Apakšsadaļas

LAS Pētījumi un projekti

LAS, sadarbojoties ar radniecīgām nevalstiskajām organizācijām, izglītības iestādēm un valsts institūcijām, piedalās likumu, pētniecības un citu arhitektūras nozarei būtisku projektu izstrādē un realizēšanā.

2024

Latvijas Arhitektu savienības simtgade – "LAS 100 XXIII kongress"

2024. gada 16. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies Latvijas Arhitektu savienības "LAS 100 – XXIII kongress".

2023

Latvijas Arhitektu savienības 2023. gada darbības pārskats

Pārskatā sniegta informācija par biedrības Latvijas Arhitektu savienība darbību 2023. gadā: pārvaldes struktūras izmaiņām, kas skārušas padomes, valdes un komisiju sastāvus, kā arī informācija par LAS biedriem – statistika un apbalvojumi; sniegts pārskats par arhitektūras nozares normatīvo bāzi un pētījumiem, kā arī atskats uz dalību vietējās (LRSP, LBP, NAP, RVC SAP u.c.), un starptautiskās organizācijās (UIA, UIA Ģenerālā asambleja Kopenhāgenā, ACE, BAUA); ziņojums par LAS atbalstītajiem konkursiem 2023. gadā; apkopoti visi tālākizglītības pasākumi – lekcijas un semināri, kā arī notikušās diskusijas un ekskursijas; atskats uz Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 nominantiem, laureātiem un apkopoti saistītie notikumi arhitektūras nedēļā – diskusijas, lekcijas, izstādes un filmu kolekcijas; bīvdomīgās izglītības projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" gada pārskats; Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) Latvijas kontaktpunkta darbības gada progresa pārskats.

Latvijas Arhitektu savienības simtgade – "LAS 100"
 
Biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" (LAS) ir dibināta 1924. gadā. Tā ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām (NVO) Latvijā un jau nākamajā – 2024. gadā tai apritēs simts gadu un tas būs iemesls novērtēt biedrības kultūrvēsturisko nozīmi, arhitektu pašorganizēšanās ietekmi uz arhitektūras politiku un sabiedrību, kā arī organizācijas nozīmi mūsdienās un tās attīstības potenciālu nākotnē sabiedrības līdzdalības kontekstā.
 
Atzīmējot Latvijas Arhitektu savienības 100. dzimšanas dienu, LAS izstrādāja LAS simtgades laika joslu 100.latarh.lv, atspoguļojot to, kāds ir bijis Latvijas Arhitektu savienības ceļš un kāpēc tas ir svarīgs.
 
Īsteno: Latvijas Arhitektu savienība; atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
 
Latvijas Arhitektu savienības simtgades pasākumu sērija – "LAS 99+ DEJU VAKARS", izstāde "Latvijas Arhitektu savienībai 100" un ekskursijas Arhitektu namā
 
Atzīmējot Latvijā vienīgās profesionālās arhitektu organizācijas simtgadi, 2023. gadā norisinājās dažādi biedrībai veltīti pasākumi – deju vakars " LAS 99+ & ĒNĀ", izstāde "Latvijas Arhitektu savienībai 100" un ekskursijas Arhitektu namā.
 
Aicinot profesionālo kopienu, arhitektūras draugus un entuziastus, 28. decembrī norisinājās deju vakaru, lai atskatītos uz paveikto pēdējos 100 gados un svinētu ceļu uz nākamajiem – laikmetīgākiem, atvērtākiem, atbildīgākiem un ilgtspējīgākiem nākamajiem simts gadiem. Pasākumu rīkoja Latvijas Arhitektu savienība un apvienība “Ēna”.
 
Ārtelpā pie Arhitektu nama Torņa ielā 11, no 2023. gada 21. decembrim līdz 2024. gada martam, brīvdabas izstādē, izmantojot vēl iepriekš nepublicētus Latvijas Arhitektu savienības arhīva materiālus un vēsturisko periodiku, aplūkojama ekspozīcija, kas pievēršas svarīgākajiem ar biedrību saistītajiem cilvēkiem, notikumiem un arhitektūras objektiem.
 
27. decembrī norisinājās ekskursijas Arhitektu namā, atklājot acīm plašo Latvijas Arhitektu savienības mītnes vietu un plašai sabiedrībai ikdienā tikai daļēji pieejamās, taču vēsturiski un arhitektoniski krāšņās telpas, kuras Savienība izmanto jau kopš 1926. gada. 
 
Pasākumus īsteno: Latvijas Arhitektu savienības; atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments
 
Latvijas Arhitektu savienības simtgade – "LAS 100 minūtes"
 
Atzīmējot Latvijas Arhitektu savienības simtgadi, LAS izveidoja iniciatīvu "LAS 100 minūtes", aicinot arhitektus sniegt ieguldījumu sabiedrībā un cilvēkos, veltot 100 minūtes no sava laika, lai sniegtu konsultācijas, lekcijas, padomus un noderīgus ieteikumus tiem, kuriem tie varētu būt īpaši vērtīgi. 
 
Īsteno: Latvijas Arhitektu savienība; atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
 
 

Lai arhitekta loma precīzi tiktu atspoguļota jebkurā ēkas tapšanas posmā, Latvijas Arhitektu savienība izstrādāja algoritmu, iepazīstinot kā publiskajās informācijas sistēmās pārbaudīt ziņas par ēkām, būvniecības iecerēm un to autoriem.

LAS rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma (SIP) vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā

Lai uzlabotu iepirkumus arhitektūras un projektēšanas jomā, ilgtermiņā radot augstvērtīgas un ilgtspējīgas būves publiskā finansējuma projektos, Latvijas Arhitektu savienība ir izstrādājusi rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma (SIP) vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā.

BAUA Student Awards 2023

2023. gada 9. novembrī Lietuvā, Kauņas Tehniskās universitātes bibliotēkā, norisinājās Baltijas Arhitektu savienību asociācijas rīkotais konkurss “BAUA AWARDS 2023”, kurā ikgadēji, prezentējot savus diplomdarbus, par atzinību sacentās jaunie arhitekti, arhitektūras skolu absolventi no trim Baltijas valstīm.

Atvērto durvju dienas
 
Latvijas Arhitektu savienība aicināja arhitektu birojus iesaistīties Latvijas arhitektu biroju Atvērto durvju dienā un kopīgi atjaunot tradīciju Arhitektūras nedēļā. Šī iniciatīva sniedza iespēju arhitektu birojiem iepazīstināt sabiedrību (skolēnus, studentus, dažādu nozaru ekspertus) ar savu biroju, komandu, ikdienas darbu, kā arī ar jaunākajiem un aktuālākājiem projektiem.
 
Īsteno: Latvijas Arhitektu savienība; atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
 
Pieredzes apmaiņas meistarklases
 
Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizēja pieredzes apmaiņas meistarklases, kurās arhitekti, dizaineri, mākslinieki un citi ar jomu saistītie profesionāļi dalās ar savām zināšanām un pieredzi industrijā. Lekcijas primārā auditorija ir jaunieši – studenti, bet aicināti bija visi ar profesiju saistītie.
 
Industriālā mantojuma dienas
 
Sadarbībā ar radošo kvartālu Provodņiks, visas 2023. gada vasaras sezonas garumā, LAS organizēja lekciju un diskusiju ciklu Industriālā mantojuma dienas. Tajā arhitekti – Dagnija Smilga, Niklāvs Paegle, Zaiga Gaile, Gilma Teodora Gilīte (Gilma Teodora Gylytė), Artis Zvirgzdiņš un Jānis Krastiņš – dalījās pieredzē par industriālo mantojumu un ar to saistītiem mūsdienu izaicinājumiem un nākotnes iespējām.
 

2022

Izdevums ""Jaunā Eiropas Bauhaus" pieeja ilgtspējai, iekļaušanai un skaistumam"

Iznācis Latvijas Arhitektu savienības un "Jaunā Eiropas Bauhaus" Latvijas kontaktpunkta izdevums ""Jaunā Eiropas Bauhaus" pieeja ilgtspējai, iekļaušanai un skaistumam", kas labās prakses piemēru pārskata formā apkopo valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju (NVO) iniciatīvas un notikumus 2022. gadā. Izdevumam ir piecas sadaļas: "Valsts un pašvaldību iniciatīvas", "Projekti, kas raksturo pārmaiņas izglītībā", "NVO, iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvas", "Bērniem un jauniešiem" un "Komunikācijas pasākumi". Izdevumā ir iekļauti arī darbi, kuros arhitekti ar pasūtītāja atbalstu demonstrē, kā ar arhitektūras palīdzību ir iespējama ēku un kopienu transformācija. Īpaša uzmanība veltīta projektiem, kas tapuši iedzīvotāju iesaistes rezultātā un nodrošina kopā sanākšanas un līdzdalības platformu.

Latvijas Arhitektu savienības 2022. gada darbības pārskats

Pārskatā sniegta informācija par biedrības Latvijas Arhitektu savienība darbību 2022. gadā: pārvaldes struktūras izmaiņas, kas skārušas padomes, valdes un komisiju sastāvus, kā arī informācija par LAS biedriem – statistika un apbalvojumi. Sniegts pārskats par arhitektūras nozares normatīvo bāzi un pētījumiem, kā arī atskats uz dalību vietējās (LRSP, LBP,NAP, RVC SAP u.c.), un starptautiskās organizācijās (UIA, UIA Ģenerālā asambleja Madridē, ACE, BAUA). Ziņojums par LAS atbalstītajiem konkursiem 2022. gadā. Apkopoti visi tālākizglītības pasākumi - lekcijas un semināri, kā arī notikušās diskusijas un ekskursijas. Atskats uzs Latvijas Arhitektūras gada balvas (#LAGB2022) nominantiem, laureātiem un apkopoti saistītie notikumi arhitektūras nedēļā – diskusijas, lekcijas, izstādes un filmu kolekcijas. Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) Latvijas kontaktpunkta pirmā darbības gada progresa pārskats.

Arhitektu prakse Latvijā, 2017.-2022. gada pārskats

LAS ievāc un apkopo publiskās informācijas sistēmās pieejamos datus, veic regulāras aptaujas un rīko diskusijas par arhitektūras prakses jautājumiem saskaņā ar valsts pārvaldes uzdevumiem. Kā Eiropas Arhitektu padomes (ACE) biedrs, LAS sniedz datus un ziņojumus ACE pētījumiem un pārskatiem, piedalās aptaujās un citās starptautiskajās darba grupās.

2022. gada nogalē LAS ir apkopojusi pārskatu par arhitektu praksi Latvijā, tai skaitā par arhitektu birojiem. Pārskats sagatavots saskaņā ar KM deleģējuma līgumu par valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu arhitektūrā, kas paredz datu un informācijas apkopošanu un analīzi par arhitektūras praksi.

Jaunais arhitekta profesijas standarts

8. jūnijā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA) apstiprināja jauno arhitekta profesijas standartu. Tas, sekojot topošā Arhitektūras likuma nostādnēm, paplašina arhitektu profesionālās darbības lauku, un tagad tajā ietvertas arī sabiedriskās aktivitātes, pedagoģiskā darbība, pētniecība, publicistika, kā arī iesaiste arhitektūras politikas un norišu veidošanā. Pie tā strādāja darba grupa, kurā bija praktizējoši arhitekti Edgars Treimanis, Ilma Valdmane un Aleksejs Birjukovs. Darba grupā strādāja arī augstskolu pārstāvji – Aldis Lapiņš no Rīgas Tehniskās universitātes, Dainis Rūdolfs Šmits no augstskolas RISEBA, kā arī Dina Suhanova, kas ir iesaistīta topošajā Mākslas akadēmijas arhitektūras programmā. Darba grupu vadīja Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, standarta metodisko vadību nodrošināja Anna Bondare.

Darbs pie izmaiņām Publisko iepirkumu likumā

Latvijas būvniecības nozarē pāreja no zemākās cenas iepirkumiem uz saimnieciski izdevīgākajiem iepirkumiem notiek jau kopš 2017. gada, kad sadarbībā ar LAS tika izstrādātas vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanas kritērijiem būvniecībā un projektēt un būvēt iepirkumos. Ar šī gada grozījumiem Publisko iepirkumu likumā šādas vadlīnijas tiks izstrādātas arī projektēšanas iepirkumiem. LAS pie šo vadlīniju izveides strādā sadarbībā ar IUB un VNĪ. 

Tikšanās ar 14. Saeimas deputātu kandidātiem

12. septembrī Arhitektu namā notika tikšanās ar 14. Saeimas deputātu kandidātiem, kurā tika noskaidrots dažādu partiju pārstāvju viedoklis par tādiem jautājumiem kā Arhitektūras likums un tā pieņemšana Saeimā, mājokļu politika Latvijā un šīs jomas galvenās problēmas.

Uz tikšanos bija ieradušies pārstāvji no 9 partijām – Progresīvie, Tautas kalpi Latvijai, Suverēnā vara, Zaļo un Zemnieku savienība, Saskaņa, Nacionālās apvienība, Konservatīvie, Attīstībai/Par!, Republikai. Piedalījās arī Nacionālās Arhitektūras padomes pārstāvis Gatis Didrihsons, LAS pārstāve Sandra Treija un Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs. Diskusiju moderēja Neils Balgalis.

Industriālā mantojuma dienas

Sadarbībā ar radošo kvartālu Provodņiks visas 2022. gada vasaras sezonas garumā LAS organizēja lekciju un diskusiju ciklu Industriālā mantojuma dienas. Tajā arhitekti Reinis Liepiņš, Uldis Lukševics, Liene Jākobsone, Manten Devriendt, Pēteris Bajārs, Artūrs Tols, Kristiāna Erta, Kārlis Jaunromāns un Andis Sīlis dalījās pieredzē par industriālo mantojumu, ar to saistītiem mūsdienu izaicinājumiem un nākotnes iespējām.

Izstāde Re:Vīzija

Latvijas Arhitektu savienība savā arhīvā glabā projektus, kas pēdējos 20 gados ir pieteikti Latvijas Arhitektūras gada balvai. Šī krājuma revīzija ļāva izveidot atskatu uz Latvijas arhitektūras un pilsētplānošanas neseno vēsturi, gan notverot 21. gadsimta sākuma garu, gan izceļot pārlaicīgus projektus, kuri ir kas vairāk nekā tikai sava laikmeta produkti. Izstādes autori: Ivars Veinbergs, Elīna Lībiete, Linda Leitāne.

Instalācija Black box/white box

Mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts laikā Arhitektu namā bija redzama audiovizuāla izstāde, kas pievērsās pretstatam starp mākslīgo un dabisko intelektu. Šis pretstats tika ilustrēts caur arhitektūru – kamēr mākslīgā intelekta ģenerēto vīziju nevar ne izsekot, ne paredzēt, instalācija atklāja arhitekta radošā darba procesu visā tā neromantiskajā un tehnoloģiskajā spektrā. Instalācijas autori: Ivars Veinbergs, Elīna Lībiete, Linda Leitāne, Mārtiņš Dāboliņš, Gatis Ziema.

2021

LAS Arhitektu prakses pētījums 2019–2020

2019. un 2020. gadā ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Arhitektu savienība veica padziļinātus arhitektu prakses pētījumus un rezultātus plānoja izmantot Latvijas arhitektūras politikas un nozares likumdošanas pilnveidē. Pētījumi aptvēra plašu statistikas un prakses jautājumu loku. To mērķis bija sagatavot statistisku Latvijas arhitektūras nozares raksturojumu, apkopojot un analizējot datus par uzņēmējdarbības rādītājiem, nodarbinātību, atalgojumu, sertificēto arhitektu skaitu, profesionālās darbības rādītājiem, arhitektūras iepirkumiem un citiem aspektiem. 2020. gadā tika skatīta arī Covid-19 ietekme uz nozari.

Arhitekts un būvkultūra. Meistarklases

Ar VKKF atbalstu LAS radījusi saturu unikālam tālākizglītības projektam Arhitekts un būvkultūra. Meistarklases. Projekta mērķis ir izgaismot profesionālās darba vides aspektus, ikdienas prasmes skatot kā rūpīgi kopjamu instrumentu komplektu. Īslekciju sērijās soli pa solim atklāta ikdienā praktizējošu arhitektu pieredze un meklēta atbilde uz jautājumu – vai šajā izcilības tēmā uzkrāto kompetenci, kļūdas un noslēpumus ir iespējams pārizmantot no paaudzes paaudzē.

Nacionālās koncertzāles darba grupa

Jau vairāk nekā 15 gadus LAS aktīvi seko līdzi visām aktivitātēm, kas saistītas ar nacionālo koncertzāli; LAS ir atbalstījusi un aktīvi iesaistījusies LR Kultūras ministrijas centienos panākt šīs kultūrai tik nozīmīgās būves realizāciju. Ņemot vērā ilgstoši neatrisināto situāciju, LAS ir rosinājusi izveidot koncertzāles potenciālās novietnes izvēlei darba grupu ar iesaistīto/atbildīgo institūciju un starpdisciplināro jomu pārstāvjiem, kas nodrošinātu konstruktīvu, operatīvu un profesionālu sadarbību starp iesaistītajām pusēm un stimulētu sabiedrības interesēm atbilstošu, efektīvāku un ātrāku projekta īstenošanu. LAS ir nosūtījusi Kultūras ministrijai piedāvājumu ar koncertzāles stratēģijas izstrādes, kā arī novietņu salīdzinošās analīzes un atlases kritērijiem, lai nodrošinātu gan nozares ekspertu, gan gala lietotāju, gan politiķu, gan plašākas sabiedrības iesaisti.

LAS ierosinātā risinājuma mērķis ir objektīvi izvērtēt visas līdz šim piedāvātās un šobrīd publiskajā telpā izvirzītās potenciālās novietnes, vadoties pēc starptautiski pārbaudītām vietas izvēles un pirmsprojekta stadijas izstrādes vadlīnijām, lai piemērotāko nominētu nacionālās koncertzāles realizācijai.

Potenciālās novietnes akustiskajai koncertzālei Rīgā

LAS, atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumam, ir piedāvājusi plānu nacionālās koncertzāles novietnes izvēlei. Potenciālo novietņu izvērtējums ir vērsts uz konsolidētu sabiedrības, iesaistīto jomu speciālistu un institūciju redzējumu, kuru plānots panākt ar secīgiem soļiem un kurš ietver darbu ar vairākām fokusgrupām, kā arī potenciālo novietņu analīzi pēc konkrētiem starptautiskā mērogā aprobētiem kritērijiem. LAS apkopoja 36 fizisko personu, profesionāļu grupu, nevalstisko organizāciju un juridisko personu pieteiktās novietnes.

Nacionālās koncertzāles potenciālo novietņu analīzes 1. posms

No 36 apkopotajām potenciālajām novietnēm LAS veica primāro atlasi. Tā balstīta uz būtiskiem tehniskajiem kritērijiem, kurus noteikusi Kultūras ministrija sadarbībā ar LAS – atrašanās vieta Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, īpašumtiesības, pietiekama zemesgabala platība. Atlasi veica LAS padomes īpaši izveidota profesionāļu komisija, kurā darbojās arhitekte Gunta Grikmane, arhitekts, RTU Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs, profesors Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš, arhitekte, profesore, Dr. arch. Sandra Treija, arhitekte Dace Kalvāne, arhitekts Viktors Valgums jr. un arhitekte Barbara Bula. Padziļinātai analīzei atlasītas 11 novietnes. 

Nacionālās koncertzāles potenciālo novietņu analīzes 2. posms

Otrajā posmā Kultūras ministrija sadarbībā ar LAS iepirkuma procedūrā piesaistīja profesionāļus 11 atlasīto novietņu padziļinātam izvērtējumam pēc vienotiem un salīdzināmiem kritērijiem. Tika arī nodrošināta saistīto nozares ekspertu, gala lietotāju, plašākas sabiedrības un lēmējinstitūciju iesaiste, organizējot sabiedrības un ieinteresēto pušu darbnīcas un fokusgrupu diskusijas. LAS uzklausīja salīdzinošā pētījuma veicēju MASH Studio (Lietuva) un fokusgrupu diskusiju veidotāju Grupa93 (Latvija) darba rezultātus. Pētījums ietvēra vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus. Tika prognozētas vietu izmaksas, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja izveidot vizuāli atpazīstamu ēku. Tāpat tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, modelēta sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri. 

Kā novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību LAS nosauca trīs vietas: Andrejsalu Andrejostas ielā 17, Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5 un Rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa, Prāgas un Turgeņeva ielu.

LAS XXII kongresa buklets (2018-2021)

2020

Atklātā vēstule par Rail Baltica

22. oktobrī Latvijas Arhitektu savienība nosūtīja RB Rail, Satiksmes ministrijai un Rīgas domei atklātu vēstuli Par Rail Baltica Rīgas posma projekta attīstību, kurā pauda satraukumu par pilsētas teritoriju sadrumstalošanu un savstarpēju norobežošanu šī projekta īstenošanas gadījumā. Rail Baltica oficiāli paustie plānošanas paņēmieni ir uzbērumi, ierakumi, žogi, kas nav mūsdienīgas vides veidošanas rīki. LAS aicināja izvērtēt iespējamos projekta ieguvumus pret plānotajiem ieguldījumiem, kas attiecas ne tikai uz iedomātajām tā īstenošanas izmaksām, bet arī uz paredzēto teritoriju sadalīšanu un norobežošanu un līdz ar to neizbēgamu dzīves kvalitātes un nekustamā īpašuma vērtības krišanos.

LAS pārstāvju tikšanās ar Rīgas domes deputātu kandidātiem

4. augustā notika LAS pārstāvju tikšanās ar Rīgas domes deputātu kandidātiem, lai iepazīstinātu ar LAS redzējumu šādos pilsētas attīstības jautājumos – Arhitektūras likums, pilsētas attīstības plāna veidošana un pilsētas attīstības struktūras: Pilsētas arhitekta birojs, Pilsētas attīstības departaments, būvvalde. Diskusijā piedalījās politisko partiju pārstāvji no Nacionālā apvienības, Latvijas Reģionu apvienības, partijas Gods kalpot Rīgai, KPV LV, Jaunās Saskaņas, Attīstībai/Par!, Progresīvajiem, Jaunās Vienotības, Zaļo un Zemnieku savienības, Saskaņas, Jaunās konservatīvās partijas, Vienoti Latvijai, Nacionālās savienības Taisnīgums un Centra partijas. 

Latvijas Arhitektu savienības lēmums par koncertzāli Rīgā

Apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā, Elizabetes ielā 2, un apkopojot LAS organizētajās tikšanās reizēs, diskusijās un debatēs paustos viedokļus, Latvijas Arhitektu savienības padomes locekļi konsekventi iestājās par mūsdienīgu, labas pārvaldības principiem atbilstošu pieeju koncertzāles izbūves īstenošanā. LAS padome konstatēja, ka līdzšinējais process neatbilst šiem principiem un tas bremzē mērķa sasniegšanu – uzbūvēt sabiedriski nozīmīgu nacionālo koncertzāli, tāpēc padome aicina atcelt lēmumu par ēkas nojaukšanu Elizabetes ielā 2.

LAS un LBS tikšanās saistībā ar nacionālo koncertzāli

7. jūlijā notika LAS un Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) pārstāvju tikšanās, kurā tika pārrunāts Ministru kabineta rīkojums Nr. 341 no 18.06.2020. par koncertzāles būvniecību Rīgā, Elizabetes ielā 2. Sarunas laikā dalībnieki nonāca pie atziņām, kas apkopotas kopīgā paziņojumā. LAS un LBS ir vienisprātis par koncertzāles būvniecību un nevēlas apstādināt Kultūras ministrijas un valdības sākto procesu, tomēr izsaka vēlmi piedalīties un palīdzēt to ievirzīt profesionālās un sabiedriski atbildīgās sliedēs.

Profesionālais standarts Projekta stadijas

LAS sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Latvijas Elektriķu brālību un Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju izstrādāja un pieņēma labas prakses profesionālo standartu Projekta stadijas. Dokumenta mērķi ir nodrošināt būvprojekta kvalitāti visos tā aspektos, sistematizēt būvprojekta sastāvu kontekstā ar realizācijas posmiem, sniegt metodisku atbalstu būvprojekta realizācijā iesaistītajiem (tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, sastādot projektēšanas iepirkumu tehnisko specifikāciju), kā arī noteikt arhitektu un inženieru minimālo pamatpakalpojumu apjomu. Standarts iesniegts Ekonomikas ministrijai, lai vadlīnijas ieviestu Vispārīgajos būvnoteikumos un citos ar jauno Būvniecības likumu saistītos normatīvajos aktos. 

Izdevums Arhitektūras politika Latvijā

Latvijas Arhitektu savienības darba grupa Ilzes Miķelsones vadībā izveidoja informatīvu materiālu Latvijas arhitektūras politika 2020, kas apkopo informāciju par pašreizējo arhitektūras kultūrpolitiku Latvijā. Piecās nodaļās aplūkotas svarīgākās nozares kultūrpolitikas definīcijas un stratēģijas, būtiskākā informācija par nozares tiesisko pamatu, apkopotas ar arhitektūru saistītās institūcijas un organizācijas, apzinātas profesionālās izglītības iespējas un atainoti svarīgākie notikumi plašākas sabiedrības informēšanā par arhitektūru.

Latvijas arhitektūras nozares raksturojums

Latvijas Arhitektu savienība (Elīna Rožulapa) sadarbībā ar SIA Virtu (Anda Kursiša) un SIA Excolo Latvia (Gints Klāsons) veica pētījumu, kura mērķis bija sagatavot statistisku Latvijas arhitektūras nozares raksturojumu, apkopojot un analizējot datus par uzņēmējdarbības rādītājiem, nodarbinātību nozarē, atalgojumu, sertificēto arhitektu skaitu un darbības rādītājiem, arhitektūras iepirkumiem un citiem aspektiem. No Centrālās statistikas pārvaldes tika iegūti dati, kas raksturo nozares uzņēmējdarbību un nodarbinātību; no Valsts ieņēmumu dienesta – dati, kas raksturo nozares darba tirgu un atalgojumu; no Iepirkumu uzraudzības biroja – dati, kas raksturo nozares publiskos iepirkumus. Tāpat tika īstenota sertificēto arhitektu kvantitatīvā aptauja, kā arī īstenota prakses/uzņēmumu vadītāju kvantitatīvā aptauja. Noslēgumā tika sagatavoti dati starptautiskam salīdzinājumam ziņojumā The Architectural Profession In Europe – Ace Sector Study.

2018

Mobilā lietotne Arhiguide

Latvijas Arhitektu savienība izveidoja bezmaksas mobilo lietotni Arhiguide, kas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem piedāvā iepazīt Rīgas arhitektūras interesantākos objektus. Tajā apkopota informācija par dažādu ēku arhitektūru, pilsētas vēsturi, vidi, notikumiem un personībām. Lietotnē apskatāmo objektu aprakstu autors ir arhitekts, arhitektūras teorētiķis un daudzu grāmatu autors profesors Jānis Krastiņš un arhitektūras žurnālists, platformas A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš.

Arhitektūras likums

Viens no būtiskākajiem Latvijas arhitektūras stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem ir Arhitektūras likumprojekta izstrāde. Jau ilgāku laiku Kultūras ministrija sadarbībā ar LAS strādā pie tā redakcijas. Likumprojekts tiek veidots ar mērķi radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgas un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanai, tādējādi nodrošinot ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Līdz šim profesionālo jomu regulē Būvniecības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi. Arhitektūras likuma galvenie uzdevumi – pilnveidot nozares tiesisko sistēmu, reglamentēt arhitekta profesiju un nostiprināt nozares profesionālo pašpārvaldi. Likumprojekts ir vairākkārt apspriests Nacionālās arhitektūras padomes sēdēs, kā arī prezentēts Latvijas Arhitektu savienības kongresā 2018. gada 20. aprīlī.

LAS XXI kongresa buklets (2015-2018)

2017

Konkursu labas prakses vadlīnijas

Latvijas Arhitektu savienība izstrādāja un apstiprināja Konkursu labas prakses vadlīnijas, kuru mērķis ir saglabāt un uzturēt konkursu organizēšanas tradīciju, kas ir intensīvi veidojusies laika gaitā. Vadlīnijas nosaka principus, pēc kādiem organizējami konkursi un kādi atbilst labai praksei, ņemot vērā starptautisko pieredzi un Latvijas Republikas normatīvos aktus. Tās precīzi definē dažādus konkursu veidus un to rīkošanas praksi, žūrijas darbību un pienākumus, konkursu norisi, autortiesību un godalgu jautājumus. 

Vadlīniju atjaunoto versiju sagatavoja LAS valdes locekle Mg. arh. Linda Leitāne-Šmīdberga, balstoties arī uz citu LAS biedru priekšlikumiem un zvērināta advokāta Edgara Pastara ieteikumiem.

2015

LAS 20. kongresa rezolūcija par valsts būvniecības politiku un sertificēta arhitekta atbildību

LAS vairākus gadus ir piedalījusies jaunā Būvniecības likuma izstrādē un aktīvi iesaistījusies atbilstošo Ministru kabineta noteikumu tapšanā, sniedzot savus priekšlikumus, tiesa, tie ne vienmēr ir izvērtēti un ņemti vērā. Zolitūdes traģēdija ieviesa būtiskas korekcijas lēmumu pieņēmēju attieksmē pret būvniecības nozares problemātiku, tomēr valsts atbildīgās institūcijas tā arī neatzina, ka iepriekšējā periodā Būvniecības likuma izstrāde ir bijusi balstīta uz maldīgiem pieņēmumiem un nepietiekamu procesa izpratni. Netika analizētas un pašos pamatos koriģētas iepriekšējās pamatnostādnes, tā vietā steigšus tika veikti kosmētiski normatīvo aktu uzlabojumi. 

Ņemot vērā normatīvās bāzes nesakārtotību un tendences arhitekta atbildības traktējumā, LAS iesaka sertificētiem arhitektiem neparakstīt būvlaukuma aprites dokumentus (segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, būvdarbu žurnālus u.c.), kas neizriet no normatīvajos aktos noteiktajiem autoruzrauga pienākumiem, līdz normatīvajā regulējumā netiks precīzi definētas būvniecības dalībnieku, tai skaitā būvniecībā iesaistīto dažādu profesiju sertificēto speciālistu, atbildības robežas.

LAS XX kongresa buklets (2012_2015)

Arhitektūras stratēģiskie dokumenti

Latvijas Arhitektūras stratēģijas plāns 2022.–2027. gadam

Latvijas Arhitektūras stratēģijas plāns 2022.–2027. gadam ir vidēja termiņa plānošanas un sabiedrības informēšanas dokuments, kas ietver jaunus mērķus valsts politikai arhitektūras un dzīves vides veidošanas jomā, kā arī iezīmē rīcības plānu šīs politikas īstenošanai.

Arhitektūras nozares stratēģija 2015.–2020. gadam

Kultūras ministrijas iniciēta Nacionālās arhitektūras padomes darba grupa un pieaicinātie eksperti 2015. gadā izstrādāja Arhitektūras nozares stratēģiju 2015.–2020. gadam. Tā ir līdzvērtīga citām kultūras nozaru stratēģijām un šobrīd uzskatāma par galveno arhitektūras politikas dokumentu. Līdz 2015. gada nogalei galvenais nozares politikas dokuments bija Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.–2015. gadam, uz kura bāzes veidota arī Latvijas arhitektūras stratēģija 2020.

Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008.–2015. gadam

Arhitektūras politikas pamatnostādnes nosaka valsts arhitektūras politiku turpmākajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnēs ietverti galvenie principi, mērķi, prioritātes, sasniedzamie politikas rezultāti un vēlamie rīcības virzieni to sasniegšanai. Dokumenta mērķis ir precizēt arhitektūras lomu un nozīmi ilgtspējīgas valsts attīstībā.

Latvijas arhitektūras politika 2020 

Latvijas Arhitektu savienības darba grupa Ilzes Miķelsones vadībā ir izveidojusi informatīvu materiālu Latvijas arhitektūras politika 2020, kas apkopo pašreizējo arhitektūras kultūrpolitiku Latvijā. Piecās nodaļās aplūkotas svarīgākās nozares kultūrpolitikas definīcijas un stratēģijas, būtiskākā informācija par nozares tiesisko pamatu, apkopotas ar arhitektūru saistītās institūcijas un organizācijas, apzinātas profesionālās izglītības iespējas un atainoti svarīgākie notikumi plašākas sabiedrības informēšanā par arhitektūru.

Likumi un plānošanas dokumenti

Būvniecības likums

Latvijā arhitektūras nozare ir būvniecības nozares daļa, un tās tiesisko bāzi pašreiz veido dažādos laika posmos pieņemtie normatīvie akti. Pašreizējā būvniecības tiesiskā regulējuma pamatā ir 2013. gada 14. augustā Saeimas pieņemtais un no 2014. gada 1. oktobra spēkā esošais Būvniecības likums. Tas nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Tāpat tas nosaka arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. Būvniecības procesuālo kārtību regulē MK 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi.

Vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī kopš 2003. gada 1. marta veic Ekonomikas ministrija. Tā ir atbildīga par vienotas būvniecības valsts politikas izstrādi un īstenošanu. Ministrijas kompetence šai jomā ir noteikta Būvniecības likumā, un tajā ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanai un šo aktu projektu izstrāde.

Arhitektūras likums

Likumprojekts Arhitektūras likums izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko bāzi arhitektūras nozares pārvaldībai, arhitekta profesijas reglamentēšanai un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanai, kas nodrošina ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, adaptējot Latvijas likumdošanā Davosas deklarācijas principus par augstas kvalitātes būvkultūru (Baukultur). 

Būvniecību reglamentējošie normatīvie akti

Būvniecības procesu regulē Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi un speciālie būvnoteikumi, un tos piemēro jaunu objektu būvniecībai, kā arī esošo pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai. Būvniecības nozares normatīvo bāzi veido vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas apkopoti normatīvo aktu sarakstā atbilstoši būvniecības procesam, sākot ar vispārīgiem normatīvajiem aktiem, tālāk plānošanas – projektēšanas sagatavošanas – projektēšanas – būvdarbu – īpašās būvniecības noteikumiem – ekspluatācijas un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. Pieejams arī būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai piemērojamo standartu saraksts. 

Stratēģijas uzraudzības sistēma (SUS)

SUS.lv sniedz iespēju operatīvi pārskatīt spēkā esošos Rīgas attīstības plānošanas dokumentus, pārskatus par Stratēģijas ieviešanu, RD struktūrvienībās veiktos pētījumus kopš 2003. gada un statistisko informāciju par Rīgu.

Teritorijas attīstību reglamentējošie normatīvie akti

Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir normatīvie akti teritorijas attīstības plānošanas jomā – likumi, Ministru kabineta noteikumi un Satversmes tiesas spriedumi. 

Arhitektu profesionālo darbību regulē arī Publisko iepirkumu likums un Autortiesību likums.

Profesionālie dokumenti

Profesionālais standarts

Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Latvijas Elektriķu brālību un Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju ir izstrādājusi un pieņēmusi labas prakses profesionālo standartu Projekta stadijas. Dokumenta galvenie mērķi ir nodrošināt būvprojekta kvalitāti visos tā aspektos, sistematizēt būvprojekta sastāvu kontekstā ar realizācijas posmiem, sniegt metodisku atbalstu būvprojekta realizācijā iesaistītajiem dalībniekiem (tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijām, sastādot projektēšanas iepirkumu tehnisko specifikāciju), kā arī noteikt arhitektu un inženieru minimālo pamatpakalpojumu apjomu. Standarts iesniegts Ekonomikas ministrijai, lai vadlīnijas ieviestu Ministru kabineta noteikumos Vispārīgie būvnoteikumi un citos ar jauno Būvniecības likumu saistītos normatīvajos aktos.

Dokumentu paredzēts periodiski pārskatīt un atjaunot atbilstoši reālajai praksei un saņemtajiem ieteikumiem. Ierosinājumus lūdzam sūtīt uz e-pastu arhprakse@latarh.lv.

Konkursu labas prakses vadlīnijas

LAS ir izveidojusi Konkursu labas prakses vadlīnijas, ko rekomendē ievērot arhitektūras, interjera, ainavu arhitektūras, dizaina, monumentālās mākslas un līdzīgos konkursos. Vadlīnijas izstrādātas, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu un Lindas Leitānes promocijas darbu Arhitektūras konkursi Latvijā.

Arhitekta ētikas un profesionālās rīcības kodekss

Arhitekta ētikas un profesionālās rīcības kodekss nosaka arhitekta rīcības un ētikas principus saskaņā ar Eiropas Arhitektu padomes Deontoloģijas kodeksu arhitektūras pakalpojumu sniedzējiem un ir saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Kodeksa mērķis ir definēt vispārīgus arhitekta darbības principus: piedāvājot sabiedrībai specifiskas zināšanas, profesionālās iemaņas un spējas, kas ir nozīmīgas kultūrvides veidošanai un attīstībai, arhitekts savā profesionālajā darbībā īsteno visaugstākos neatkarības, objektivitātes, dienesta noslēpuma, godīguma, kompetences, profesionālisma un pakalpojumu kvalitātes standartus.

Arhitektūra valsts pārvaldē

Ministrijas

Ar valsts pārvaldes jautājumiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar arhitektūras nozari Latvijā, pašlaik strādā četras ministrijas: Kultūras ministrijaEkonomikas ministrijaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Izstrādājot nozares politiku un normatīvo regulējumu, ministrijas veido konsultatīvās padomes, organizē darba grupas, kurās iesaista profesionālās organizācijas, ekspertus, zinātniekus, pašvaldību speciālistus un nevalstiskās organizācijas. Ministrijas apstiprina valsts un pašvaldību dažādu attīstības projektu un pasākumu finansēšanu gan valsts budžeta, gan ārvalstu finansējuma ietvaros, kā arī organizē konferences un seminārus par nozares aktualitātēm Latvijā un ārvalstīs.

Nacionālā Arhitektūras padome (NAP)

NAP darbojas Kultūras ministrijas paspārnē un ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu Latvijā. LAS pārstāvji ir tās dalībnieki kopš NAP izveidošanas 2009. gadā.

Latvijas Būvniecības padome (LBP)

LBP ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. LBP pauž viedokli Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām un iesniedz priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem būvniecības nozarē. LBP tiek ievēlēti 15 nevalstisko organizāciju pārstāvji. LAS ir padomes dalībniece kopš tās izveidošanas 2014. gadā.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB)

BVKB sāka darboties 2014. gada 1. oktobrī ar mērķi nodrošināt būvniecībā kvalitāti un drošību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. BVKB ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kura veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizē ekspertīzes un piešķir patstāvīgās prakses tiesības, kā arī veic tās uzraudzību.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)

VKKF ir publisks nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar tā likumu un nolikumu. VKKF mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. Fonds neveic komercdarbību, un tā mērķis nav gūt peļņu. Reizi gadā VKKF izsludina konkursus ekspertu komisiju izveidei, un LAS regulāri nozīmē savus pārstāvjus ar arhitektūru un kultūras mantojumu saistītajās komisijās.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP)

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Iestādes mērķis ir veidot un attīstīt sabiedrībai ērtu un profesionālu kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu, kas saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem palīdz kultūras pieminekļu saimniekiem un lietotājiem kvalitatīvi saglabāt vērtības, kā arī novērš kultūrvēsturisko vērtību degradējošas aktivitātes. Pārvaldes mērķis ir arī panākt, ka vietējā sabiedrība izprot, novērtē un aizsargā Latvijas kultūrvēsturiskās vides vērtīgāko daļu.

Latvijas Arhitektūras muzejs (LAM)

Muzejs dibināts 1994. gadā kā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (toreiz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas) struktūrvienība. LAM izveidots ar misiju sniegt plašai sabiedrībai priekšstatu gan par Latvijas vēsturisko, gan mūsdienu arhitektūru, tās būtību un attīstību pasaules kopainā, lai veicinātu arhitektūras un kvalitatīvas vides jautājumos izglītotas un ieinteresētas sabiedrības veidošanos. 

Atšķirībā no arhitektūras centriem muzejus raksturo krājumi. Uzcelto ēku projektus glabā arhīvi, taču nerealizēti projekti, arhitektoniskas utopijas un idejas nozares attīstībā dažkārt ir nozīmīgākas par īstenotajiem. Tehniskie zīmējumi noklusē radošo procesu, vēsturiskos apstākļus un domu lidojumu, kas virza uz priekšu vēstures gaitu. LAM krājums fiksē ar Latviju saistīto arhitektu radošo veikumu, un muzeja pamatkrājumā šobrīd ir aptuveni 15 tūkstoši vienību – oriģinālie darbi: skices, zīmējumi, ēku maketi. Muzejā ir izveidots Latvijā diplomēto arhitektu reģistrs, un tā zinātniskajā arhīvā uzkrāti arhitektu rokraksti, dokumenti un fotogrāfijas.

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (RVC SAP)

RVC SAP darbojas, pamatojoties uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Tās kompetencē ir veicināt un sniegt atzinumus par šīs teritorijas plānojumu, izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Tā sniedz atzinumus Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas domes institūcijai par dažādu pārveidojumu ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi. Tāpat tās kompetencē ir arī citas funkcijas saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. LAS pārstāvji ir tās dalībnieki kopš padomes izveidošanas 2003. gadā.

Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centrs (LAS SC)

LAS SC, darbojoties pēc Ekonomikas ministrijas deleģējuma līguma, veic sertificēto arhitektu prakses uzraudzību, kā arī pārreģistrē sertifikātus. Sertificēšanas centrs ir neatkarīgs un neietekmējams attiecībā uz pretendentiem un sertificējamām personām, kā arī viņu darba devējiem, sadarbības partneriem un klientiem. Lēmumus tas pieņem patstāvīgi, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, apstiprinātiem labas prakses profesionālajiem standartiem un kvalitātes kritērijiem. LAS SC izprot neietekmējamības nozīmīgumu, pārvalda interešu konfliktus un nodrošina objektivitāti visās sertificēšanas darbībās. Centra padomes locekļi ir sertificēti arhitekti ar vismaz 10 gadu patstāvīgas prakses pieredzi un nevainojamu profesionālo reputāciju.

Būvvaldes

Pilsētas vai novada būvvalde ir pilsētas domes vai novada priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde, kas koordinē un veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Pilsētas būvvaldes darbību kontrolē un pārrauga pilsētas attīstības komiteja. Būvvaldē ietilpst Arhitektūras pārvalde, Būvniecības kontroles pārvalde, Pilsētvides dizaina pārvalde, Apstādījumu inspekcija un citas struktūrvienības. Būvvaldes mērķis ir veicināt būvniecības pārraudzības procesa vienkāršošanu, caurskatāmību un tā dalībnieku izpratni par esošo kārtību, veidot harmonisku un sabalansētu pilsētvidi un uzraudzīt, lai būvniecības procesi pilsētā noritētu likumīgi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Likvidējot Rīgas pilsētas būvvaldi un aģentūru Rīgas pilsētas arhitekta birojs, šo institūciju uzdevumus pārņēmis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kas pārrauga un koordinē attīstības procesus; nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu, t.sk. veic pašvaldības būvvaldes funkcijas; nodrošina sabalansētu mobilitātes attīstību; pārrauga arhitektūras procesa kvalitāti un kvalitatīvas pilsētvides attīstību; pārrauga un kontrolē vides objektu izvietošanu, pilsētas apstādījumus, zemes ierīcību, nodrošina kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un adrešu piešķiršanu.

Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome

2021. gada jūnijā tika nodibināta Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome, kurā darbojas valsts un pašvaldību institūciju, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji. Tās mērķis ir veicināt institūciju sadarbību lēmumu pieņemšanā jautājumos par pieminekļu, piemiņas zīmju uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu, kā arī jautājumos par informatīvo plākšņu izvietošanu pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, taču kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas. Padomes sēdes tiek sasauktas reizi mēnesī.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)

Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotības iestāde, kuras mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas iepirkuma procedūru uzraudzībā. Biroja galvenās darbības jomas: izskatīt iesniegumus publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā; nodrošināt metodisko palīdzību pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem; izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārbaudīt iepirkumu paziņojumus un to publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; apkopot un sniegt statistisko informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī; sagatavot pārskatus un uzraudzīt iepirkumu un koncesiju procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem.

Būvniecības informācijas sistēma

Būvniecības informācijas sistēma jeb BIS ir elektroniskā vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie e-pakalpojumi. Šobrīd būvniecības informācijas sistēmā ir 8 reģistri, vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datubāze un 71 e-pakalpojums. Portāls sastāv no publiskās daļas un daļas, kurai var piekļūt autorizētie lietotāji. Publiskajā daļā ir pieejama informācija par aktualitātēm būvniecībā, reģistru informācija un statistika. Autentificējoties ir iespēja elektroniski noformēt pieprasījumus un iesniegumus. BIS pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Starptautiskie stratēģiskie dokumenti

Eiropas arhitektūras politika

Eiropas Savienības arhitektūras politikas pamatnostādnes ir balstītas Eiropas Arhitektūras politikas foruma (EAPF) rekomendācijās. EAPF ir starptautisks tīkls, veidots arhitektūras un arhitektūras politikas atbalstam un sekmēšanai Eiropā. Tas apvieno dažādu iestāžu pārstāvjus (t.sk. ministrijas un publisko pakalpojuma sektoru), kultūras iestādes (arhitektūras muzejus, pētniecības institūtus un līdzīgas iestādes), kā arī arhitektu profesionālās organizācijas šī vārda visplašākajā nozīmē. EAPF tika izveidots Nīderlandes ES prezidentūras laikā 1997. gadā arhitektūras politikai veltītās starptautiskās tikšanās rezultātā, kurā piedalījās pārstāvji no valsts aģentūrām, kultūras iestādēm un profesionālām organizācijām, lai apmainītos viedokļiem un dalītos pieredzē saistībā ar arhitektūras politiku.

Davosas deklarācija

Pasaules Ekonomikas foruma Kultūras ministru konferencē pieņemtā Davosas deklarācija aktualizē augstas kvalitātes būvniecības kultūras (Baukultur) konceptu, uzsverot būvniecību ne tikai kā ekonomisku, bet arī kā kultūras notikumu. Ar Davosas deklarāciju tiek pievērsta uzmanība arhitektoniskajai kvalitātei un atbildībai pret iepriekšējo paaudžu radītām vērtībām, kā arī mūsdienu un nākotnes sabiedrības dzīves kvalitāti. Davosas deklarācija aicina atbalstīt darbības un pasākumus augstas kvalitātes būvkultūras veicināšanai un īstenošanai. 

Eiropas ainavu konvencija

Ainavu politiku veidošanu Eiropas valstīs lielā mērā ietekmē Eiropas ainavu konvencija, kas tika pieņemta Florencē 2000. gada 20. oktobrī. Konvencijā uzsvērts, ka ainava ir Eiropas dabas un kultūras mantojuma pamatkomponente, kopīgais mantojums un ieguvums. Konvencija runā arī par to, ka šo kopīgo mantojumu nepieciešams apzināt, saglabāt un izmantot arī kā vietējās ekonomikas veicinātāju. Latvija ir viena no 38 valstīm, kas ir ratificējušas šo konvenciju. Pievienojoties tai 2007. gadā, Latvija apņēmās izveidot ainavu politiku un veicināt konvencijā noteikto pasākumu ieviešanu.

Jaunā pilsētprogramma

Pasaules valstis apstiprināja ANO Jauno pilsētprogrammu, kas ir vienošanās par ilgtspējīgu cilvēku apmetņu attīstības vīziju un ietver apņemšanos plānot, projektēt, finansēt, attīstīt, pārvaldīt un vadīt pilsētas un cilvēku apmetnes.

Citi starptautiskie dokumenti

Kā Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai ir saistoša arī virkne citu starptautisku dokumentu, kas attiecas un arhitektūru un ainavu: 

Latvijas arhitektūra starptautiski

LAS dalība starptautiskās organizācijās

Pasaulē pastāv vairākas arhitektūras praksi reprezentējošas organizācijas, kuru biedre ir Latvijas Arhitektu savienība:

Dalība starptautiskajās organizācijās tiek finansēta no valsts līdzekļiem, pasākumu apmeklējumus daļēji finansē Valsts kultūrkapitāla fonds, daļēji organizācijas biedru privātie un sponsoru līdzekļi.

Venēcijas biennāles starptautiskā arhitektūras izstāde

Kopš 2002. gada Venēcijas biennāles starptautiskajā arhitektūras izstādē deviņas reizes ir piedalījusies arī Latvija. Sākotnēji ideju konkursu un projekta koordināciju dalībai biennālē organizēja Latvijas Arhitektu savienība, bet pēdējos gados valsts pārstāvniecību – ideju konkursa organizēšanu, finansējuma piešķiršanu un arī ilgtermiņa sadarbību ar biennāles biroju – ir uzņēmusies Kultūras ministrija.

Atpazīstamība starptautiskos konkursos

Eiropas Savienības Mies van der Rohe Award, Eiropas Padomes European Museum of the Year, American Architecture Prize, Architizer A+Awards, The Chicago Athenaeum Museum of Architecture and Design, International Architecture Awards, East Centric Arhitext Awards, jauno arhitektu biennāle Leonardo, Europe 40 under 40 – prestiži starptautiskie konkursi, kuros Latvijas arhitekti piedalījušies un arī guvuši atzinību. Sasniegumi gan vietējos, gan starptautiskos konkursos arhitektus un arhitektūru padara atpazīstamu sabiedrībā.

Izglītība

Arhitekta profesiju Latvijā dažādos līmeņos iespējams apgūt 3 mācību iestādēs:

Rīgas Tehniskā universitāte
 
RTU Arhitektūras fakultāte ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas sagatavo speciālistus arhitektūrā visos augstākās izglītības līmeņos. Studiju laikā ir iespējams iegūt papildu zināšanas teritoriālplānošanā un kultūras pieminekļu restaurācijā, kā arī interjera un ainavu arhitektūrā.
Bakalaura programma
Maģistra programma
Doktora programma
 
RISEBA (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola)
 
RISEBA ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā starptautisku arhitektūras bakalaura studiju programmu angļu valodā pēc labākajiem ASV un Eiropas arhitektūras izglītības standartiem. Studijas notiek arhitektūras un mediju centrā H2O6.
Bakalaura programma
Maģistra programma
 
Rīgas Celtniecības koledža
 
RCK dažādās koledžas (jeb pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības) un vidusskolas mācību programmās iespējams apgūt arhitekta palīga un arhitektūras tehniķa profesiju, kā arī citus ar būvniecību un restaurāciju saistītus arodus.
Vidējā izglītība
Augstākā izglītība
 

Arhitekta profesiju kā vidējo izglītību Latvijā iespējams apgūt :

Latgales Industriālais tehnikums
 
DBT ir īsteno profesionālās vidējās un pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības programmas, un šajā mācību iestādē ir iespējams iegūt arhitektūras tehniķa specialitāti.
Vidējā izglītība
 
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums
 
VTDT ir profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kura apvieno divas profesionālās skolas – Priekuļu Tehnikumu un Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu un kurā var apgūt arī arhitektūras tehniķa profesiju.
Vidējā izglītība
 
Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola
 
LDMV izveidota, apvienojot Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu. Tā ir profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kam piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un tajā var apgūt arhitektūras tehniķa profesiju.
Vidējā izglītība
 
Paildus izglītības iestādes: 
 
Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts
 
2021. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā izveidots institūts, kura mērķis ir nodrošināt akadēmijas kā zinātniskās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu pētniecībā humanitāro un mākslas zinātņu nozarēs. Institūta galvenā darbība saistīta ar lietišķo un fundamentālo pētījumu izstrādi Latvijas un plašākā starptautiskā kontekstā laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras jomā.
Pētniecība un sadarbība
 
Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks
 
Latvijas Arhitektu savienības paspārnē jau vairākus gadus aktīvi darbojas unikāla, Latvijas skolās popularitāti iemantojusi arhitektūras izglītības programma jaunāko klašu skolēniem Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks. Tās ietvaros jaunie arhitekti skolēniem rīko interaktīvas nodarbības par arhitektūru, pilsētvidi un telpas veidošanu. SPP ekspertu mērķis ir sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministru izstrādāt metodisko līdzekli skolām, kas nākotnē šādas nodarbības ļaus integrēt skolu mācību programmā bez pašu arhitektu iesaistes.
Programma jaunāko klašu skolēniem
 
Latvijas arhitektūras skolu plenērs
 
Latvijas arhitektūras skolu plenēru katru gadu organizē arhitektu birojs Nams (LAS padomes loceklis Sergejs Ņikiforovs) sadarbībā ar RTU Arhitektūras fakultāti, Rīgas Celtniecības koledžas katedru, RISEBA ADF un LLU Arhitektūras un būvniecības katedru. 
 
Arhitektūras vasaras skola
 
Starptautisku vasaras skolu arhitektūras, pilsētplānošanas, ainavu arhitektūras, dizaina, ģeogrāfijas, vizuālo mākslu un sociālo zinību studentiem RTU Arhitektūras fakultāte sāka rīkot 2003. gadā. Sākotnēji tās mērķis bija popularizēt Rīgas arhitektūras mantojumu un iepazīstināt ārvalstu jauniešus ar studiju iespējām RTU, kā arī paplašināt fakultātes starptautisko partneru loku. Ar laiku vasaras skolas robežas paplašinājās gan tematiski, gan piesaistot arvien tālāku zemju studentus, kuri vēlējās papildināt savas teorētiskās zināšanas un iegūt praktiskas iemaņas, strādājot starpdisciplinārās komandās un izmēģinot dažādas eksperimentālas metodes pilsētvides pētniecībā un projektēšanā. Vasaras skola arvien ir bijusi ne tikai izmēģinājumu poligons un radoša laboratorija studentiem, bet arī ideju ģenerators pilsētām, kurās tā notiek – Rīgai, Valkai un Valgai, Liepājai, Cēsīm. Studentu priekšlikumi teritoriju attīstībai ir rosinājuši diskusijas un plašāku sabiedrības iesaisti konkrētu problēmjautājumu risināšanā. Vasaras skolas tradīciju turpina RTU AF studentu pašpārvalde.

Tālākizglītība

Tālākizglītība ir izglītības turpināšana pēc formālās izglītības ieguves un darba gaitu uzsākšanas. Arhitektūras tālākizglītība ir attīstībā esošs process, kura normatīvās definīcijas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušās – galvenokārt kā likuma prasība būvspeciālistiem paaugstināt kompetenci profesionālās pilnveides programmās. Ar Kultūras ministrijas atbalstu LAS ir izveidota pastāvīga struktūrvienība Profesionālās kompetences pilnveides pasākumi, kas regulāri organizē sertifikāta uzturēšanai obligātos tālākizglītības seminārus par praktizējošiem arhitektiem un citiem interesentiem aktuālām tēmām.

Arhitektūras sabiedriskās organizācijas

Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA)

LAAA ir profesionāla ainavu arhitektūras speciālistu biedrība, dibināta 1995. gadā. Ainavu arhitekta profesija apvieno ainavas mākslas radīšanu un ainavas lietderības jeb funkcionalitātes plānošanu. Asociācijas mērķis ir veicināt un attīstīt zināšanas, tehnisko lietpratību un atbildību ainavu arhitektu profesionālajā darbībā, uzturēt un tālāk izkopt Latvijas ainavu arhitektūras tradīcijas.

Latvijas Arhitektūras informācijas centrs (LAIC)

Centrs darbojas, pamatojoties uz līdzdarbības līgumu starp Kultūras ministriju un LAS, kas paredz atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus deleģēt Latvijas Arhitektu savienībai. Starp deleģējamiem uzdevumiem ir: atlasīt un uzkrāt aktuālo informāciju par arhitektūras nozari un nodrošināt tās apriti dažādām mērķauditorijām, kā arī nodrošināt profesionālas pilnveides iespējas nozares profesionāļiem; sniegt informāciju par jaunumiem un sasniegumiem nozarē, kā arī izglītot sabiedrību un veidot izpratni par kvalitatīvu arhitektūru un dzīves telpu dažādās sabiedrības mērķauditorijās visā Latvijā; nodrošināt un apkopot aktuālo informāciju par arhitektu prakses jautājumiem, veidojot un attīstot attiecīgās informācijas bāzi, kurā ietverti dati par praktizējošiem arhitektiem, arhitektu birojiem, arhitektu praksi regulējošajiem tiesību aktiem, konkursiem, nozares jaunumiem u.c.; pārstāvēt un reprezentēt Latvijas arhitektūru nacionālas un starptautiskas nozīmes pasākumos; veidot sabiedrības izpratni par kvalitatīvu arhitektūru un apbūvēto vidi, arhitektūras lomu sabiedrības labklājības veicināšanā, kā arī rosināt interesi par Latvijas laikmetīgās arhitektūras sasniegumiem.

Arhitektūras veicināšanas fonds (AVF)

AVF ir sabiedriskā labuma organizācija, kas atbalsta arhitektūras un publiskās telpas veidošanas aktivitātes. Šī fonda pamatmērķis ir sekmēt informācijas, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī uzturēt diskusiju profesionālajā vidē un sabiedrībā. AVF darbībai nav peļņas gūšanas nolūka, fonda īstenotie pasākumi ir informatīvi, izglītojoši un vērsti uz profesionālo un studējošo auditoriju.

Pilsēta cilvēkiem

Apvienība Pilsēta cilvēkiem radusies 2016. gada janvārī ar mērķi veicināt labas pilsētvides radīšanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Biedrība iestājas par drošu, ātru un ērtu nokļūšanu no punkta A uz punktu B neatkarīgi no tā, ar ko cilvēks pārvietojas – ar kājām, velosipēdu, sabiedrisko transportu vai automašīnu.

Free Riga

Biedrība Free Riga ir sabiedriska labuma organizācija, kuras pirmsākumos, 2013. gadā vairāki entuziasti no kultūras un pilsētpētniecības nozarēm sāka organizēt aktivitātes, lai atvērtu rīdziniekiem neizmantotās ēkas un nodrošinātu telpas tiem, kas realizē sabiedrisku darbību – strādā kultūras jomā, palīdz sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un maznodrošinātajiem, meklē jaunus risinājumus vai uzsāk inovatīvus projektus.

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP)

LRSP ir desmit radošo savienību jumtorganizācija, kas apvieno vairāk nekā 3000 biedrus, un tajā ietilpst arī LAS. Tā dibināta un darbojas ar vīziju par latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību kā mūsu valsts pamatu. LRSP ir lielākā kultūras nozares nevaldības organizācija, kas aizstāv tajā strādājošo profesionālās, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses. Tā ir iestājusies Pilsoniskajā aliansē – biedrībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot nevaldības organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai. Atbilstoši kompetencei un iespējām LRSP uztur saikni ar valsts pārvaldes institūcijām kultūras, finanšu un veselības jomā un Saeimas deputātu frakcijām. Tās pārstāvji darbojas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas asamblejā, Nacionālajā kultūras padomē, Dziesmu un deju svētku padomē, Nacionālajā kultūrizglītības padomē, Autortiesību likuma un Radošo industriju jautājumu darba grupā, VKKF padomē, kā arī valsts pārvaldes un nevaldības organizāciju sadarbības platformā Kultūras alianse.

Būvindustrijas organizāciju koordinācijas centrs (BKC)

BKC ir būvniecības nozares nevalstisko organizāciju kopa, kurā apvienojušās 22 nozares organizācijas – no Latvijas Arhitektu savienības, Būvinženieru savienības būvuzņēmumus apvienojošās organizācijas līdz pat būvmateriālu ražotājiem. Reizi divās trijās nedēļās notiek lielāko organizāciju pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu un saskaņotu nevalstisko organizāciju viedokļus par nozarei būtiskiem jautājumiem.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP)

LBP ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 30 Latvijas lielākie būvuzņēmēji. Partnerības mērķis – veicināt ilgtspējīgu nozares attīstību, kura balstītos tādās vērtībās kā drošība, kvalitāte, starptautiska konkurētspēja un atbildība. Būvuzņēmēju partnerība veido efektīvu dialogu starp nozari un Latvijas valsti, neatlaidīgi strādājot šī mērķa sasniegšanas vārdā.

Arhitektūrai veltīti mediji

Jau 20 gadus iznāk žurnāls Latvijas Architektūra – šobrīd saturiski apjomīgākais arhitektūras profesionāļiem adresētais izdevums. Līdztekus tam ir arī citi nišas izdevumi – būvniecības nozares žurnāls Latvijas Būvniecība, uz plašāku mērķauditoriju orientētais interjera dizaina žurnāls Deko un vairs neiznākošais žurnāls Modernists ar īpašu fokusētu skatījumu uz modernisma arhitektūru un dizainu. 

Profesionālās informācijas un viedokļu apmaiņā nozīmīga loma ir platformai A4D, savukārt aktuālāko informāciju un procesus laikmetīgajā arhitektūrā atspoguļo digitālais izdevums Arterritory, Kultūras ministrijas finansētā radošo industriju komunikācijas platforma Fold un komunikācijas platforma Neighborhood Plus.

Daudzpusīgu ieskatu par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kā arī par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c, sniedz Latvijas Radio 1 raidījums "Kultūras rondo", savukārt Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizians?" arhitekti, dizaineri un citi ar jomu saistīti profesionāļi diskutē par dizainu, tā tapšanas prcoesiem un kāds tas ir Latvijā un citviet pasaulē.

Latvijas Arhitektūras muzejs (LAM) ir dibināts 1994. gadā kā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (toreiz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas) struktūrvienība. LAM izveidots ar misiju sniegt plašai sabiedrībai priekšstatu gan par Latvijas vēsturisko, gan mūsdienu arhitektūru, tās būtību un attīstību pasaules kopainā, lai veicinātu arhitektūras un kvalitatīvas vides jautājumos izglītotas un ieinteresētas sabiedrības veidošanos. Muzeja krājums fiksē ar Latviju saistīto arhitektu radošo veikumu un šobrīd muzeja pamatkrājumā ir aptuveni 15 tūkstoši vienību – oriģinālie darbi: skices, zīmējumi, ēku maketi. Muzejā ir izveidots Latvijā diplomēto arhitektu reģistrs, un tā zinātniskajā arhīvā uzkrāti arhitektu rokraksti, dokumenti un fotogrāfijas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka apvieno digitālo saturu digitālajā bibliotēkā un pārvalda digitālā kultūras mantojuma platformu "Digitālā bibliotēka", kurā ikvienam ir pieeja Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, muzeju priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem. Digitālo vienību saturā ir vairāk nekā 3,8 miljonu materiālu, tai skaitā arī par arhitektūru.

Partneri