Līdz 2023. gada 31. jūlijam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde “Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process”.
Izstāde uzdod jautājumu – ko darīt Vecrīgā, kuru 1941. gadā izpostīja Otrais pasaules karš? Lai aktualizētu šo jautājumu un iesaistītu tajā arī sabiedrību, izstāde pievēršas vienai konkrētai vietai – laukumam blakus Rīgas Rātsnamam, kur šobrīd darbojas āra kafejnīca, bet iecerēts būvēt viesnīcu. Iespaidoties no vēstures vai skatīties uz nākotni? Izstāde paceļ jautājumu, kādu viesnīcu būvēt Vecrīgā.
Izstādē apskatāmi arī viesnīcas metu konkursa trīs godalgotie projekti.
Rīgā pēc 1991. gada ir notikuši vairāki simti arhitektūras ideju konkursi, Vecrīgā to ir desmitiem, īpaši viesnīcām. Pilsētai, kura ir lielākā viesu uzņēmēja Baltijā, ir vajadzīgas vietas, kur var viesus izmitināt, jo jaunu viesnīcu Vecrīgā nav pietiekami daudz.
Vēsturiskā apbūve Vecrīgas kvartālos starp Tirgoņu, Kaļķu, Mazo Monētu un Mazo Jaunavu ielu gāja bojā 1941.gada jūlijā, vācu karaspēkam iebrūkot Rīgā. Padomju vara šeit uzbūvēja Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusu. Pēc tā nojaukšanas 90. gadu beigās teritoriju izmanto ielu tirdzniecībai. 2022. gadā “Citra Development” organizēja konkursu viesnīcu kompleksa būvniecībai šajā vietā. Konkursa mērķis bija iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga četrzvaigžņu viesnīcu kompleksa jaunbūves metu. Konkurss paredzēja projektēt viesnīcu ar 300 dažāda izmēra viesu numuriem un apbūvēt divus Vecrīgas kvartālus ar vienotas funkcijas un vienas īpašumpiederības būvju kompleksu.
Konkursa dalībniekiem bija jāievēro normatīvo aktu, arī Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, kur norādīts, ka nav pieļaujama valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vēsturisko zemesgabalu, kā arī vēsturisko zemesgabalu pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās apvienošana un sadalīšana. Taču žūrija vērtēja konkursa dalībnieku metus atbilstoši pasūtītāja izvirzītajiem noteiktajiem kritērijiem, kā galveno izvirzot meta funkcionālo risinājumu, bet zemes vienību vēsturisko robežu ievērošanu pārvēršot par nenozīmīgu.
Ņemot vērā paredzamo pilsētvides izmaiņu īpaši lielo apjomu un ar to saistītos negatīvu ietekmju risku faktorus, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apsver plašāku sabiedrības iesaisti un speciālistu konsultācijas un diskusijas. Pārvalde vērš uzmanību, ka pirms ieceres saskaņošanas informēs Pasaules mantojuma komiteju atbilstīgi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam.
Izstādes kurators – Dr. Arch. Jānis Lejnieks
