14. septembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs piedāvā bezmaksas lekciju Postmodernisms Latvijā: arhitektūra un dizains. To vadīs Arhitektūras muzeja direktore un mākslas vēsturniece Mg. art. Ilze Martinsone, un viņa pievērsīsies salīdzinoši nesenajai postmodernisma vēsturei un estētikai, kuras kā parādību kopums Latvijas arhitektūrā un dizainā virziens vēl nav apzināts.
Kad: trešdien, 2022. gada 14. septembrī 17:30
Kur: tiešsaistē
Postmodernisma virziens literatūrā, mākslā, filozofijā un citās jomās radās 20. gadsimta otrajā pusē kā pretreakcija sevi izsmēlušajam modernismam. Amerikāņa Čārlza Dzenksa darbs Postmodernās arhitektūras valoda (1977) ir kļuvis par postmodernisma teorijas klasiku un piedzīvojis neskaitāmus izdevumus. Postmodernisma arhitektūras un dizaina izteiksmes līdzekļi kalpo kā antitēze visam, ko sludināja modernisms – forma un vēstījums ir svarīgāks par funkciju, vēstures citāti ir brīvi izmantojami, īstu materiālu vietā var apzināti lietot imitācijas utt.
Postmodernisma vēsture ir salīdzinoši nesena, un kā parādību kopums Latvijas arhitektūrā un dizainā virziens vēl nav apzināts. Postmodernisma arhitektūra Latvijā parādījās 20. gs. 80. gados. Taču Padomju Savienības telpā tā ieguva īpatnējus vaibstus, daļēji saplūstot kopā ar tā dēvētā kritiskā reģionālisma virzienu – latviešu arhitekti gaisā virmojošās neatkarības idejas tiecās paust ar vietējā piederībā meklētiem izteiksmes līdzekļiem. Šis virziens kulminēja ar grupas Māja dibināšanu un tās rīkotajām performancēm – tā ir, domājams, vienīgā reize Latvijas arhitektūras vēsturē, kad kāda arhitektu grupa savas idejas ir formulējusi manifesta formā. Postmodernisma ilgo agoniju postsociālisma zemēs noteica politiskās pārmaiņas un jaunā ekonomiskā situācija – postmodernisma pārmērības kalpoja kā grandiozo pārmaiņu ilustrācija. Latviešu profesionālie dizaineri, kuriem rūpniecībā vakanču vairs nebija, devās izstāžu zālēs un kuplināja tā dēvētā kritiskā jeb konceptuālā dizaina virzienu.
Foto: Linards Skuja. Kultūras nams Viesītē. 1985–1991.
Attēls no Latvijas Arhitektūras muzeja arhīva
