2024. gada 20. augustā Latvijas Arhitektu savienības (LAS) padomes sēdē tika apstiprināta biedrības stratēģija 2024.–2029. gadam, kas nosaka, kā šajā periodā virzīties uz LAS statūtos noteiktajiem mērķiem, sniedzot pienesumu arhitektūras nozares izaugsmei Latvijā. Tā nostiprina biedrības darbību nacionālā un starptautiskā mērogā un izaicinājumu pilnajā vidē ļauj noturēt stingru pozīciju attiecībā pret nozares vērtībām, profesionalitāti, iekļaujošas vides veidošanu un radošumu.
LAS stratēģiskās darbības virzieni
1. ARHITEKTŪRAS LIKUMA PIEŅEMŠANA. Aktīva iesaiste Arhitektūras likuma virzīšanā, pieņemšanā, tā satura un būtības realizācijā, Arhitektu kolēģijas izveidošanā un darbībā.
• Arhitektūras likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes arhitektoniskas vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kam raksturīga kultūras, sociālā, ekonomiskā un dabas ilgtspēja.
• Likums nosaka kvalitatīvas arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, definē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas un to pašpārvaldes kārtību.
• Arhitektūras likums rada labvēlīgus nosacījumus kvalitatīvas arhitektūras pieejamībai visām sabiedrības grupām. Līdz šim arhitektūra un arhitektūras kvalitātes nozīme sabiedrībā nav bijusi aprakstīta likumdošanā, nereti arhitektūra tikusi vienādota ar būvdarbu veikšanu vai vienkāršiem vides uzlabošanas darbiem.
• Ar arhitektūras principu ievērošanu un arhitektu pašpārvaldes izveidošanu tiks nodrošināta tāda arhitektu profesionālā darbība, kas ļaus sasniegt vislabākos arhitektūras risinājumus katrā vides un apbūves situācijā.
2. PILSONISKĀ IESAISTE UN DEMOKRATIZĀCIJA. Profesionālajai kompetencei atbilstoša iesaistīšanās pilsoniskās aktivitātes un demokratizācijas procesos, padarot telpiskās attīstības ieceru, metu konkursu un iepirkumu norisi par caurspīdīgu un sabiedrību iesaistošu procesu.
• Arhitekta loma pēc profesijas būtības paredz sabiedrības interešu realizēšanu vislabākajā iespējamā veidā. Taču šī loma daudzviet tiek ierobežota ar nepietiekamas informācijas sniegšanu, sabiedrisko apspriežu un aptauju trūkumu, šauri definētu funkcionalitātes prasību izpildīšanu.
• Telpiskās attīstības, metu konkursu un iepirkumu norise publiskajā sektorā ir jāpadara par caurspīdīgu un sabiedrību iesaistošu procesu, kam jākalpo par piemēru privātajam sektoram.
• Arhitektu dalība ir nepieciešama visu publiskās telpas ieceru sākotnējā plānošanā, metu konkursa uzdevuma sastādīšanā un iepirkumu specifikāciju sagatavošanā. LAS iesaiste ir būtiski nepieciešama, lai veicinātu plašu arhitektu un sabiedrības līdzdalību publiskā finansējuma kvalitatīvā realizācijā.
3. ARHITEKTI — VALSTS INSTITŪCIJU KOMPETENCES PARTNERI. LAS — kompetences partneris likumdošanā institūcijām un ministrijām, kuru lēmumi skar telpiskās vides veidošanu.
• LAS valdes un padomes pārstāvji regulāri dalās zināšanās darba grupās, taču mērķis ir nostiprināt organizācijas ietekmi un būt par kompetences partneri likumdošanā, pieņemot lēmumumus par telpiskās vides veidošanu.
• LAS ir aktuāli jautājumi par būvniecības likumdošanas sakārtošanu, Eiropas Savienības fondu finansējuma konkursu sagatavošanu un realizāciju, kur tas skar telpisko vidi ilgtspējas un vides aizsardzības regulējumā, samērīguma principa ievērošanā, pieejamu mājokļu plānošanā.
• Kopš 2024. gada LAS uz līguma pamata nodrošina ekspertus Centrālā finanšu un līgumu aģentūras programmās Jaunā Eiropas Bauhaus kritēriju vērtēšanā, augstu vērtējot veiksmīgo sadarbību.
4. LĪDERĪBA estētiskas, ilgtspējīgas un iekļaujošas vides veidošanā un popularizēšanā.
• Estētika, ilgtspēja un iekļautība piemīt labai arhitektūrai un ir neatņemamas — izcilai. Šo vērtību kopums ienes dzīvību telpās un vietās, piesaista cilvēkus, veido attiecības un rada pozitīvu pieredzi.
• Estētikai ir jābūt funkcionālai, resursus taupošai un pieejamai visām sabiedrības grupām. Jaunais Eiropas Bauhaus vienlaikus ir ideja, standarts un pārmaiņu kustība sabiedrībā.
• LAS kā Eiropas Jaunā Bauhaus kontaktpunkts strādā jau no 2022. gada. Popularizējot visus trīs principus profesionālā un plašākā sabiedrībā, šobrīd visvairāk uzmanības jāvelta tieši iekļaujošas un visiem pieejamas vides veidošanā. LAS sadarbības plānā ir iekļauta vides pieejamības kompetenču jomas attīstīšana.
• Kultūras ministrija sadarbībā ar Valsts Kanceleju 2024. gada pavasarī izveidoja ceļa karti plašai Jaunā Eiropas Bauhaus integrācijai, daļu no šiem pasākumiem deleģējuma ietvaros LAS īsteno jau 2024. gadā.
5. ARHITEKTA IZGLĪTĪBA UN MŪŽIZGLĪTĪBA. Augstākās izglītības un mūžizglītības sasaistīšana, sadarbība starp izglītības institūcijām un nozari.
• Arhitektūras nozare ik dienu saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Tehnoloģijas, datorpropgrammas, 3D modelēšana, mākslīgais intelekts, jaunas likumdošanas normas, ilgtspējas aprēķini un metodika, nulles emisiju ēkas, aprites ekonomika ir tikai dažas no tēmām, kurās arhitektam jābūt kompetentam. Arhitekta izglītība nebeidzas ar diploma saņemšanu, tā ir nozare, kur jaunas zināšanas ienāk katru dienu.
• LAS stratēģiskais mērķis ir izveidot plašu un mērķtiecīgu mūžizglītības sistēmu, ko veido vairāku līmeņu kursi ar zināšanu nostiprināšanu.
• Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu universitātēm ir neatņemama šī stratēģiskā virziena sastāvdaļa. 2024. gada 30. augustā LAS parakstījusi sadarbības līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti.
