2023. gada 2. novembrī jau septīto reizi Rīgā norisināsies starptautiskais pilsētplānošanas pasākums „MadCity 2023”!
Šogad notikumam dots nosaukums „Žilbinošais mikrorajons” un pasākums ir veltīts vienam no Latvijas un Baltijas nozīmīgākajiem pilsētplānošanas izaicinājumiem – padomju mikrorajonu atdzīvināšanai un cilvēciskošanai.
Problēmas, kas skar tradicionālos mikrorajonus, ir daudz un dažādas: nolietojies dzīvojamais fonds, publiskās ārtelpas kvalitāte neatbilst mūsdienu pilsētplānošanas principiem, mikrorajonu pilsētvide neveicina iedzīvotāju sadarbību un saliedēšanos utt. Mikrorajonos joprojām dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, un tieši tāpēc ir jārod jauni un nestandarta risinājumi, lai tos padarītu par labāku un pilsētas mērogā integrētāku vietu dzīvei. Pasākuma nobeigumā tiks organizēts zibenshakatons jeb konkurss „Āgenskalna priedes – ko un kā?”, kura laikā ģenerēs idejas teritorijas uzlabošanai. Zibenshakatonā būs iespēja piedalīties ikvienam „MadCity 2023” dalībniekam, kuram rūp mikrorajona liktenis.
Latvijas Arhitektu savienība šogad sadarbībā ar „MadCity 2023” piedāvā LAS biedriem biļetes summU 27 EUR, ievadot kodu MAD23MICRO. Kods sniedz 12 EUR atlaidi no pilnās summas.
Vairāk informācijas un programma
Par "MadCity 2023” šī gada tēmu „Žilbinošais mikrorajons”:
Kas kopīgs Rīgas Purvciemam, Zolitūdei un Bolderājai ar Liepājas Ezerkrastiem, vai RAF’am Jelgavā ar Gajoku Daugavpilī? Tie ir mikrorajoni, kas būvēti padomju laikos un kuru dzīvokļu namos dzīvojošie kā apkaimes būtiskāko problēmu jau vairākus gadus uzsver ceļa segumu slikto kvalitāti, auto stāvlaukumu trūkumu un ēku slikto vispārīgo stāvokli. Lai gan ir daudz mītu (un ne to glaimojošāko) par dzīvi mikrorajonos, tomēr tajos ir arī sava pievilcība: ir tuvu veikali, skolas un bērnudārzi, iespēja droši pārvietoties kājām un ērti pieejams sabiedriskais transports.
Mikrorajonos – masīvos tipveida mājokļu projektos – pasaulē dzīvo ap 80 miljonu cilvēku. Rīgā mikrorajonos dzīvo vismaz 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, turklāt 61 % no tiem dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, kuras celtas līdz 1980. gadam. Lai noskaidrotu iedzīvotāju domas par to, vai mikrorajonu stāvoklis atbilst kvalitatīvas mūsdienu dzīves vajadzībām, kādas ir būtiskākās problēmas un kas ir pievilcīgākais šajās apkaimēs, kustība „Mad City Riga” sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu „Kantar” šī gada oktobra sākumā veica pētījumu, tiešsaistes intervijās aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
„Kāpēc interesējamies par mikrorajoniem? Lielākā daļa mūsu pilsētu iedzīvotāju 21. gadsimta 20. gados dzīvo pilsētvidē, kuru nevarētu raksturot kā pieņemamus. Neviens negrib neko darīt ar mikrorajoniem, jo uzskata, ka vieglāk ir nojaukt veco un vietā uzcelt jaunu, bet būtu jādomā par to, kā pēc iespējas vairāk atjaunot un uzlabot jau esošo. Tā ir tāda utopiska vēlēšanās pārkāpt pāri zemu ienākumu slieksnim un radīt cilvēcīgu dzīves vidi iedzīvotājiem, kuri to uzreiz nevar sasniegt,” saka „Mad City Riga” galvenais organizators Neils Balgalis.
Atspēriena punktu diskusijai par iedzīvotājiem, uzņēmējiem un investoriem pievilcīgas un mūsdienīgas pilsētvides attīstību un turpmākam darbam uzņēmumu, pašvaldību un valsts līmenī, lai mikrorajonus pārvērstu par žilbinošu dzīves un atpūtas vietu, „MadCity” meklēja mikrorajonu iedzīvotāju novērtējumā. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kā divas būtiskākās problēmas mikrorajonu teritorijā, kurā viņi dzīvo, uzsver slikto autoceļu un piebraucamo ceļu stāvokli, ietvju asfalta slikto segumu (38 %) un autostāvvietu trūkumu (27 %). Šīs problēmas ir aktuālas pat pusei Rīgas mikrorajonos dzīvojošo. Kā trešā problēma minēts slikts ēku vispārīgais stāvoklis: par to uztraucas 26 % rīdzinieku un 17 % Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo mikrorajonos.
Rīdziniekus vairāk nekā citu Latvijas pilsētu mikrorajonu iedzīvotājus uztrauc arī apkaimes drošība: piemēram, ceturtdaļu aptaujāto rīdzinieku bažīgus dara sociāli nelabvēlīgi apkaimes iedzīvotāji, 22 % aptaujāto norāda uz bezpajumtnieku problēmu, bet 9 % uztrauc noziedzība mikrorajonā. Kā pietiekoši būtiska problēma rīdziniekiem ir tas, ka nav, kur glabāt mantas – riteņus, bērnu ratus u.c. –, jo nav pieejamas labas novietnes, un bieži vien ir kopīgas ne visai drošas pagraba telpas. Arī vides jautājums aptaujā minēts starp būtiskākajām problēmām, piemēram, Latvijas mikrorajonu iedzīvotājus satrauc atkritumu šķirošanas un izvešanas jautājums; šajās apkaimēs dzīvojošajiem pilsēta ir par skaļu, un kā problēmu viņi min trokšņa piesārņojumu un intensīvu satiksmi, bet 12 % rīdzinieku uztrauc gaisa piesārņojums galvaspilsētas mikrorajonos. Šādu aptauju „MadCity” sadarbībā ar „Kantar” pirmo reizi veica 2018. gadā, un būtiskākās problēmas, kuras nosauc mikrorajonu iedzīvotāji, piecu gadu laikā nav mainījušās.
Tomēr dzīvei mikrorajonā ir arī sava pievilcīgā puse. Kā trīs pozitīvus aspektus dzīvošanai mikrorajonā Latvijas iedzīvotāji min veikalu pieejamību (42 % aptaujāto), iespēju droši pārvietoties kājām (36 %) un ērti pieejamu sabiedrisko transportu (34 %). Rīdziniekiem veikalu pieejamība un ērts sabiedriskais transports ir pat vēl būtiskāks pozitīvais aspekts – to atzīst vairāk nekā puse aptaujāto galvaspilsētas mikrorajonu iedzīvotāju. Trešdaļai aptaujāto gan visā Latvijā, gan galvaspilsētā patīk, ka mikrorajonā tuvu ir skolas un bērnudārzi. Neraugoties uz to, ka 19 % aptaujāto atzinuši, ka Rīgā trūkst kvalitatīvas publiskas ārtelpas, kur pavadīt brīvo laiku ar bērniem sportojot, pastaigājoties zaļajā zonā vai parkos, vairāk ir to, kas uzskata, ka galvaspilsētas mikrorajonos ir laba publiskā ārtelpa (32 %). Ceturtdaļai aptaujāto Latvijas mikrorajonu daudzdzīvokļu mājās ir labi kaimiņi: tā saka 26 % Latvijas iedzīvotāju un 21 % aptaujāto rīdzinieku.
„Vai mikrorajonos ir iespējams sasniegt to, pēc kā ilgojas Latvijas iedzīvotāji savai dzīvesvietai – klusums, svaigs gaiss, pieejami veikali un kafejnīcas, iespēja novietot auto pie mājas un droši aizkļūt līdz nama durvīm? Vai, nodrošinot šīs ērtības, dzīvesvietas izvēle mikrorajonā var būt līdzvērtīga dzīvošanai piepilsētas privātmājā? Dzīvei daudzdzīvokļu dzīvojamo māju mikrorajonos ir daudz priekšrocību, bet ir arī trūkumi, kurus var novērst pareizi plānojot, ieguldot un fokusējoties uz identificētām problēmām,” saka Neils Balgalis, aicinot uz starptautisko pilsētplānošanas pasākumu „Mad City Riga 2023”, www.madcity.lv . Tajā kopā ar trīs Baltijas galvaspilsētu – Rīgas, Tallinas un Viļņas – galvenajiem arhitektiem, publiskās pārvaldes un pilsētplānošanas jomas ekspertiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Beļģijas, Polijas un Japānas un citiem interesentiem kopīgi meklēs atbildes uz jautājumiem „vai?” un „kāpēc?”, diskusijās rodot potenciālus risinājumus, kas padarītu mikrorajonus „žilbinošus”.
Par "MadCity”:
„MadCity” ir neparastu notikumu un ideju radīšanas vieta, kurā kopīgi meklē inovatīvus risinājumus pilsētu teritorijām un rosina uz nozīmīgām pārmaiņām pilsētās, sekmējot sadarbību un iedrošinot politiķus rīcībai. Tas ir vienīgais pilsētplānošanai veltītais regulārais pasākums Baltijā.
„Mad City Riga 2023” pasākuma ģenerālsponsors – „Depo”.
