Žurnāla "Latvijas Architektūra" jaunākā 177. numura tēma ir "Rīga — metropole?", tomēr, kā ierasts, tajā lasāmi arī dažādi citi raksti un sarunas. To vidū — Latvijas Arhitektu savienības prezidenta Artūra Lapiņa atskats uz martā Arhitektu namā aizvadītajām debatēm par Jauno Eiropas Bauhaus.
Žurnāla "Latvijas Architektūra" jaunākā numura temats dod iespēju iepazīties ar Latvijas galvaspilsētas plāniem kļūt par Baltijas metropoli. Tos apliecina "Riga Waterfront" projekts Andrejsalā. Mājokļu būvniecības izredzes Rīgas metropoles areālā apskata Niklāvs Paegle un Dagnija Smilga. "Grīziņdārzs" ir piemērs tam, kā veiksmīgi var pārveidot industriālo teritoriju par dzīvotspējīgu pilsētas daļu. Uz reāliem risinājumiem koncentrējas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, uz nākotnes plāniem — pilsētas arhitekts Pēteris Ratas. Par mērķi panākt pārtikas tirgu tradīciju, arī Rīgas Centrāltirgus, iekļaušanu UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā stāsta Baiba Sleže. Restorāna "Zivju lete" interjeru Dzirnavu ielā vērtē Ilze Martinsone. Ar atjaunoto Parīzes Dievmātes katedrāli iepazīstina Elēna Melzoba. Par Martas Staņas 1960. gados projektētās ēkas Brīvības ielā 313 siltināšanu stāsta Ieva Skuja-Zelča, uzdodot jautājumu, kā, aizsargājot ēku no aukstuma, var nosargāt tās unikalitāti. Ar Rīgas naktsdzīvi iepazīstina Mārtiņš Eņģelis, ar savu noraidīto Daugavas gātes projektu — arhitekts Reinis Liepiņš. Par to, kā Igaunijā veicas ar "Rail Baltica" projektu, raksta Matiass Malks no Tallinas.
