Apakšsadaļas

Šaoliņas lidojošo mūku teātris

Šaoliņas lidojošo mūku teātris, amfiteātris levitācijas performancēm svētajā Songšan kalnā Ķīnas vidienē. Svētais Songšan kalns ir būtisks budistu garīgais centrs. Tā ir Šaoliņas klostera mājvieta, kurā radies dzenbudisms un kung-fu cīņu mākslas. Nozīmīgās vēstures un globālās ietekmes dēļ 2010. gadā vairākas kultūrvēsturiski nozīmīgas lokācijas kalnā tika iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā ar kopīgu nosaukumu „Debesu un Zemes centrs“.

Ciprešu pakalnā esošā amfiteātra tēls veidots, respektējot apkārtējās ainavas monumentalitāti un vietas kultūras vēsturi. Būve – kalna un koka metafora – kalpo kā platforma dažādu veidu skatuves mākslām, fokusējoties uz levitācijas performancēm. Tā apvieno modernās un tradicionālās tehnoloģijas. Ar lāzergriešanu izgatavotā metāla nesošā struktūra balsta vietējā akmeņraktuvē iegūtos un ar rokām veidotos pakāpienus.

Būvei ir četras galvenās funkcionālās daļas: ēkas virsma, skatuve, iekštelpas un motoru telpa. Ēkas virsmai, kas veidota no kāpnēm, ir gan estētiska, gan funkcionāla nozīme. Tā bez savas dabiskās funkcijas arī veido apkārtnes reljefu turpinošu formu, kliedē iekštelpās ienākošo gaismu un laiž caur sevi apjomīgu gaisa plūsmu, kas nepieciešama vēja tunelim. Augšējā kāpņu daļa veido skatuvi un amfiteātri ar vēja tuneli centrā. Iekštelpas trīs stāvos nodrošina apmeklētāju apkalpošanu un izpildītāju sagatavošanos izrādēm. Zem skatuves esošajā apjomīgajā motoru telpā izvietota "Aerodium" vertikālā vēja tuneļa tehnoloģija.

Autori: Austris Mailītis, Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne, Jekaterina Olonkina

Pasūtītājs: "Henan Ji An Industrial Co."

Adrese:
SongShan kalns, Dengfengas pilsēta, Henanas province, Ķīna

Tehniskie rādītāji:
2010–2013

Nodošana ekspluatācijā:
01.05.2016.

Pievienoto fotoattēlu autors:
Ansis Starks

Partneri