Žurnāla "Latvijas Architektūra" jaunākā 179. numura tēma ir "Aizsardzības ainava", kuru attīstījusi viesredaktore Liene Jākobsone. Tomēr, kā ierasts, izdevumā lasāmi arī dažādi citi raksti un sarunas. To vidū — Latvijas Arhitektu savienības prezidenta Artūra Lapiņa un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta direktores Māras Liepas–Zemešas raksts par mentoringu jaunajiem arhitektiem un Lapiņa atskats uz jūnija "ArhiDOMĀS" pārrunāto.
Žurnāla "Latvijas Architektūra" viesredaktores Lienes Jākobsones temats "Aizsardzības ainava" iepazīstina ar Latvijas aizsardzības elementu sistēmu. Šādi ir nosaukta arī Latvijas paviljona ekspozīcija arhitektūras izstādē La Biennale di Venezia. Robežapsardzes sistēmu, kuru 20. gs. 20. gados veidoja Ludvigs Bolšteins uz armijas sistēmas pamatiem, un 90. gados postmodernisma stilā būvētās jaunās robežšķērsošanas vietas analizē Agnese Bleidere. Par Abrenes pierobežas zonu, kas pēc valsts okupācijas vairs nav pieskaitāma Latvijas teritorijai, stāsta Marta Ventere. Ar Latvijas Kultūras akadēmijas Gara māju, Nacionālo Filmu skolu un Filmēšanas paviljonu, kas uzbūvēti Rīgā Miera ielā pēc arhitektu biroja "NRJA" projekta, iepazīstina Agnese Čivle. Biroja "United Riga Architects" Igaunijas vēstniecības ēka Vecrīgā iezīmē jaunu posmu Igaunijas–Latvijas diplomātiskajās attiecībās un piesaka "Open Embassy" koncepciju — jaunumu vēstniecību jomā. Par rezidenču centru Laidos, kuru vada scenogrāfe un tērpu māksliniece Inga Bermaka, stāsta Anita Pīra, bet par Rīgas jūgendstila muzeju — Ilze Martinsone. Vairāki žurnālā atspoguļotie projekti šogad pretendē uz Latvijas Arhitektūras gada balvu.
