Servīzes priekšmeti ir raksturīgi 20. gs. 30. gadu plaša patēriņa produktu dizaina paraugi, iespējams, forma adaptēta no kādas Vakareiropas porcelāna ražotnes, kas bija izplatīta prakse Latvijas porcelāna industrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
Servīzes trauku pamatnē ir redzami vairāki zīmogi – tie visi liecina, ka priekšmeti patiesi ir izgatavoti Jakoba Karla Jesena (Jakob Carl Jessen) porcelāna fabrikā un ļauj iegūt vēl papildus informāciju par izstrādājumu. Piemēram, zila zīme un zaļa zīme norāda, ka izstrādājums atbilst 1. un 2. kvalitātes grupai. Zieds ir fabrikas oficiālais “logo”, savukārt ziloņa atveids, uzraksts “ziloņkauls” vai agrākos laikos “ivory”, liecina, ka izstrādājums ir glazēts ar glazūru ziloņkaula tonī. Parasti porcelāns tiek glazēts ar caurspīdīgu stikla glazūru. Savukārt ietonētas glazūras ar īpašiem nosaukumiem – kā piem., “lavendel” viegli mēļam tonim u.c. – bija sava laika novitāte un liecināja par ķīmiskās industrijas atklājumiem, kā arī modernisma laikmetam raksturīgo estētikas izjūtu.
J. K. Jesena porcelāna fabrika – J. C. Jessen Porzellanfabrik – bija Baltijas vāciešudibināts uzņēmums Rīgā, 1886. gadā. Tas, pēc 1841. gadā dibinātās Kuzņecovu dzimtas porcelāna fabrikas, ir otrs senākais un otrs lielākais porcelāna ražošanas uzņēmums tagadējās Latvijas teritorijā. I Pasaules kara laikā evakuēts uz tagadējās Ukrainas teritoriju, pēc Latvijas rūpniecības reevakuācijas, 30. gados atsācis darbību Rīgā, produkcijas izstrādē iesaistot arī latviešu māksliniekus. Pēc II Pasaules kara un padomju okupācijas laikā uzņēmums funkcionēja kā Rīgas Porcelāna fabrika, vēlāk – Rīgas Porcelāna rūpnīcas I iecirknis (Lēdurgas ielā, Mangaļu apkaimē), un 90. gados – uz brīdi atjaunoja Jesena vārdu. Šobrīd vēsturiskās fabrikas ēkas un teritorija atrodas privātā īpašumā un veic noliktavu/darbnīcu funkciju; kompleksa 20. gs. pirmās puses ēku daļā ir saglabājusies viena no vēsturiskajām krāsnīm – gorns. Tā ir iespaidīga būve vairāku stāvu augstumā un tā liecina par porcelāna industrijas pirmssākumiem un vērienu Latvijā.**
* Izņemot buljona tases;
** Senākās un lielākās Kuzņecova porcelāna fabrikas – vēlāk Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas un Rīgas Porcelāna rūpnīcas II iecirkņa – ēkas ir likvidētas un vairs neeksistē.
Leģenda par Štālberga servīzi nāk no laikabiedru atmiņām, bet LNA LVA Arhitektu savienības fondā Štālberga personas lietā patiešām ir priekšmetu saraksts, ko Arhiteltu savienība nopirka, kad Štālbergs bija aizgājis mūžībā. Precīza atsauce ir LVA, 273. f., 2. apr., 84. l., 50.-51. lp. Mantu saraksta pirmie trīs ieraksti uz to varētu atteikties, sevišķi 1. – pusdienu servīze, ziloņkaula krāsā, zelta svītriņa, bet vienlaikus apraksts ir arī vispārīgs (nav norādīts ražotājs).
.jpg)
Attēlā: Porcelāns, ziloņkaula glazūra, virsglazūras apvilkums ar zeltu. Plaša patēriņa produkcija, izgatavota J. K. Jesena porcelāna fabrikā, Rīgā, 1936 – 1939. Latvijas Arhitektu savienības īpašums. Foto – Gvido Kajons / Rīgas Porcelāna muzejs.
