Apakšsadaļas

Atlases žūrija

Andris Kronbergs

Arhitekts Andris Kronbergs ir viens no respektētākajiem un talantīgākajiem Latvijas laikmetīgās arhitektūras procesa dalībniekiem. A. Kronbergs ir arhitekts, kurš pakāpeniski, ar visaptverošu arhitektūras izpratni, ieguvis savas paaudzes līdera pozīcijas, jo neapstājas attīstībā un savos darbos neatkārtojas. Saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvu (2000, 2001, 2003, 2007, 2020) un 2003. gadā pēc ASV vēstnieka Latvijā ierosinājuma nominēts pasaulē nozīmīgākajai arhitektūras atzinībai – Pritckera balvai. 2009. gadā arhitekts ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un kopš 2015. gada ir Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Andris Kronbergs ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Daudzus gadus ir Nacionālās arhitektūras padomes sastāvā un ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes vadītājs. Strādājis pie Latvijas Arhitektūras likuma, bijis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studentu diplomdarbu vadītājs. Ir RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē viens no Projektēšanas kursa vadītājiem.

A.Kronberga radītā arhitektūra iemieso latviešu laikmetīgās arhitektūras ideālus, tai raksturīga formu skaidrība un tīrība, kas saglabā emocionalitāti, izsmalcināta un niansēta tonalitāte un vēriens, kas nezaudē mēroga sajūtu un pietāti pret kontekstu, kā arī sasaisti ar apkārtējo urbāno vai dabas ainavu.

2008. gadā tika izdota grāmata „ARHIS arhitektūra” par biroja 20 gadu darbību, bet 2010. gadā izdevniecība „Neputns” izdeva Jāņa Lejnieka (1951) grāmatu „Krampis. Arhitekts Andris Kronbergs”.

Andris Kronbergs

Ilze Liepiņa

Darbojas gan individuāli, gan veiksmīgā radošā sadarbībā ar “Sudraba Arhitektūru”. 

Savu arhitekta darbību sākusi “Brīnišķīgo projektu birojā” pie Andreja Ģelža. Sadarbībā ar mākslinieku Aigaru Bikši realizējusi vairākus vides objektus. 2020.gadā kopā ar “Sudraba Arhitektūras” komandu un arhitektu Reini Liepiņu saņēmuši Latvijas Arhitektūras gada balvu par Hanzas Perona pārbūvi.

Savos projektos apvieno smalkjūtīgu attieksmi pret vēsturi ar laikmetīgu pieeju klienta vajadzībām. Strādājot pie kultūrvēsturiskiem objektiem, ēkās ar senu vēsturi spēj atrast un saglabāt autentiskumu, savukārt jaunajās ēkās radīt atbilstošu dzīvošanas vai darbošanās vidi. Svarīgs ir viss - no pavisam maza mēroga līdz plašai pilsētas telpai.

Ilze Liepiņa

Oskars Vāvere

Arhitektūras biroja RUUME arhitekti līdzīpašnieks. Daudzu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu laureāts kopā ar RUUME arhitekti komandu. No pēdējo gadu nozīmīgākajiem darbiem var minēt dzīvojamo ēku kompleksu Merks Viesturdārzs, attīstības vīziju teritorijā pie Zunda kanāla, Bišumuižas paralimpiskā ciemata projektu un Zaķusalas attīstības vīziju, kā arī daudzus citus Latvijā un ārvalstīs.

Padziļināti interesē publiskā ārtelpa, iekļaujoši vides risinājumi, ilgtspējīga arhitektūra un pilsētvide, daudz ceļo.

2020. gadā saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvu par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas projektu Viesturdārza Kvartāls.

Oskars Vāvere

Evelīna Ozola

Evelīna Ozola ir arhitekte, urbāniste un publiciste. Studējusi arhitektūru Rīgā un ieguvusi maģistra grādu urbānismā Delftas Tehniskajā universitātē Nīderlandē. 2018. gadā Evelīna bija viena no Latvijas paviljona Together and Apart Venēcijas arhitektūras biennālē kuratoriem. Strādājusi arhitektu birojos MADE arhitekti Rīgā un SVESMI Roterdamā, kā arī līdzdibinājusi apvienību Fine Young Urbanists.

Paralēli darbam arhitektūrā, Evelīna raksta interneta un drukātiem izdevumiem, bet kopš 2013. gada vada Latvijas radošo industriju interneta platformu FOLD. Bijusi lektore RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātē, Ūmeo Universitātes Arhitektūras skolā un Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā KTH Zviedrijā, programmas direktore Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskajā vasaras skolā.

Starp Evelīnas jaunākajiem darbiem ir dalība Dailes teātra laukuma labiekārtojuma projektā (ar MADE arhitekti) un vairāku izstāžu dizains jaunatvērtajā mākslas centrā Zuzeum. Šobrīd Evelīna vada Kultūras ministrijas Dizaina padomi un Latvijas Dizaina stratēģijas 2021–2027 izstrādi. Bijusi LAGB atlases žūrijas locekle arī 2016. gadā.

Evelīna Ozola

Ēriks Božis

Nodarbojas ar mūsdienu mākslu, fotogrāfiju un video.

Cenšas atrast kopsaucēju starp šīm trim dimensijām, ik pa laikam iekāpjot vēl arī ceturtajā - arhitektūrā, mēģinot ieraudzīt mākslā arhitektūru, bet arhitektūrā - mākslu. Savās instalācijās rada ne tikai objektus, bet gan, galvenokārt, situācijas. Uzskata, ka labai mākslai (un varbūt arī arhitektūrai) ir ne tikai jāsniedz atbildes, bet arī jāuzdod jautājumus. Novērtē brīžus, kad uz lietām ir iespējams paskatīties no malas, bet kopš dronu tehnoloģiju ieviešanas - arī no augšas.

Piedalījies vairāk kā 40 starptautiskās un vietējās mūsdienu mākslas izstādēs, tajā skaitā biennālē Manifesta, Raumas biennālē, Stokholmas Moderna Museet atklāšanas projektā, Survival Kit u.c. Bijis starp Purvīša balvas finālistiem. Vairāki mākslas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.

2005.g. saņēmis balvu Lielais Kristaps kā labākais filmu mākslinieks.
2008.g. kopā ar arhitektu Reini Liepiņu pārstāvējis Latviju Venēcijas Arhitektūras biennālē.
2015. -2019.g. bija M. Ķibilda raidījuma par arhitektūru un dzīves vidi "Adreses" veidotāju komandā.
Kopš 2013.g. veido video filmas par Arhitektūras Gada balvas finālistiem.

Ēriks Božis

Inga Gaile

Rakstnieces un dzejnieces Inga Gailes jaunākais darbs ir romāns “Rakstītāja” par rakstnieci Ivandi Kaiju. 

Par romānu “Skaistās” viņa saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu. Viņas debijas romāns “Stikli” atklāj Kārļa Ulmaņa Latvijas, “zelta laika” ēnas puses. Par nozīmīgāko no saviem dzejoļu krājumiem uzskata “Miglu”, kaut iespējams objektīvi labāks ir kāds cits. 

Dzeja ir tulkota dažādās valodās (dzejoļu krājums “30 questions peoples don’t ask one another” u.c.) Bērniem ir viens dzejoļu krājums “Vai otrā grupa mani dzird?”

Raksta arī lugas. Darbojas Sieviešu stendapā. Šobrīd ir Latvijas PEN priekšsēdētāja.

Inga Gaile

Uģis Olte

Uģis Olte ir režisors un montāžas režisors, kam patīk rotaļīgi strādāt ar nopietnām tēmām. Piemīt mūziķiem raksturīga uztvere, un viņš ir pārliecināts, ka sapņi, mīti un pasakas var būt labs instruments stāstu stāstīšanai.

Radījis ievērojamu daudzumu TV dokumentālo oriģinālraidījumu, uzņēmis savdabīgus mūzikas video un arī 3 īsfilmas (“Sarkanais pleķis”, “KK-2678” un “King Of The Wild Things”). Viņa ieguldījums dokumentālajā žanrā ir arī trīs pilnmetrāžas filmas – “Stuck in Stikine” (2007), “Dubultie svešinieki” (2015) un “Atbrīvošanas diena” (2016, režijas kopdarbs ar Morten Traavik). Šobrīd strādā pie savas debijas spēlfilmas “Upurga”.

Uģis Olte


Partneri