paredzēto atlīdzības sistēmu, kā arī finanšu piedāvājuma un provizorisku izmaksu pieprasīšana metu konkursa ietvaros mūsu ieskatā nav raksturīgi kvalitatīvam arhitektūras metu konkursam, kura galvenais mērķis ir arhitektoniskās idejas kvalitātes izvērtēšana, nevis cenu vai kvalifikācijas atlase. Nolikumā noteiktās kvalifikācijas prasības jau meta iesniegšanas stadijā mūsuprāt būtiski pārsniedz to apjomu, kas labas prakses izpratnē būtu nepieciešams radošam arhitektūras metu konkursam. Šādas prasības objektīvi ierobežo profesionālās konkurences loku un samazina jaunu biroju un autoru līdzdalības iespējas.
Nolikumā definētais konkursa mērķis, mūsuprāt, faktiski apvieno radošas idejas iegūšanu ar projektēšanas iepirkuma priekšatlasi, paredzot sarunu procedūru un iespējamu līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju. Mūsu ieskatā labas prakses ietvaros šie procesi parasti tiek skaidri nodalīti, lai metu konkurss primāri kalpotu ideju kvalitātes izvērtēšanai, nevis kā iepirkuma instruments. Profesionāla sacensība tradicionāli balstās uz samērīguma, savstarpējas cieņas un skaidru noteikumu principiem. Izsludinātajā metu konkursā "Gaujas Nacionālā parka dabas centrs" visu potenciālo konkursa dalībnieku profesionālo resursu ieguldījumu nav paredzēts kompensēt, arī pirmās vietas ieguvējam līguma slēgšana nav garantēta. Neskatoties uz godalgu neesamību, konkursa žūrijas sastāvā ir arhitekti, tostarp publiskā sektora pārstāvji, kas veicina praksi, kurā arhitektu profesionālais darbs tiek izmantots bez atlīdzības un bez skaidrām garantijām.
Šo apstākļu kopums neatbilst Latvijas Arhitektu savienības konkursu labajai praksei. Ņemot vērā konkursa objekta nozīmīgumu gan publiskajā telpā, gan kultūrvēsturiskajā kontekstā, uzskatām, ka nepieciešams izsludināto konkursu pārtraukt un pilnveidot konkursa nolikumu atbilstoši labas prakses principiem — paredzot samērīgu godalgu fondu un skaidri nodalot radošo konkursu no iepirkuma procedūras, kas būtiski uzlabotu gan konkursa rezultātu kvalitāti, gan stiprinātu paša procesa uzticamību un profesionālo reputāciju.
—
Lūdzam arhitektus situācijās, kad IUB izsludināts iepirkuma vai konkursa nolikums, vai tā punkti, kas neatbilst labajai praksei vai satur būtiskas neatbilstības, adresēt sūdzības EIS noteiktā formātā un uz konkrētā iepirkuma kontaktos norādīto adresi. Kopiju sūtīt LAS un IUB. Brīvas formas iesniegumus vai sarunas pasūtītājs ir tiesīgs neņemt vērā. Savukārt LAS juridiski nav pretendents, un tāpēc LAS viedoklis vai sūdzība pretendentam juridiski nav saistoša.
